Astronomi ir ieskatījušies planētas atmosfērā ārpus Saules sistēmas, pirmo reizi kartējot tās 3D struktūru. Apvienojot visas četras Eiropas Dienvidu observatorijas un Ļoti lielā teleskopa (ESO un VLT) vienības, viņi uz svešās planētas atklāja spēcīgus vējus, kas spēj nest tādus ķīmiskos elementus kā dzelzs un titāns, radot sarežģītus laikapstākļu modeļus visā planētas atmosfērā, raksta "phys.org".
Atklājums paver durvis detalizētiem pētījumiem par citu pasauļu ķīmisko sastāvu un laikapstākļiem.
"Šīs planētas atmosfēra uzvedas tādā veidā, kas izaicina mūsu izpratni par laikapstākļu darbību, ne tikai uz Zemes, bet arī uz citām planētām. Tas šķiet kā kaut kas no zinātniskās fantastikas," saka Džūlija Viktorija Seidela, pētījuma vadošā autore no Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Čīlē.
Planēta WASP-121b (pazīstama arī kā “Tylos”) atrodas apmēram 900 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tas ir īpaši karsts gāzes gigants, kas riņķo ap savu saimniekzvaigzni tik tuvu, ka gads tur ilgst tikai aptuveni 30 Zemes stundas. Turklāt viena planētas puse ir apdegusi, jo tā vienmēr ir vērsta pret zvaigzni, savukārt otrā puse ir daudz vēsāka.
Komanda tagad ir ieskatījusies dziļi "Tylos" atmosfērā un atklājusi atšķirīgus vējus atsevišķos slāņos, veidojot atmosfēras 3D struktūras karti. Šī ir pirmā reize, kad astronomi ir spējuši tik dziļi un detalizēti izpētīt planētas atmosfēru ārpus mūsu Saules sistēmas.
Tas, ko mēs atklājām, bija pārsteidzoši: spēcīga straume rotē materiālu ap planētas ekvatoru, savukārt atsevišķa plūsma zemākos atmosfēras līmeņos pārvieto gāzi no karstās puses uz vēsāko planētas pusi. Šāds klimats vēl nekad nav bijis redzēts uz nevienas planētas," stāsta Seidela.
Novērotā straume aptver pusi no planētas, palielinot ātrumu un vardarbīgi satricinot atmosfēru augstu debesīs, šķērsojot "Tylos" karsto pusi. "Pat spēcīgākās viesuļvētras Saules sistēmā salīdzinājumā šķiet mierīgas," viņa piebilst.
"Tas patiešām ir pārsteidzoši, ka mēs spējam izpētīt tādas detaļas kā planētas ķīmiskais sastāvs un laikapstākļi tik lielā attālumā," saka doktora kandidāte Bibiana Prinota no Lundas universitātes Zviedrijā, kura ir publicētā pētījuma līdzautore.
Tomēr, lai atklātu mazāku, Zemei līdzīgu planētu atmosfēru, būs nepieciešami lielāki teleskopi. Tie ietvers ESO īpaši lielo teleskopu (ELT), kas pašlaik tiek būvēts Čīles Atakamas tuksnesī.
"ELT mainīs eksoplanētu atmosfēras pētīšanu," saka Prinota. "Šī pieredze liek man justies tā, it kā mēs esam uz robežas, lai atklātu neticamas lietas, par kurām pagaidām varam tikai sapņot."