Starptautiska paleontologu komanda Brazīlijā atradusi neparastas liecības par dinozaura asinīm, kas saglabājušās aptuveni 115 miljonus gadu – zinātniekiem izdevies identificēt mineralizētas struktūras, kas līdzinās sarkanajiem asinsķermenīšiem, kā arī hemoglobīna sastāvā esošās vielas pēdas. Atklājums var būtiski mainīt priekšstatus par to, cik ilgi senajos fosiliju paraugos iespējams saglabāties bioloģiskām molekulām.
Paleontologi regulāri atrod pārakmeņojušos dinozauru kaulus, pēdas un olu čaumalas. Dažkārt izdodas atklāt arī ādas vai spalvu nospiedumus, taču ilgu laiku tika uzskatīts, ka atsevišķu šūnu un to sastāvdaļu saglabāšanās miljoniem gadu ir gandrīz neiespējama.
Jaunais pētījums liecina, ka šāds priekšstats varētu būt jāpārskata, raksta „Popular Science”.
Pētnieki izpētīja aptuveni 115 miljonus gadu vecas dinozaura fosilijas un atklāja mineralizētas struktūras, kas atgādina sarkanos asinsķermenīšus. Ķīmiskās analīzes ļāva identificēt arī hemu - dzelzi saturošu savienojumu, kas ir būtiska hemoglobīna sastāvdaļa un palīdz asinīm pārvadāt skābekli.
„Tas patiešām ir nozīmīgs atklājums. Šie rezultāti liek apšaubīt sen pastāvējušo pieņēmumu, ka noteiktas biomolekulas, piemēram, hemoglobīns, nespēj saglabāties miljoniem gadu,” norādījusi viena no pētījuma autorēm, Austrālijas Kērtina universitātes ķīmiķe Kliti Greisa.
Asins pēdas atrastas jauna dinozaura kaulos
Pētījumā analizētās fosilijas piederēja aratazauram (Aratasaurus museunacionalensis) - teropodu grupas dinozauram, kas dzīvoja agrīnā krīta periodā mūsdienu Brazīlijas ziemeļaustrumu teritorijā.
Šī dinozaura atliekas tika atrastas jau 2008. gadā. Pēc zinātnieku aplēsēm, dzīvnieks bija aptuveni 3,1 metru garš un svēra ap 34 kilogramiem. Tā kā fosilijas piederēja jaunam īpatnim, pieaugušā vecumā tas, visticamāk, būtu izaudzis vēl lielāks.
Pētnieki īpaši rūpīgi izpētīja plānus fosiliju kaulu šķērsgriezumus. Tajos tika atrastas mineralizētas struktūras, kas atgādina sarkanos asinsķermenīšus, kā arī vielas, kas saistītas ar asinīs esošo hemoglobīnu.
Izrādījās, ka būtiska loma šo struktūru saglabāšanā bijusi retam mangāna oksīda minerālam - hausmanītam. Tas palīdzējis stabilizēt trauslās šūnu struktūras un saglabāt arī citas biomolekulas, tostarp ar kolagēnu saistītās aminoskābes.
Zinātnieki pieļauj, ka tik neparasta saglabāšanās bija iespējama, jo pēc nāves dinozaura ķermenis ātri tika aprakts vidē, kurā bija daudz mikroorganismu, bet maz skābekļa. Šādi apstākļi kopā ar mineralizācijas procesu varēja pasargāt organiskās atliekas no pilnīgas noārdīšanās.
Atklājums var palīdzēt izprast dinozauru dzīvi
Pētnieki uzskata, ka šis atklājums paver jaunas iespējas molekulārajā paleontoloģijā. Līdz šim zinātniekiem galvenokārt bija pieejama informācija, ko iespējams iegūt, pētot dinozauru kaulu formu un uzbūvi. Tagad varētu pavērties iespēja daudz detalizētāk izpētīt arī seno dzīvnieku bioloģiju.
Turpmākie pētījumi varētu palīdzēt noskaidrot, kā evolūcijas gaitā mainījušās asinis, kā darbojās dinozauru vielmaiņa un cik aktīvi šie dzīvnieki bijuši.
Atklājuma nozīme varētu sniegties pat ārpus Zemes. Ja tik trauslas bioloģiskas struktūras spēj saglabāties miljoniem gadu īpašos ģeoloģiskos apstākļos, līdzīgas dzīvības pēdas teorētiski varētu būt atrodamas arī citviet Visumā.
Tomēr zinātnieki uzsver, ka runa nav par neskartām dinozaura asinīm vai saglabātu DNS - atklātas ir mineralizētas struktūras un ķīmiskas vielas, kas ļauj spriest par sākotnējo bioloģisko materiālu.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences” (PNAS).
