Brokastu un vakariņu izlaišana var nopietni kaitēt veselībai — no sirds problēmām līdz vielmaiņas traucējumiem. Kā šīs ēdienreizes ietekmē labsajūtu?
Brokastu izlaišana viena pati ir saistīta ar aptaukošanos, hipertensiju, otosklerozi, insulīna jutīguma traucējumiem. Iemesls ir fakts, ka adrenalīna līmenis ir visaugstākais no rīta, skaidro Nīna Čandrasekarana, kas specializējas plaušu un intensīvās terapijas medicīnā, ziņo RBC. Ja to apvieno ar ēdiena un kaloriju trūkumu, organisms sāk izdalīt arvien vairāk adrenalīna, kas ir simpātisks hormons.
Savukārt tas liek sirdij strādāt ātrāk, liekot ķermenim ražot papildu radikāļus, kas var izraisīt artēriju sacietēšanu.
Samazināts pārtikas daudzums dienas laikā var izraisīt paaugstinātu izsalkumu naktī, kā rezultātā vēlāk bieži vien ir jāēd lielākas porcijas. Šis ieradums var veicināt aptaukošanos.
Pētījums parādīja, ka brokastu izlaišana ir saistīta ar paaugstinātu saslimstības un mirstības risku no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī visu iemeslu mirstību. Tika pārskatīti dati par saistību starp brokastu izlaišanu un iespējamo kardiovaskulāro saslimšanu un nāves risku dažādu iemeslu dēļ.
Saiknes stiprums dažādos pētījumos bija atšķirīgs, taču kopumā cilvēkiem, kuri izlaiž brokastis, var būt lielāks negatīvu veselības rezultātu risks, salīdzinot ar tiem, kuri brokastis ēd regulāri.
Cilvēki, kuri regulāri izlaiž brokastis, par aptuveni 21% biežāk cieš no sirds un asinsvadu slimībām.
Vielmaiņas traucējumi
Organisms sāk darboties enerģijas taupīšanas režīmā, palēninot vielmaiņu, kas var veicināt svara pieaugumu.
Samazināts enerģijas un koncentrācijas līmenis
Bez regulāras barības vielu uzņemšanas smadzenes un ķermenis darbojas sliktāk. Tas arī bieži izraisa intensīvu badu un pārēšanās, īpaši ēdot neveselīgu pārtiku.
Problēmas ar cukura līmeni asinīs
Glikozes līmeņa paaugstināšanās var izraisīt vājumu, reiboni, aizkaitināmību un pat dažos gadījumos samaņas zudumu.
