Zinātnieki pirmoreiz ielūkojas eksplodējošās zvaigznes iekšienē

Pirmo reizi kosmosa izpētes vēsturē zinātniekiem ir izdevies ieskatīties mirstošas ​​zvaigznes iekšpusē tās eksplozijas laikā, piedāvājot retu ieskatu zvaigžņu evolūcijā un to, kas notiek supernovas sprādziena laikā, vēsta “Daily Express”.

Zvaigznes var izdzīvot miljardiem gadu, pirms izsmeļ savas degvielas rezerves. Vislielākās zvaigznes dramatiski beidzas sprādzienā, kas pazīstams kā supernova.

Izmantojot jaudīgus teleskopus, kas pēta kosmosa dziļumus, pētnieki ir bijuši liecinieki neskaitāmām šādām detonācijām. Šie kosmiskie sprādzieni parasti izjauc mirstošas ​​zvaigznes strukturālos slāņus, apgrūtinot zinātniekiem iekšējās arhitektūras izpēti.

Tomēr tas neatbilda patiesībai attiecībā uz jaunāko atklājumu - supernovu ar apzīmējumu “2021yfj”, kas atrodas mūsu Piena Ceļa galaktikā.

Sabrūkošās zvaigznes ārējie ūdeņraža un hēlija apvalki bija atdalījušies jau krietni iepriekš, kas nebija pārsteigums. Tomēr sprādziena laikā tika izmesti arī zvaigznes kompaktie silīcija un sēra kodola slāņi.

Mēs nekad neesam novērojuši zvaigzni, kas būtu tik ļoti atkaulota," sacīja Nortvesternas universitātes pārstāvis Stīvs Šulcs, kurš bija daļa no atklājēju komandas.

Atklājums apstiprina zinātnieku teorijas par to, kā masīvas zvaigznes parādās to pēdējos brīžos, izvietotas apvalkos ar vieglākiem materiāliem ārpusē un blīvākiem - centrā.

"Tā kā no šīs zvaigznes bija noņemti tik daudzi slāņi, tas būtībā apstiprināja, kas šie slāņi bija," sacīja Anja Nūdženta, kura pēta supernovas Hārvardas-Smitsona astrofizikas centrā.

Joprojām nav skaidrs, kā šī zvaigzne tik ļoti samazinājās — vai tās slāņi tika vardarbīgi izmesti tās dzīves pēdējos posmos, vai arī tos aizrāva dvīņu zvaigzne. Turpmākie pētījumi varētu sniegt ieskatu, lai gan zinātnieki atzīst, ka šādu notikumu varētu būt grūti novērot vēlreiz.