Iekšējais miers nav klusums. Tas ir saskaņojums – starp to, ko tu jūti, un to, kā tu dzīvo. Starp dvēseles dziļāko kodolu un ikdienas troksni. Katrs mēs nākam ar savu karmisko uzdevumu – un katrai zodiaka zīmei ir savs vājais punkts, kur miers visvieglāk pazūd.
Citi nemāk apstāties, citi - noturēt sevi. Kāds vienmēr glābj citus, aizmirstot sevi, bet kāds - bēg tik ātri, ka nepamana, kur pazudis. Astroloģija nepasaka, kur mieru atrast. Bet tā atklāj, kur tu pats sev to atņem. Šis ir ceļš uz mieru - nevis no pasaules, bet pasaulē, kurā tu esi tu pats.
Auna karma ir kustība - viņš dzimis, lai ietu uz priekšu. Taču tieši šī degsme arī viņu sadedzina. Miers zūd, kad viņš pārāk ilgi cīnās, nezinot, pret ko vairs karo. Viņš nejūt robežu starp motivāciju un izdegšanu. Auna ceļš uz iekšējo mieru sākas, kad viņš atļaujas neatbildēt uz katru izaicinājumu.
Kad viņš saprot, ka nav vājums palaist kādu konfliktu vaļā. Miers ienāk, kad viņš atļaujas būt nevis pirmais, bet klātesošs. Kad viņš uzliek roku uz savām krūtīm un ieklausās nevis pasaulē, bet sevī. Auna miers ir ugunij, kas zina, kad kvēlot, nevis dedzināt.
Vērsis meklē mieru drošībā - lietās, ritmā, telpā. Taču pārāk bieži viņš aiztur elpu, baidoties, ka zaudēs to, ko uzkrājis. Viņa karma māca: nekas nav mūžīgs, bet tu vari būt mierīgs arī pārmaiņu laikā. Miers viņam zūd, kad viss mainās pārāk ātri vai kad citi izjauc viņa iekšējo pasauli.
Bet īstais miers nāk, kad viņš atļaujas plūst, nevis tikai turēt. Kad viņš uzticas - ne tikai cilvēkiem, bet pašam procesam. Kad viņš ļauj sev nezināt, bet tic, ka viņš būs labi. Viņa miers ir kā silta zeme: klusa, noturīga, bet ne sastāvējusies. Tā piedzimst, kad viņš atmet vēlmi turēt visu savās rokās.
Dvīņi dzīvo prātā - un viņu karma ir mācīties dzīvot arī ķermenī, sajūtās, klātbūtnē. Miers viņiem zūd, kad viņi pārvērtē, analizē, maina tēmas, bēg no klusuma. Viņu iekšējais miers neprasa vairāk informācijas - tas prasa mazāk trokšņa. Kad viņi ļauj sev vienkārši būt ar to, kas ir - neizskaidrojot, neapsverot, neizbēgot.
Kad viņi ieelpo un sajūt - "es šobrīd esmu dzīvs". Viņu karmiskā dāvana ir savienot domas ar sirdi. Miers ir tur, kur viņi vairs nemeklē vārdus, bet dzīvo starp tiem. Nevis mutē, bet sajūtās. Kad viņi izvēlas klusumu, nevis vēl vienu stāstu - viņi beidzot dzird sevi.
Vēzis - Miers sākas, kad ne visi jāmīl
Vēža miers tiek laupīts caur viņa jūtīgumu - viņš jūt pārāk daudz, pārāk dziļi, pārāk ilgi. Viņš grib būt visiem viss, un viņa karma māca: tu nevari visus izglābt un neesi par to atbildīgs. Vēzis atrod mieru tad, kad viņš atgriež sevī rūpes, ko parasti izlaiž uz āru.
Kad viņš saprot - viņa jūtīgums nav lāsts, ja vien tas nav apspiests. Miers viņā dzimst, kad viņš uzdrošinās just bez bailēm tikt pārprasts. Kad viņš apzinās: viņa sirds drīkst būt aizsargāta. Viņš nav jāziedo. Tikai tad viņa mīlestība kļūst tīra - nevis par pienākumu, bet par izvēli būt maigam arī pret sevi.
Lauva dabiski ilgojas būt mīlēts, novērtēts, apbrīnots. Bet viņa karma bieži liek cīnīties par uzmanību, ko viņam sen jau vajadzēja saņemt bez nosacījumiem. Miers zūd, kad viņš veido tēlu, nevis dzīvo sevi. Kad viņš kļūst spožs, lai tiktu ieraudzīts, nevis tāpēc, ka ir īsts. Viņa ceļš uz iekšējo mieru sākas, kad viņš noliek maskas un ļauj sev būt vienkārši cilvēks.
Kad viņš ļauj sev būt ievainojams. Viņš atgūst sevi nevis gaismā, bet klusā brīdī, kad nav jāspēlē lomu. Viņa sirds sāk atpūsties, kad viņš saprot: viņu mīl nevis par to, kā viņš izskatās no malas - bet par to, cik patiesi viņš spēj būt klātesošs. Ne spožums, bet klusa siltuma saule viņā ir īstais miers.
Jaunava alkst kārtības. Skaidrības. Rezultāta. Bet viņas karma ir mācīties dzīvot arī nezināmajā, kur nekas nav perfekts. Miers zūd, kad viņa pārvērtē, analizē, vaino sevi, cenšas vēl un vēl. Viņas iekšējais nemiers ir kā rūsējošs motors - ne skaļš, bet nogurdinošs.
Miers nāk, kad viņa ļauj sev būt nepilnīgai un joprojām vērtīgai. Kad viņa nelabo citu vārdus, nedzīvo nākotnē, nemēģina izprast katru sajūtu. Kad viņa vienkārši ieelpo un atļauj - būt. Pēc būtības viņa ir dziedinātāja, bet miers sākas, kad viņa beidz sevi uzskatīt par kļūdainu projektu. Viņas sirds atplaukst, kad viņa iemācās atšķirt kritiku no intuīcijas balss. Un izvēlas sevi mīlēt klusumā, nevis caur darbiem.
Svari ilgojas pēc harmonijas. Taču pārāk bieži viņi ziedo sevi uz šīs saskaņas altāra. Viņu karma ir iemācīties būt patiesiem, arī tad, kad tas nozīmē nesaskaņu. Miers zūd, kad viņi melo sev - pielāgojas, piekrīt, pieliek smaidu vietās, kur dvēsele raud.
Viņu ceļš uz mieru sākas, kad viņi uzdrošinās izvēlēties sevi, arī tad, ja kādam tas nepatīk. Kad viņi saprot, ka patiesība rada mieru, nevis sabojā to. Kad viņi beidz būt tilts starp citiem - un kļūst par mājvietu sev. Miers Svaros ir skaists, bet ne viegls. Tas nāk, kad viņi beidz izvēlēties citu labsajūtu pār savu. Un kad viņi iemācās - harmonija nav klusums, bet atklāts dialogs starp sirdi un dzīvi.
Skorpions jūt visu līdz kaulam - bet viņš reti to parāda. Viņa karma liek slēpties, aizsargāties, aizdomāties. Un miers zūd, kad viņš kļūst par sargtorni, nevis cilvēku. Kad viņš kontrolē ne tikai situāciju, bet savus impulsus, vārdus, tuvību. Viņa iekšējais karš ir neredzams, bet intensīvs.
Miers sākas, kad viņš saprot - nav jāpārvalda viss, lai būtu drošībā. Kad viņš pats sev kļūst uzticams, viņš vairs nebaidās arī citiem parādīt savu ievainojamību. Viņa spēks ir dziļums - bet miers ienāk, kad viņš nežņaug sevi ar klusumu. Kad viņš pieņem, ka tuvība nenozīmē vājumu, bet savienojumu. Un ka ir cilvēki, kuri viņu nesaplosīs.
Strēlnieks meklē. Visu laiku. Jēgu, ceļu, virzienu. Viņam ir vajadzība saprast, aizlidot, uzkāpt augstāk. Bet viņa karma ir iemācīties palikt - šeit, tagad, sevī. Miers zūd, kad viņš nemitīgi meklē nākamo ideju, nākamo pieredzi, nākamo apgaismību. Kad viņš izvairās no dziļuma, aizstājot to ar filozofiju.
Viņa ceļš uz mieru sākas, kad viņš apstājas. Kad viņš iemācās elpot kopā ar dzīvi, nevis skriet tai pa priekšu. Kad viņš saprot - nav jābūt ideālam, lai būtu patiesam. Viņa patiesais miers nav templī vai grāmatā - tas ir viņa klātbūtnē ar vienkāršo, cilvēcīgo, īsto. Kad viņš vairs nemeklē atbildes ārpus sevis, viņš beidzot atrod sevi.
Mežāzis uzņemas. Atbildību. Struktūru. Klusumu. Viņa karma liek būt stipram - bieži pārāk. Miers zūd, kad viņš kļūst par mehānismu, nevis cilvēku. Kad viņš aizliedz sev vājumu, prieku, nespēku. Kad viņš dzīvo kā kalnā kāpējs, kurš aizmirsis, kāpēc vispār devās ceļā.
Viņa ceļš uz mieru sākas, kad viņš atļaujas nedarīt, nezināt, nepierādīt. Kad viņš atzīst: arī viņš ir pelnījis maigumu - nevis tikai cieņu. Viņa klusums kļūst dziedinošs tad, kad tas nav aizsardzība, bet telpa sevī. Kad viņš pārstāj dzīvot pēc grafika un sāk just pēc sajūtām. Tikai tad viņa stiprums kļūst pilns - ar dvēseli, nevis tikai mugurkaulu.
Ūdensvīrs redz tālāk. Viņš domā ārpus laika. Bet viņa karma ir iemācīties būt arī ķermenī, ne tikai prātā. Miers zūd, kad viņš kļūst par konceptu, tēlu, viedokli. Kad viņš novēro pasauli no malas, bet neļauj sev to sajust. Viņš var būt kopā ar simtiem cilvēku, bet justies pilnīgi viens.
Viņa ceļš uz mieru sākas, kad viņš nāk lejā no ideju torņa, kad viņš atveries kontaktam, kas nav intelektuāls, bet silts. Kad viņš pieņem, ka viņu nevar vienmēr saprast - un tomēr mīlēt. Miers atnāk, kad viņš vairs necenšas būt īpašs, bet vienkārši klātesošs. Kad viņš pārstāj glābt pasauli un sāk dziedināt pats savu vientulību.
Zivis mīl bez robežām. Viņu dvēsele saplūst ar citiem, ar sapņiem, ar pasauli. Bet viņu karma ir iemācīties palikt pie sevis, arī mīlot. Miers zūd, kad viņas pazaudē robežas, kad dod pārāk daudz, kad izšķīst lomas, attiecībās, fantāzijās. Kad viss ir citu dēļ.
Viņu ceļš uz mieru sākas, kad viņas iemācās atšķirt empātiju no upurēšanās. Kad viņas vairs neizglābj katru sāpju vilni, bet māca sev peldēt. Miers ienāk, kad viņas izvēlas skaidrību, nevis ilūziju. Kad viņas pasaka “nē”, nevis cer, ka mīlestība pati visu salabos. Kad viņas ierauga - pat vislielākajā maigumā drīkst būt robežas, un tas miers, kas paliek, ir viņu pašu.
Vairāk horoskopu lasiet šeit.
