Vai esat kādreiz domājuši, kāpēc debesis ir zilas, ja telpa ap Zemi ir diezgan tumša, gandrīz melna? Skaidro “unian”.
Mūsu planēta, tāpat kā kosmoss kopumā, ir pilna ar noslēpumiem, uz kuriem atbildes vēl nav atrastas. Piemēram, zinātnieki joprojām cenšas noskaidrot, kas sūta noslēpumaino signālu no kosmosa un vai pastāv citas dzīvības formas, tomēr uz jautājumu, kāpēc debesis ir zilas, atbilde ir atrasta.
Kāpēc debesis ir zilas, raugoties no fizikas viedokļa?
Angļu zinātnieks lords Reilijs bija pirmais, kurš 19. gadsimta 70. gados daļēji izskaidroja, kāpēc debesis ir zilas. Neiedziļinoties fizikas formulās un sarežģītos jēdzienos, viņš šo parādību izskaidroja diezgan vienkārši.
Varētu domāt, ka saules gaisma ir balta, bet patiesībā tā sastāv no visām varavīksnes krāsām, un, kad saules gaisma sasniedz Zemes atmosfēru, to izkliedē visos virzienos visas gaisā esošās gāzes un daļiņas.
“Zilā gaisma ir izkliedēta vairāk nekā citas krāsas, jo tā pārvietojas īsākos, mazākos viļņu garumos. Tāpēc mēs lielākoties redzam zilas debesis," skaidro NASA zinātnieki.
Kāpēc debesis dienā ir zilas, bet naktī melnas?
Mēs jau esam noskaidrojuši, kāpēc mēs debesis redzam tā, kā redzam. Bet kāpēc debesis dienā ir zilas, bet naktī melnas?
Nav noslēpums, ka Zeme rotē ne tikai ap Sauli, bet arī ap savu asi. Kad Saule atrodas zem horizonta, tās gaisma vairs neapgaismo atmosfēru virs mums, tāpēc nav, ko izkliedēt, un pati atmosfēra nespīd. Tieši tāpēc mēs redzam nakts debesis tumšas, apgaismotas tikai ar Mēness un zvaigžņu dabisko gaismu.
Var rasties loģisks jautājums: ja zvaigznes ir tik spožas, kāpēc kosmoss ir melns?
Kāpēc kosmoss ir melns - ko saka zinātne
Kosmosā nav atmosfēras, kas atstarotu un izkliedētu saules gaismu. Tā kā tas ir vakuums, uz tur nav gaisa, putekļu vai citu daļiņu, kas piedalītos šajā procesā.
Gaisma nāk no zvaigznēm un galaktikām, bet tās atrodas milzīgos attālumos viena no otras un starp tām ir tumsa. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kosmoss ir melns.
Turklāt Visums izplešas, un gaisma no tāliem objektiem paliek diapazonā, kas cilvēka acij ir vienkārši neredzams, - šo efektu sauc par Doplera nobīdi.
Tāpēc, pat ja gaismai būtu pietiekami daudz laika, lai sasniegtu Zemi, jūs joprojām nevarētu redzēt gaismu no vistālākajām zvaigznēm ar savām acīm, norāda “Space.com”.
Zinātnieki uzskata, ka galu galā visas zvaigznes kļūs tumšas - tādas zvaigznes kā Saule pastāv tikai aptuveni 10 miljardus gadu. Tiek sagaidīts, ka pēc triljoniem gadu Visums iegrims tumsā. Šajā tālajā nākotnē pastāvēs tikai zvaigžņu paliekas un melnie caurumi.
