Tēja ir otrs populārākais dzēriens pasaulē pēc ūdens. Un kafija daudziem no mums ir labākais, kā vienkārši pamosties un pavadīt dienu. Bet, ja meklējat siltu (vai ledus aukstu) dzērienu, kas būtu labs un derētu arī veselībai, ko izvēlēties?
Labā ziņa ir tā, ka abiem dzērieniem — tējai un kafijai — ir priekšrocības, taču, tāpat kā visu pārējo tie ir jālieto ar mēru. Vai vismaz kādu dienu izslēdziet kafiju un tēju, ja rodas tāda bezkofeīna noskaņa, raksta realsimple.com.
Var piebilst, ka gan kafijai, gan tējai ir potenciāls ieguvums veselībai, taču katra dzēriena kopējie ieguvumi ir atkarīgi no tādiem faktoriem kā kafijas vai tējas veids, audzēšanas veids, pagatavošanas metode un patērētais daudzums.
Ir pierādīts, ka no kafijas dzeršanas ir vairāki ieguvumi, piemēram, samazina iekaisumu un atbalsta sirds un zarnu veselību.
Kafijas dzeršana ir saistīta arī ar zemāku sirds slimību un diabēta risku. Pētījumā, kas publicēts American Journal of Clinical Nutrition, tika atklāts, ka regulāra kafijas lietošana ir saistīta ar mazāku koronāro sirds slimību risku. Žurnālā Diabetes Care publicēto pētījumu analīze atklāja, ka mērens kafijas patēriņš ir saistīts ar mazāku 2. tipa diabēta risku.
Līdzīgi tika pētīta tēja saistībā ar sirds slimību riska samazināšanu. Pētījumu analīze, kas publicēta American Journal of Clinical Nutrition, atklāja, ka tējas patēriņš ir saistīts ar samazinātu sirds un asinsvadu slimību risku. Tēja ir plaši pētīta saistībā ar tās saistību ar samazinātu vēža risku.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā Cancer Epidemiology, Biomarkers & Prevention, konstatēts, ka tējas patēriņš ir saistīts ar samazinātu noteiktu vēža veidu, piemēram, olnīcu un krūts vēža, risku.
Lai gan neviens dzēriens nesatur šķiedrvielas, tos var baudīt ar šķiedrvielām bagātu uzkodu (piemēram, pilngraudu grauzdiņiem vai augļiem) vai pat iemaisīt kafijā vai tējā pulverveida šķiedrvielu piedevu, lai palielinātu šķiedrvielu saturu.
Gan kafija, gan tēja satur kofeīnu. Standarta 220 ml kafijas tasē ir aptuveni 95 miligrami kofeīna, savukārt tasē melnās tējas ir aptuveni 50 miligrami, bet zaļajā tējā ir aptuveni 30 miligrami. Tas nozīmē, ka kafijā ir divreiz vairāk kofeīna nekā tādā pašā daudzumā melnā tēja, un vairāk nekā trīs reizes vairāk kofeīna nekā zaļajā tējā.
Lai gan tēja satur arī kofeīnu un ir pierādīts, ka tā uzlabo kognitīvās funkcijas un modrību, aminoskābes teanīna pievienošana dod tējai papildu labumu, samazinot stresu.
Ja gatavojaties uzsākt kādu lielu projektu vai jums ir nepieciešams augsta fokusa līmenis, melnā vai zaļā tēja var būt ideāls dzēriens — bez sirds drebēšanas, ko izraisa kofeīns, un samazināta stresa.
Zaļā tēja ir viens no bagātākajiem spēcīgu antioksidantu avotiem, ko sauc par polifenoliem un ir pierādīts, ka tiem ir potenciāls samazināt sirds un asinsvadu slimību un noteiktu vēža risku.
Var atrast kofeīnu nesaturošu zaļo tēju vai augu izcelsmes augu tēja tiem, kuri ir jutīgi pret kofeīnu, bet vēlas citus ar tēju saistītos ieguvumus veselībai.
Kafija satur kofeīnu, kas, kā pierādīts, palīdz uzlabot fokusu un kognitīvās funkcijas. Tomēr, ja lietojat pārāk daudz kofeīna, varat sākt izjust negatīvas sekas.
Pārāk daudz kofeīna, ko iegūst ar kafiju, var izraisīt paaugstinātu trauksmi, bezmiegu un paaugstinātu sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu. Kafija ir skāba, un no tās jāizvairās daudziem cilvēkiem, kuriem ir skābes refluksa un kuņģa-zarnu trakta problēmas.
Labākā kafijas vai tējas izvēle ir tāda, kur nav aromatizētu piedevu vai saldinātāju, kas var izraisīt cukura pieplūdumu organismā.
Ja vēlaties pievienot kafijai vai tējai saldumu, var izmantot arī dabisko saldinātāju, piemēram, medu vai kokosriekstu cukuru, ievērojot mērenu daudzumu.
Sliktās un labās lietas, ko var pievienot tējai, lasiet šeit.
