Ir kāds īpašs mierinājums, ko sniedz silta zupa – neatkarīgi no tā, vai tā ir vienkārša dārzeņu zupa, krēmīga biezzupa vai bagātīgs buljons. Zinātnieki un psihologi ir pētījuši šo fenomenu un secinājuši, ka silti ēdieni patiešām ietekmē mūs ne tikai fizioloģiski, bet arī emocionāli. Kāpēc tā? Skaidro “Kitchn”.
Silts ēdiens un ķermeņa sajūtas
Ēdot siltu maltīti, organisms piedzīvo nelielu temperatūras paaugstināšanos, kas palīdz atslābināt muskuļus, nomierināt nervu sistēmu un sniedz patīkamu komforta sajūtu. Šis efekts ir līdzīgs tam, kāds rodas, turot rokās krūzi ar siltu tēju vai uzvelkot mīkstu segu. Siltais ēdiens kļūst par sava veida “iekšējo apskāvienu”.
Emocionālās asociācijas
Bieži vien zupai ir arī emocionāla nozīme - tā asociējas ar mājām, bērnības sajūtām un rūpēm, jo īpaši, ja atceramies, kā vecāki vai vecmāmiņa gatavoja zupu, lai sasildītu vai rūpētos par mums slimības laikā - šīs atmiņas stiprina psiholoģisko mierinājuma sajūtu.
Sociālais aspekts
Zupa bieži tiek pasniegta kā kopīga maltīte ģimenes vai draugu lokā - pētījumi rāda, ka silts ēdiens pastiprina tuvības sajūtu un uzticēšanos, jo tas saistīts ar gādību un drošību. Nav nejaušība, ka daudzās kultūrās zupa ir “sirds ēdiens” - piemērots, lai dalītos un sasildītu ne tikai ķermeni, bet arī attiecības.
Zupa kā “komforta ēdiens”
Atšķirībā no saldumiem vai ātrajām uzkodām, kas sniedz īslaicīgu baudu, zupa ir vieglāka, bet tajā pašā laikā sātīga un veselīga. Tas nozīmē, ka psiholoģiskais mierinājums nāk kopā ar labumu ķermenim - sabalansētām uzturvielām un vieglāku gremošanu.
Silts ēdiens, īpaši zupa, ir daudz vairāk nekā tikai maltīte. Tā apvieno fizioloģiskus, emocionālus un sociālus faktorus, kas palīdz mums justies drošāk, mierīgāk un tuvāk citiem. Nākamreiz, kad sajutīsi nogurumu vai drūmu garastāvokli, varbūt tieši bļoda ar tavu iecienītāko zupu būs labākās “zāles”.
