Ziloņi, iespējams, spēj ne tikai paši izmantot ārstniecības augus, bet arī sagatavot no tiem maisījumus saviem mazuļiem – šāda uzvedība līdz šim dzīvniekiem nebija dokumentēta, un zinātnieki uzskata, ka tā var liecināt par daudz sarežģītākām ziloņu pašārstēšanās spējām, nekā iepriekš domāts, raksta “The Telegraph”.
Pētnieki pētījuši ziloņus Kenijas rietumos, Elgonas kalna apkārtnē. Šie dzīvnieki jau iepriekš kļuvuši pazīstami ar neparastu uzvedību - tie dodas dziļi alās un ar ilkņiem iegūst no klintīm minerālvielas, papildinot ar tām savu uzturu.
Tagad zinātnieki atklājuši vēl kādu pārsteidzošu ziloņu uzvedības aspektu.
Ziloņi izmanto vismaz 35 augu sugas
Pētnieki no Bernharda Nohta Tropiskās medicīnas institūta Hamburgā uzskata, ka Elgonas apkārtnē dzīvojošie ziloņi ārstnieciskos nolūkos izmanto vismaz 35 dažādas augu sugas.
Dažos gadījumos novērots, ka ziloņu mātītes konkrētus augus meklē un apstrādā, lai tos izmantotu mazuļiem. Tās košļā noteiktas saknes un lapas un pēc tam augu materiālu sajauc ar savu pienu.
Šāda uzvedība ir īpaši nozīmīga tāpēc, ka iepriekš bija zināmi gadījumi, kad dzīvnieki paši sevi ārstē, taču nebija dokumentēts piemērs, kad dzīvnieks pats sagatavotu ārstniecisku līdzekli un dotu to citam savas sugas pārstāvim.
Dažus augus ziloņi meklē tieši tad, kad ir slimi
Pētījuma autori norāda, ka daži augi nav vienkārši nejauši izvēlēta barība.
Novērojumi liecina, ka ziloņi konkrētus augus meklē laikā, kad ir acīmredzami slimi, un izmanto tos konkrētiem veselības traucējumiem. Daļu šo augu izmanto arī vietējo iedzīvotāju tradicionālajā medicīnā.
Zinātniskos pētījumos atsevišķiem augiem konstatētas antibakteriālas, pretiekaisuma vai pretparazītu īpašības.
Pētnieki arī identificējuši četrus augsnes, minerālu vai māla veidus, kurus ziloņi izmanto savas veselības uzturēšanai.
Tas ļauj pieņemt, ka dzīvnieki ārstnieciskos resursus meklē mērķtiecīgi, nevis nejauši tos uzņem kopā ar pārējo barību.
“Zāles” arī ziloņu mazuļiem
Īpašu interesi zinātniekos izraisījuši novērojumi par ziloņu mātēm - vietējie savvaļas dzīvnieku uzraugi un citi cilvēki, kuri ilgstoši vēro ziloņus Elgonas apkārtnē, stāstījuši par gadījumiem, kad mātītes apstrādājušas ārstnieciskus augus un devušas tos mazuļiem.
Vienā no aprakstītajiem gadījumiem runa ir par augu, ko vietējie pazīst kā angurweet un izmanto arī cilvēku tradicionālajā medicīnā, tostarp vēdera sāpju gadījumā.
Kāds savvaļas dzīvnieku gids stāstījis, ka redzējis ziloņu mātīti augus košļājam kopā ar saknēm, līdz izveidojas viendabīga masa. Pēc tam augu materiāls sajaukts ar mātītes pienu un dots mazulim.
Tomēr zinātnieki uzsver, ka šādi novērojumi vēl nav pietiekami, lai pilnībā pierādītu, ka ziloņi saviem mazuļiem apzināti nodrošina individualizētu ārstēšanu, un, lai to noskaidrotu, nepieciešami papildu novērojumi.
Pētnieki jau sākuši vākt papildu pierādījumus - vietējiem savvaļas dzīvnieku ekspertiem iedotas kameras, lai viņi varētu dokumentēt ziloņu uzvedību.
Vienlaikus zinātnieki laboratorijās analizē augus, kurus dzīvnieki izmanto, lai noskaidrotu to precīzās farmakoloģiskās īpašības. Viens no mērķiem ir saprast, vai ziloņi varētu būt “atklājuši” augus ar līdz šim nezināmu ārstniecisku potenciālu.
Arī grūsnas ziloņu mātītes izmanto augus
Šis nav vienīgais piemērs, kad ziloņiem novērota šķietami apzināta ārstniecības augu izmantošana - Kenijā iepriekš novērots, ka grūsnas ziloņu mātītes ēd noteiktas dzimtas (Boraginaceae) koku lapas. Tiek uzskatīts, ka tās varētu izmantot, lai veicinātu dzemdības un mazinātu pēcdzemdību simptomus.
Interesanti, ka arī Kenijas sievietes no šiem augiem gatavo tēju līdzīgiem mērķiem.
Savukārt 2025. gadā veikts pētījums par Āfrikas meža ziloņiem Gabonā liecināja, ka dzīvnieki, kuriem bija vairāk parazītu, biežāk nekā parasto barību ēda banānu stublājus un papaijas augus - abos augos ir savienojumi, kas var ietekmēt zarnu parazītus.
Mežs kā dabas aptieka
Zinātnieki uzskata, ka šie novērojumi var sniegt jaunu informāciju ne tikai par ziloņu uzvedību un kognitīvajām spējām, bet arī par to, cik svarīgi ir saglabāt to dabisko dzīves vidi.
Ja tiek iznīcināti meži un citas ekosistēmas, ziloņi var zaudēt piekļuvi augiem un minerāliem, kurus tie izmanto veselības uzturēšanai.
Pētnieki uzsver, ka šo ekosistēmu saglabāšana ir nozīmīga gan ziloņu labklājībai, gan bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.
Pētījuma autori arī pieļauj, ka ziloņu zināšanas par ārstnieciskajiem augiem var tikt nodotas no paaudzes paaudzē. Tas savukārt liecina par iespējami ļoti sarežģītu kultūras uzvedību, kas šiem dzīvniekiem līdz šim nav pietiekami novērtēta.
