Tomāti ir viens no visbiežāk sastopamajiem dārzeņiem mūsu uzturā, un dažreiz mēs tos ēdam bez domāšanas. Bet ne visi dārzeņi, ne vienmēr un ne jebkurā kombinācijā ar citiem produktiem, ir noderīgi. Kāds ir labākais veids, kā iekļaut savā uzturā tomātus, lai gūtu maksimālu labumu veselībai un tievēšanai?
Vai ir iespējams tomātus kombinēt ar gurķiem un ēst naktī, vai tomātiem ir kāds labums pēc termiskās apstrādes un kāpēc tos nevajadzētu pievienot sviestmaizēm, vaicā healtline.com.
Neapšaubāmi, daudzi dārzeņi labāk glabājas ledusskapī. Tomēr, turot tomātus uz galda, tie turpinās nogatavoties. Tomātus vajadzētu likt ledusskapī tikai tad, kad tie ir pilnībā nogatavojušies, un mēs vēlamies pagarināt to glabāšanas laiku.
Likopēns ir labi zināms antioksidants, kas atrodams ne tikai tomātos, bet arī citos sarkanajos augļos un dārzeņos, piemēram, arbūzā, greipfrūtos un papaijā. Ar likopēnu bagātu pārtikas produktu iekļaušana uzturā var palīdzēt samazināt hronisku slimību attīstības risku un palēnināt novecošanās procesu.
Tomāti ir unikāls superēdiens, jo katra šī dārzeņa šķirne neatkarīgi no krāsas satur likopēnu. Lai gan likopēna daudzums dažādās šķirnēs var nedaudz atšķirties, šī antioksidanta dēļ labvēlīgi ir visi tomāti. Starp citu, likopēns labāk uzsūcas pēc termiskās apstrādes, taču pietiekamā daudzumā to var iegūt arī no svaigiem tomātiem.
Pastāv viedoklis, ka jo lielāks ir tomāts, jo bagātāka ir tā garša. Patiesībā tas tā nav; tiešs pierādījums tam ir ķiršu tomātu lieliskā garša. Tie satur mazāk ūdens, tāpēc tiem ir bagātīgāka garša nekā lielākajai daļai lielo tomātu.
Skābeņskābe tiek uzskatīta par šā maldīgā priekšstata vaininieku, bet tomātos tās praktiski nav, tāpēc pat tad, ja ir problēmas ar nierēm, no tomātiem nevajadzētu atteikties.
Jā, tiešām, nenobriedušu zaļo tomātu mizā var būt bīstams solanīns. Taču nogatavojušos tomātos tā vairs nav.
Jā, tomāti var izraisīt šādu reakciju, bet tikai tad, ja ir alerģija. Pretējā gadījumā var droši iekļaut savā uzturā tomātus.
Internetā var atrast daudzas publikācijas, ka visparastākos vasaras salātus - tomāti + gurķi - absolūti nav vērts ēst. Tiek uzskatīts, ka šī kombinācija var izraisīt gremošanas problēmas. Šī viedokļa atbalstītāji norāda uz šo dārzeņu sagremošanas laika atšķirību un gurķos esošo fermentu, kas noārda C vitamīnu tomātos.
Patiesi, ēdot pārtiku ar ļoti atšķirīgu gremošanas laiku, var rasties kuņģa darbības traucējumi. Bet gurķi un tomāti neatrodas tik tālu viens no otra, lai radītu vēdera uzpūšanos. Jā, tomātos ir vairāk šķiedrvielu nekā gurķos, taču to sagremošanas ātrums ir ļoti līdzīgs. Un fakts, ka gurķi patiešām satur enzīmu, kas iznīcina C vitamīnu, ar ko tomāti ir bagāti, ir pilnīga taisnība. Lai nomāktu šī fermenta darbību, salātiem vienkārši pievienojiet citrona sulu, tad C vitamīns uzsūksies daudz labāk un lielākā mērā.
Tas ir vēl viens nepareizs priekšstats. Fakts ir tāds, ka jebkurš ēdiens nonāk mūsu kuņģa skābajā vidē. Tajā sāk sadalīties olbaltumvielas (gaļa, zivis, olas u.c.), un ogļhidrāti no augu valsts produktiem sāk sadalīties tievās zarnas sārmainā vidē aizkuņģa dziedzera gremošanas enzīmu ietekmē.
Kuņģa sulas pH tiek uzturēts vienā līmenī ar fermentu un sārmu palīdzību. Tas ir, neitralizācijas reakcija - sāļu veidošanās no skābēm un sārmiem - notiek bez gurķiem vai citiem "sārmainiem" ēdieniem.
Starp citu, nav īsti skaidrs, kāpēc gurķus uzskata par sārmainu vidi. Galu galā dārzenis sastāv no 95% ūdens, bet pārējais sastāv no ogļhidrātiem, olbaltumvielām (neliels daudzums), vitamīniem un minerālvielām. Taču tas neizraisa sāls nogulsnes, tāpēc, sajaucot gurķus un tomātus, neveidojas “nāvējoši” savienojumi.
Tomāti satur milzīgu daudzumu minerālvielu, vitamīnu un antioksidantu. Tie arī stiprina asinsvadu sienas un cīnās ar prostatas un urīnpūšļa vēzi. Šis dārzenis satur tikai 20 kcal uz 100 gramiem, kas palīdz kontrolēt savu svaru. Tomēr nevajadzētu ēst vairāk par 300 gramiem dienā.
Šos dārzeņus var sautēt, cept, konservēt, bet veselīgākā kombinācija ir tomāts + olīveļļa.
Lasi arī: Oregano priekšrocības un 10 lietošanas veidi
