Garīgums nav rotājums, Instagram bilde vai modīga čakru svece. Un tas nav arī atbilde uz visām sāpēm. Tas ir ceļš – kluss, individuāls, dažkārt neērts – ceļš atpakaļ pie sevis. Pie savas būtības, kas nav jāizskaidro un nav jāapstiprina. Katrs cilvēks pie tā nonāk pa savu taku.
Katrs zodiaks - ar savu iekšējo uzbūvi, iekšējo alkšanu un arī pretestību - meklē citādi. Šeit nav par rituāliem, kas “strādā visiem”, bet par to, kas atver tieši tevi. Kas palīdz sajust jēgu - bez trokšņa, bez tirgus, bez ego.
Aunam neder pasīvs garīgums. Viņu nomāc meditācijas, kur jāguļ mierā vai jāgaida “ieklausīšanās sevī”. Viņa dvēsele mostas caur darbību, pārdrošību, pieredzi, kas pārbauda viņa spēku. Viņa garīgums nav atslēgšanās - tā ir ieslēgšanās sevī, ejot cauri. Aunam piemērota būs dinamiska meditācija, elpošanas prakses, transformatīvi treniņi vai rituāli, kuros ir uguns, simboliska cīņa, uzvara - kaut vai pār paša bailēm.
Viņam nepieciešama sajūta, ka viņš dara, nevis iztēlojas. Garīgums Aunam sākas tur, kur viņš pārkāpj savām robežām, nevis tur, kur visi sēž uz spilvena un klusē. Viņa gars aug, kad viņš kļūst par karavīru, kas cīnās nevis pret pasauli, bet ar sevi. Un uzvar - ar drosmi un autentiskumu.
Vērsim neder tukšas runas vai teorijas bez sajūtas. Viņam garīgums sākas caur tausti, smaržu, skaņu, klātesamību, kas jūtama miesā. Viņam var likties aizdomīgi viss, kas liek viņam “atdalīties no materiālā” - jo viņa sakrālums ir materiālais. Viņš atrod svētumu, kad stāda puķi, gatavo ēdienu ar mīlestību, pieskaras kādam ar klātbūtni.
Viņam var palīdzēt zemes rituāli, sensorā meditācija, lēnas pastaigas, klusie svētbrīži dabā. Viņa lūgšana notiek tad, kad viņš iegrimst skaistumā bez steigas. Jo garīgums viņam nav “augšā” - tas ir šeit. Tā ir dzīvība taustāmajā. Kad viņš pieņem, ka viņa dvēsele runā ar miesu, viņš sāk dzirdēt atbildes, ko citi pat nemeklē.
Dvīņu gars ir nemierīgs, meklējošs, alkstošs pēc atbildēm. Viņam neder dogmatiskas sistēmas vai pārāk strukturētas garīgās mācības - viņš no tām sajūk vai aizbēg. Viņam garīgums sākas ar jautājumu. Un turpinās ar sarunu, viedu grāmatu, simbolu izpēti, valodas izpratni. Viņam palīdz dialogs ar citiem meklētājiem, arī rakstīšana, kurā viņš uztver, ko pats domā.
Viņa meditācija ir teksts, vārds, diskusija, doma, kas paplašina telpu. Viņam piemērotas ir garīgās skolas, kurās nav dogmu, bet ir brīvība domāt. Arī humors viņam ir svēts. Kad viņš iemācās ne tikai runāt, bet arī klausīties - viņš kļūst par starpnieku starp pasaulēm. Viņa garīgums ir dzīvs, mainīgs un dzirkstošs, kā pats dzīves elpas ritms.
Vēža garīgums sākas nevis prātā, bet krūtīs - tur, kur sajūtas sāk pukstēt. Viņam nav svarīgi pareizi rituāli vai tehnikas - viņam vajag emocionālu drošību. Viņam svēta ir telpa, kur viņš drīkst būt īsts, ievainojams, jūtīgs. Viņam ļoti palīdz garīgums caur ģimeni, sievišķību, mājas rituāliem, ūdens klātbūtni.
Lūgšana pie jūras, gaismas iedegšana par tuvajiem, atmiņu fotogrāfijas, vecmāmiņas lūgšana, pat asaras - tas viņam ir svēts rituāls. Viņa gars dzied, kad viņš pieder, nevis kad izolējas. Viņš meklē nevis patiesību - bet siltumu, kas atgādina, ka viņš nav viens. Un kad viņš atrod to, viņš kļūst par tiltu arī citiem. Viņa klātbūtne kļūst par svētnīcu.
Lauvai garīgums nav klusums alā. Viņa dvēsele atdzīvojas, kad viņa sirdspuksti saskan ar pašas radīto gaismu. Lauva atrod garīgo centru caur radošumu - balsi, kas tiek sadzirdēta, vārdu, kas tiek pieņemts, skatienu, kurā viņš ir redzams ne tikai ar acīm, bet ar sirdi.
Viņam neder garīgās prakses, kas slāpē pašizpausmi - viņam vajag rituālus, kas atzīst viņa iekšējo karali. Lauvai piemērota ir apzināta deja, dzejas rakstīšana, dziedāšana, skatuves terapija, godīgums pret sevi un sava stāsta pastāstīšana citiem. Viņa garīgums sākas, kad viņš iziet no aizsega un iemirdzas bez izlikšanās. Un kad viņš sev pieņem: “Es drīkstu spīdēt, arī klusumā” - viņš kļūst par sirdi, kas silda pasauli.
Jaunava necieš ezotērisko troksni. Viņa meklē nevis ekstāzi, bet būtības skaidrību - patiesu kārtību, kurā viss iekrīt vietās. Viņas garīgums nav ekstrēms - tas ir precīzs, attīrošs, pazemīgs. Viņai garīgā prakse ir apzināta darbība, kur nav lieku žestu.
Zāļu tējas gatavošana ar vērību, telpas tīrīšana kā meditācija, dienasgrāmatas rakstīšana, klusuma retrīti, arī svētie teksti, ko viņa lasa nevis, lai ticētu - bet lai saprastu. Viņas gars uzplaukst, kad viņa atrod svētumu ikdienas rituālos. Viņai jābūt uzmanīgai, lai nekļūtu par upuri pārliekam askētismam vai sevis labotājai. Viņas garīgums ir skaists, kad viņa apstājas un ļauj sev būt - tieši tādai, kāda ir. Nevis ideālai, bet īstai.
Svari - garīgums caur skaistumu, līdzsvaru un sirds estētiku
Svariem garīgums ir skaistuma pieredze - ne tikai vizuāla, bet iekšēja, harmoniska, jūtīga. Viņi nogurst no kairinošas ezotērikas, kas pieprasa "transformēties" uz līdzenas vietas. Viņu gars dzied tad, kad apkārt ir miers, elegance, smarža, vieglums. Viņiem ļoti atjaunojoša ir klasiskā mūzika, māksla, dzeja, skaistu lūgšanu lasīšana, lēna pastaiga dabā ar apzinātu vērošanu.
Svariem garīgums nav bēgšana no dzīves - bet tās estētiska apzināšanās. Viņi atrod Dievu klusos brīžos starp vārdiem, starp pieskārieniem, starp gaismēnām. Viņu risks ir pazaudēties citu sistēmās, nespēt izvēlēties. Bet kad viņi paši sevi nostāda par vērtību - viņu iekšējā līdzsvara telpa kļūst par garīguma templi.
Skorpiona garīgums nav skaists, un viņam tas nav arī vajadzīgs. Viņš ienīst virspusējo "mīli sevi" retoriku, ja tai nav saknes. Viņa garīgums sākas tur, kur viss sāp, kur viss ir drupās, kur viss tiek nojaukts līdz pamatiem. Skorpions nedzied himnas - viņš rīvē sevi pret patiesību, līdz dzirksteles sāk kvēlot.
Viņa prakses ir psihoterapija, ēnu darbs, tarot, sapņu interpretācija, seksuālā apzinātība, transformējoši rituāli, kas ļauj mirt un dzimt. Viņam svarīgi būt viens - bet godīgi. Viņš neprasa dievišķo ārpusē - viņš meklē to zem ādām, rētās, klusuma bezdibenī. Kad viņš iemācās sev piedot, viņš piedzimst no jauna - un kļūst par dziednieku, kurš neaizskar, bet redz visu.
Strēlniekam garīgums sākas ceļā, nevis tempļos. Viņam garīgums nav struktūra - tas ir plašums. Viņš meklē to, kas ir pāri - pāri bailēm, pāri robežām, pāri tradīcijām. Viņu neinteresē dogmas, bet viņš var zaudēties sistemātiskās mācībās, meklējot “lielo atbildi”.
Patiesībā viņa gars vislabāk uzplaukst, kad viņš dzīvo jēgpilni: ceļo, runā ar dažādiem cilvēkiem, studē filozofiju, lasa svētos tekstus kā iedvesmu, nevis baušļus. Viņam ļoti palīdz stāstīt savu stāstu, mācīt citiem, meklēt patiesību ar humoru, nevis smagumu. Kad viņš pārstāj domāt, ka “garīgums ir ārpusē”, un ieraudzīs, ka tas ir viņā pašā, viņš kļūs par gaismas bāku citiem - vienkārši būdams autentisks, brīvs un iedvesmojošs.
Mežāža garīgums nav skaļš, krāsains vai viegli pamanāms - bet tas ir dziļi noturīgs. Viņš ir skeptiķis attiecībā uz garīgajiem trendiem, un viņu neieinteresē virspusējas afirmācijas vai haotiskas enerģijas “attīrīšanas” prakses. Viņa gars atveras, kad viss ir kluss, skaidrs un stingrs.
Viņam piemērota ir meditācija klusumā, pārgājieni kalnos, kārtība, gavēnis, atturība, rīta prakses, lēni, atkārtojami rituāli. Viņam garīgums ir struktūra, kas balsta dvēseli - nevis bēgšana no dzīves, bet pieņemšana ar cieņu. Viņam jāuzmanās, lai garīgumu nepārvērš par disciplīnas nometni. Kad viņš atļaujas būt arī mīksts, ne tikai stiprs, viņa garīgums kļūst nevis cietoksnis, bet kluss kalns, kurā kāpt ir svētceļojums.
Ūdensvīram garīgums nevar būt konservatīvs vai uzspiestu formu pilns. Viņa gars ir brīvdomātājs, kas meklē patiesību ārpus tradīcijām. Viņš ir atvērts visam - bet var pazaudēties “visā”. Svarīga ir ideja, sistēma, konceptuāls modelis, kas paplašina apziņu. Viņu pievelk astrologi, zinātnieki, šamaņi un kvantu fizika vienlaikus. Garīgums ir visīstākais, kad viņš eksperimentē pats ar sevi, nevis seko akli citiem.
Viņam piemērota ir grupu enerģija, kas rada kustību, radošums, nākotnes redzējums, “kosmiskie domāšanas lauki”. Taču viņam jāmācās arī ienākt ķermenī - meditēt caur pieskārienu, būt klātesošam ne tikai prātā. Kad apvieno debesu ideju ar miesas sajūtu, viņš kļūst par pravieti, kurš tiešām dzird.
Zivis ir iedzimts garīgs radījums - viņas sajūt neredzamo, ilgojas pēc vienotības, pēc sajūtas, ka viss ir viens. Viņas bieži saprot simbolus, enerģijas, vibrācijas vēl pirms kāds to paskaidro. Taču viņas lielais risks ir pazaudēšanās ilūzijās - sekot viltus guru, kļūt atkarīgām no glābšanas stāsta, pārdozēt ezotēriku, aizmirst savu robežu.
Viņas garīgums ir patiesākais, kad viņas ieklust un klausās sevī, kad viņas rada - glezno, dzied, dziedina. Viņām vajadzīga prakse, kur nav jāizskaidro, tikai jābūt - meditācija, sapņu darbs, rituāli ūdenī, klusie lūgšanu brīži, intīmas sarunas ar Visumu. Kad viņas pārstāj meklēt ārpusē un ieiet iekšā, viņas kļūst par dzīvu portālu starp pasaulēm.
Vairāk horoskopu lasiet šeit.
