Zinātnieki vairāk nekā gadu pētīja melno lāču uzvedību, analizējot aptuveni 22 000 stundu videoierakstu. Pētījuma rezultāti liecina, ka temperatūrai ir būtiska nozīme tajā, kad dzīvnieki dodas ziemas guļā – klimata pārmaiņu dēļ siltāks rudens var likt lāčiem ilgāk palikt aktīviem, bet tas savukārt var ietekmēt gan dzīvniekus, gan cilvēkus, raksta “The Washington Post”.
Amerikas Savienoto Valstu zinātnieki vairāk nekā gadu novēroja četras grūsnas melno lāču mātītes, lai noskaidrotu, kādi faktori nosaka ziemas guļas sākšanos.
Lāči pēc noķeršanas savvaļā tika nogādāti īpašā novērošanas centrā Bleksburgā, Virdžīnijas štatā. Dzīvnieki lielos aplokos pavadīja aptuveni deviņus mēnešus, kuru laikā pētnieki novēroja to uzvedību dažādās situācijās - barošanās laikā, kāpjot, gatavojot migu, laižot pasaulē mazuļus un rūpējoties par tiem.
Īpaša uzmanība tika pievērsta periodam pirms ziemas guļas un pašai ziemas guļai. Kopumā pētnieki izanalizēja aptuveni 22 000 stundu videomateriāla.
Ar dienas ilgumu vien nepietiek
Sākotnēji zinātnieki pieļāva, ka lāču aktivitāti rudenī galvenokārt nosaka divi faktori - dienas kļūst īsākas un gaisa temperatūra pazeminās, tomēr novērojumi atklāja sarežģītāku ainu.
Pētniece Brogana Holkomba skaidroja, ka pat tad, kad dienas kļuva īsākas, lāči varēja turpināt aktīvi pārvietoties, ja decembrī saglabājās silts laiks.
Tas nozīmē, ka lāču sezonālā uzvedība ir ciešāk saistīta ar apkārtējās vides pārmaiņām, nekā iepriekš varētu šķist.
Pētnieki norāda, ka globālās sasilšanas dēļ lāči rudenī varētu ilgāk palikt aktīvi un vēlāk doties ziemas miegā.
Siltāks laiks var nozīmēt mazāk barības
No pirmā acu uzmetiena ilgāks aktivitātes periods varētu šķist lāčiem izdevīgs, taču pastāv arī pretēja iespēja.
Ja rudenī un ziemā klimata pārmaiņu dēļ mainās veģetācijas cikls un samazinās lāčiem pieejamās barības daudzums, dzīvnieki var nonākt sarežģītā situācijā.
Lāčiem pirms ziemas guļas nepieciešams uzņemt lielu daudzumu enerģijas, lai uzkrātu tauku rezerves. Ja dzīvnieks ilgāk paliek aktīvs, bet dabā pieejamās barības kļūst mazāk, tā enerģijas patēriņš turpina pieaugt.
Pētniece Marsella Kellija brīdinājusi, ka šādā situācijā var palielināties arī lāču interese par cilvēku dzīvesvietās pieejamo pārtiku.
Ja temperatūra saglabājas augstāka, bet dabā vairs nav pietiekami daudz barības, lāči var biežāk mēģināt atrast pārtiku pie cilvēkiem, kas savukārt var palielināt nejaušu sastapšanos skaitu starp savvaļas dzīvniekiem un cilvēkiem.
Problēma jau ir redzama dažos reģionos
Šādas bažas nav tikai teorētiskas - arī 2026. gada vasarā ASV Klinšu kalnu reģionā savvaļas dzīvnieku dienesti ziņojuši par ievērojami lielāku problēmu skaitu starp lāčiem un cilvēkiem.
Plašais sausums ir samazinājis dabiskās barības - riekstu, ogu un augu - pieejamību, tādēļ lāči pārvietojas lielākos attālumos, meklējot pārtiku. Kolorādo šogad ziņots par aptuveni divreiz vairāk lāču novērojumu un konfliktu ar cilvēkiem nekā parasti.
Lāči arvien biežāk nonāk arī vietās, kur tie parasti nav sastopami - apdzīvotās teritorijās, pie mājām, automašīnām un kempingiem.
Savvaļas dzīvnieku speciālisti cilvēkiem iesaka neatstāt lāčiem pieejamu pārtiku, tostarp lolojumdzīvnieku barību, putnu barotavās ievietoto barību un nenoslēgtus atkritumu konteinerus. Tieši atkritumi ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc lāči nonāk cilvēku tuvumā.
Kāpēc lāču ziemas miegs ir svarīgs?
Melnie lāči ziemas guļas laikā būtiski samazina vielmaiņas aktivitāti un var pavadīt ziemas miegā vairākus mēnešus. Šajā laikā tie ilgstoši neēd, nedzer, neurinē un neveic vēdera izeju, Tāpēc laiks pirms ziemas guļas ir īpaši nozīmīgs - dzīvniekiem jāuzkrāj pietiekamas enerģijas rezerves.
Ja klimata pārmaiņas izjauc ierastos sezonālos signālus, lāču uzvedība var mainīties. Siltāks laiks var aizkavēt došanos ziemas migā, vienlaikus mainot arī to dabiskās barības pieejamību.
Zinātnieki uzsver, ka šādas pārmaiņas jāvērtē ne tikai atsevišķu dzīvnieku, bet visas ekosistēmas kontekstā. Klimatam mainoties, vienlaikus var mainīties temperatūra, nokrišņi, augu augšanas cikli un barības pieejamība - un šīs izmaiņas savstarpēji ietekmē savvaļas dzīvnieku uzvedību.
Pētījuma galvenais secinājums ir vienkāršs, bet nozīmīgs: lāču dzīves ritmu nenosaka tikai dienas garums. Temperatūras izmaiņas var būt viens no būtiskiem faktoriem, kas nosaka, kad dzīvnieki dodas ziemas guļā - un klimata sasilšana šo ierasto ritmu var mainīt.
