Malta liellopu gaļa nav ēdama mūžīgi. Ja uztraucaties, ka gaļa, kas atrodas ledusskapī, ir sabojājusies, tad ir trīs pazīmes, kam jāpievērš īpaša uzmanība.
Gatavošana ar gaļu, kas ir sabojājusies, ir viena no lielākajām kļūdām, ko cilvēki pieļauj, gatavojot, piemēram, malto liellopu gaļu (vai jebkuru citu gaļu). Maltas liellopu gaļas, kas vairs nav svaiga vai droša ēšanai, lietošana var izraisīt slimību, ko izraisa E. coli vai salmonella.
Abas baktērijas var izraisīt simptomus, sākot no drudža, sliktas dūšas, vemšanas un sāpēm vēderā līdz nopietnākām problēmām, piemēram, asinsrites infekcijai (E. coli) vai sepsei (Salmonella), vēsta thetakeout.com.
Ne visi zina, kā noteikt, kad maltā liellopu gaļa ir sabojājusies, un dažas bojātas gaļas pazīmes ir mazāk acīmredzamas nekā citas. Neatšķirt labu malto liellopu gaļu no apšaubāmas kvalitātes maltās liellopu gaļas ir izplatīts virtuves ieradums, kas var izraisīt saindēšanos ar pārtiku.
Ir svarīgi izlasīt etiķeti uz maltās liellopu gaļas iepakojuma un pievērst īpašu uzmanību gaļas izskatam un smaržai. Nākamajā reizē, atverot liellopa gaļas iepakojumu, pievērsiet uzmanību šīm īpašībām.
Uz iepakotas maltās liellopu gaļas būs etiķete ar dažādu informāciju (svars, cena utt.), un uz šīs etiķetes ir norādīts derīguma termiņš. Parasti malto liellopu gaļa var uzglabāt ledusskapī dažas dienas pēc šā datuma, pirms tā ir jāgatavo, jāsasaldē vai jāizmet. Derīguma termiņš drīzāk ir galīgais maltās liellopu gaļas lietošanas termiņš. Vislabāk ir vienkārši izmest malto liellopu gaļu, ja to izņemat no ledusskapja un redzat, ka derīguma termiņš ir beidzies.
Ja izņemat malto liellopu gaļu no iepakojuma un tā izskatās laba, bet to negatavosiet, sasaldēšana to saglabās labu līdz pat četriem mēnešiem. Vienkārši pārliecinieties, ka uz iepakojuma ir norādīts datums, kad to ievietojāt saldētavā.
Ja izņemat malto liellopu gaļu no iepakojuma un uzreiz saraujaties no nepatīkamas smakas, vai tekstūra ir gļotaina, tad to tiešām nevajadzētu ēst. Tekstūras izmaiņas ir grūti nepamanīt, jo svaigai maltajai liellopu gaļai vajadzētu būt mitrai, nevis slapjai. Svaigai maltai liellopu gaļai vajadzētu būt gludai un stingrai uz tausti. Vajadzētu viegli atdalīt gaļu ar rokām bez gļotām. Gaļai, sākot pūt, uz virsmas uzkrājas baktēriju šūnas, kas ir atbildīgas tekstūras izmaiņām.
Ja neesat pārliecināts, kā smaržo pūstoša gaļa, deguns (un, iespējams, arī vemšanas reflekss) noteikti reaģēs uz nepatīkamo smaku tā. Sapuvušai maltai liellopu gaļai būs nepatīkama smaka, kas var būt skāba vai smaržot pēc amonjaka. Smaržai vajadzētu būt pietiekamai, lai jūs vairs nešaubītos, vai tā ir tā gaļa, ko vajadzētu ēst vakariņās. Savukārt svaigai maltai liellopu gaļai būs vāja dzelzs smaka, taču tā nebūs uzbāzīga.
Ja malta liellopu gaļa nav droša lietošanai pārtikā, iespējams, pamanīsiet pelēkus plankumus. Šo pelēko nokrāsu rada baktērijas, kas noārda gaļas dzelzs savienojumus (t. i., mioglobīnu). Gaļai, kuras krāsa ir mainījusies baktēriju dēļ, visticamāk, būs arī citas ievērojamas pazīmes (piemēram, nepatīkama smaka), kas liecina, ka tā ir sabojājusies. Der atcerēties, ka maltas liellopu gaļas krāsas maiņa ne vienmēr nozīmē, ka tā ir neēdama.
Kad mioglobīns gaļā nonāk saskarē ar skābekli, abi savienojumi veido oksimioglobīnu, kas ir atbildīgs par maltās liellopu gaļas tipisko sarkanīgi rozā krāsu. Viens no iemesliem, kāpēc maltā liellopu gaļa var kļūt brūna vai pelēka, ir skābekļa trūkums. Ja tā ir, gaļu, visticamāk, joprojām var droši ēst. Hermētisks iepakojums palēnina skābekļa zudumu, taču tas joprojām var zust.
Ja derīguma termiņš vēl nav beidzies, gaļa slikti nesmaržo un nejūt gļotainu sajūtu, un tajā nav pelējuma, tad... visticamāk, gaļa joprojām ir laba.
