Eiropa pamazām zaudē ierasto gadalaiku ritmu – globālās sasilšanas dēļ vasara kļūst arvien garāka, bet pavasaris un rudens sarūk, raksta Spānijas izdevums “Xataka” un Spānijas Valsts meteoroloģijas aģentūra (AEMET).
Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem Spānijā vasaras ilgums ik pēc desmit gadiem palielinās aptuveni par desmit dienām. Klimata pārmaiņas īpaši izteikti skar valsts ziemeļaustrumus un Pireneju reģionu, tomēr līdzīga tendence novērojama arī citviet Eiropā.
Vasaras pagarināšanās nenotiek vienmērīgi - pretēji izplatītajam priekšstatam, visvairāk izmaiņas skar tieši pavasari.
To apliecina pētījums, kurā analizēti 44 meteoroloģisko staciju dati par laikposmu no 1971. līdz 2018. gadam. Pētījumā secināts, ka vasaras sākums ik pēc desmit gadiem vidēji iestājas par 6,76 dienām agrāk, savukārt tās beigas pārbīdās vidēji par 2,74 dienām vēlāk.
Saskaņā ar AEMET datiem dažos Spānijas centrālās un ziemeļu daļas reģionos tā dēvētais pavasara un vasaras pārejas periods jeb “pavasarvasara” (primaverano) jau ilgst vairāk nekā mēnesi.
Tikmēr rudens pagaidām labāk pretojas karstuma izplatībai. Visizteiktāk tā ilgums sarūk Kantabrijas un Vidusjūras piekrastē, kur vasara pēdējās desmitgadēs kļuvusi par aptuveni divām līdz trim nedēļām garāka. Valsts rietumos izmaiņas ir ievērojami mazākas.
Īpaši straujas klimata pārmaiņas novērotas Pirenejos un Spānijas ziemeļaustrumos. Piemēram, La Molinas meteoroloģiskajā observatorijā karsto vasaras dienu skaits būtiski pieaudzis. Laikposmā no 1979. līdz 2000. gadam to vidēji bija 49 gadā, bet pēdējo 25 gadu laikā šis rādītājs sasniedzis jau 69 dienas.
Globālās sasilšanas paātrināšanās kļuvusi īpaši pamanāma kopš 1979. gada. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Geophysical Research Letters”, prognozēts, ka, ja netiks būtiski samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas, līdz 2100. gadam vasara Ziemeļu puslodē varētu ilgt gandrīz sešus mēnešus.
Eiropā šīs pārmaiņas jau ir jūtamas: karstuma periodi kļūst ilgāki, karstas dienas biežāk iestājas agrāk pavasarī un saglabājas ilgāk rudenī. Latvijā tas nenozīmē, ka drīzumā būs Spānijai līdzīgas vasaras, tomēr arī mūsu reģionā gadalaiku robežas kļūst mazāk izteiktas.
Arī Latvijā klimata pārmaiņas pakāpeniski maina ierasto gadalaiku ritmu. Ziemas kļūst maigākas, samazinās sala dienu skaits, bet siltāks laiks var iestāties agrāk pavasarī un saglabāties ilgāk rudenī. Latvijas klimata pārmaiņu prognozes liecina, ka līdz 2100. gadam veģetācijas periods jeb laiks, kurā augi var augt un attīstīties, varētu pagarināties par aptuveni 27 līdz 49 dienām. Tas gan nenozīmē, ka Latvijā vasara drīzumā ilgs pusgadu, tomēr robeža starp gadalaikiem var kļūt arvien grūtāk nosakāma, un šādas pārmaiņas ietekmēs ne tikai cilvēku ikdienu un atpūtas paradumus, bet arī lauksaimniecību, dārzkopību, dabas procesus un ekosistēmas.
