Vai tev ir draugs, kurš vienmēr sola ierasties laikā, bet regulāri kavē 10 vai 15 minūtes? Vai varbūt šis cilvēks esi tu pats? Lai gan kavēšanās bieži tiek uztverta kā neorganizētība vai necieņa pret citu laiku, psihologi norāda, ka dažos gadījumos aiz tās var slēpties pavisam cita īpašība – optimisms, raksta “Psychology Today”.
Vairāki psiholoģijas eksperti uzskata, ka cilvēki, kuri mēdz kavēt, nereti vienkārši pārāk optimistiski vērtē savas spējas un laiku, kas nepieciešams dažādu uzdevumu paveikšanai.
"Es vēl paspēšu"
Pazīstama situācija: pirms iziešanas no mājas šķiet, ka vēl var pagūt ielikt mazgāties veļu, atbildēt uz dažām ziņām, izvest suni un pa ceļam iegriezties veikalā. Rezultātā paredzētās piecas minūtes pārvēršas piecpadsmit.
Psihologi šo parādību saista ar tā saukto plānošanas kļūdu jeb tendenci sistemātiski nenovērtēt laiku, kas nepieciešams uzdevumu veikšanai. Šo kognitīvo aizspriedumu aprakstījuši slavenie psihologi Daniels Kānemans un Amoss Tverskis.
Citiem vārdiem sakot, cilvēks nevis apzināti kavē, bet patiesi tic, ka visu paspēs.
Optimisms var traucēt pulkstenim
Par hroniskas kavēšanās paradumiem daudz rakstījusi laika plānošanas eksperte Diana Delonzora. Viņa norāda, ka daudzi cilvēki, kuri bieži kavē, ir gan optimistiski, gan nedaudz nereālistiski savā laika uztverē.
Viņi patiesi tic, ka stundas laikā spēs izdarīt vairāk, nekā tas objektīvi ir iespējams. Šādi cilvēki bieži atceras vienu veiksmīgu reizi, kad viss izdevās ideāli, un ignorē desmitiem gadījumu, kad realitāte izrādījās citāda.
Vai kavētāji tiešām ir laimīgāki?
Daži pētnieki pieļauj, ka saikne starp kavēšanos un optimismu var būt daļa no plašākas personības struktūras.
Cilvēki ar izteiktāku optimismu biežāk gaida pozitīvu iznākumu, mazāk koncentrējas uz iespējamām neveiksmēm un nereti izjūt mazāku stresu ikdienas situācijās. Pētījumi jau gadiem rāda, ka optimistiska attieksme saistīta ar labāku psiholoģisko pašsajūtu un pat noteiktiem ieguvumiem veselībai.
Tas, protams, nenozīmē, ka kavēšanās ir laba lieta, taču tas var palīdzēt saprast, kāpēc daži cilvēki pat pēc neskaitāmiem aizrādījumiem turpina ticēt, ka šoreiz gan viss izdosies laikā.
Ne vienmēr pie vainas ir optimisms
Speciālisti gan uzsver, ka kavēšanās iemesli var būt ļoti dažādi.
Dažkārt tā saistīta ar sliktām laika plānošanas prasmēm, dažkārt ar uzmanības traucējumiem, tā saukto laika aklumu, bet citreiz vienkārši ar ieradumiem. Tieši tāpēc nebūtu pareizi secināt, ka visi cilvēki, kuri kavē, automātiski ir optimisti.
Varbūt problēma nav pulkstenī?
Interesanti, ka psihologi iesaka uz šo jautājumu paskatīties arī no otras puses - varbūt cilvēki, kuri vienmēr ierodas 15 minūtes agrāk, pasauli uztver citādi nekā tie, kuri ierodas 15 minūtes vēlāk?
Viens ir skaidrs - mūsu attiecības ar laiku nav tikai kalendāru un pulksteņu jautājums. Tās bieži atspoguļo arī personību, domāšanas veidu un to, cik optimistiski raugāmies uz nākotni.
