Līdz ar pavasara iestāšanos un dārza darbu sezonas sākumu rūpēsimies ne tikai par apkārtējās vides sakopšanu, bet arī par savu veselību. Lai izvairītos no traumām un pārslodzes, būtiski darbus uzsākt pakāpeniski un bez pārspīlējumiem. Kā mazināt traumu un diskomforta risku dārza darbu laikā, noderīgos padomos dalās BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Dārza darbi pēc ziemas pārtraukuma organismam ir būtiska fiziska slodze, tāpēc tiem nepieciešams pienācīgi sagatavoties. Klīniskā farmaceite Ilze Priedniece iesaka darbu intensitāti palielināt pakāpeniski, vienlaikus ikdienā ieviešot regulāras fiziskās aktivitātes - pastaigas, nūjošanu, riteņbraukšanu un muskulatūru stiprinošus vingrojumus. Pirms darbu uzsākšanas svarīgi veikt iesildīšanos, īpašu uzmanību pievēršot locītavām un muskuļu grupām, kas tiks noslogotas. Tāpat būtiski ievērot regulāras atpūtas pauzes, uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu un mainīt darba veidus, lai izvairītos no vienveidīgas slodzes.
Uzsākot dārza darbus pēc ziemas perioda, visbiežāk sastopamie veselības riski ir saistīti ar pārmērīgu fizisko slodzi, nepietiekamu sagatavošanos un drošības pasākumu neievērošanu.
Muskuļu, locītavu un muguras pārslodze: var izpausties kā sāpes vai kustību ierobežojumi. Īpaša uzmanība jāpievērš mugurkaula, kakla, plecu, elkoņu un plaukstu noslodzei. Paaugstināts risks saistīts arī ar smagumu celšanu un pārvietošanu. Nepareiza tehnika, celšana ar taisnām kājām un saliektu muguru var radīt nopietnas muguras traumas.
Kā risināt? Ravēšanas laikā izvēlieties ergonomisku darba pozu, strādājiet četrrāpus vai sēžot uz zema soliņa, izmantojot ceļu sargus vai paliktņus, un izvairieties no ilgstošas noliekšanās ar galvu uz leju. Regulāri mainiet darba pozu un slodzi, lai nepārslogotu vienu ķermeņa pusi. Smagumus celiet pareizi, saliecot kājas ceļos, iesaistot kāju muskulatūru un turot smagumu pēc iespējas tuvāk ķermenim. Ikdienā izmantojiet palīglīdzekļus, piemēram, ķerru, sadaliet slodzi vienmērīgi uz abām rokām un, ja nepieciešams, piesaistiet palīgu. Muskuļu un locītavu sāpju gadījumā pirms un pēc fiziskas slodzes ieteicams izmantot gelus ar divējādu iedarbību, kas sākotnēji nodrošina atvēsinošu un sāpes mazinošu efektu, bet vēlāk sildošu iedarbību masāžas laikā. Tāpat muskuļu sagatavošanai slodzei un atslābināšanai pēc tās var lietot sildošas ziedes vai gelus, kas veicina asinsriti un palīdz mazināt saspringumu. Savukārt izteiktāku sāpju, iekaisuma, traumu vai sastiepumu gadījumā ieteicams lietot gelus vai plāksterus ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, kas palīdz mazināt sāpes un iekaisumu.
Dabīgas izcelsmes līdzekļu vidū noderēs preparāti ar arnikas ekstraktu, ko var izmantot sastiepumu, sasitumu un muskuļu pārslodzes gadījumos, kā arī masāžai pēc fiziskas slodzes, tostarp dārza darbiem.
Traumas un savainojumi: paslīdēšana, paklupšana vai savainošanās ar darbarīkiem, kā arī kritieni vai neuzmanīga dārza tehnikas lietošana, kas var radīt dažāda smaguma traumas.
Kā risināt? Uzturiet dārza vidi sakārtotu un pārliecinieties, ka darbarīki ir novietoti droši. Darbam izvēlieties piemērotus cimdus un apavus, bet, strādājot ar dārza tehniku, lietojiet aizsarglīdzekļus, aizsargbrilles un atbilstošu apģērbu. Papildu drošībai ieteicams noņemt rotaslietas, kas var radīt savainojumu risku. Roku un ādas aizsardzībai regulāri lietojiet aizsargājošus un barojošus krēmus, īpaši pēc roku mazgāšanas, kā arī vienmēr izmantojiet piemērotus dārza cimdus, lai mazinātu mehānisku bojājumu un kairinājuma risku. Ja āda kļūst sakairināta vai bojāta, izvēlieties atjaunojošus cica krēmus, kas palīdz nomierināt ādu, veicina tās dzīšanu un stiprina ādas aizsargbarjeru. Traumu, sasitumu vai sastiepumu gadījumā ieteicams izmantot atvēsinošos aerosolus vai aukstuma kompreses, kas palīdz mazināt tūsku un iekaisumu, iesaka farmaceite.
Sezonālie riski: pavasara un vasaras sezonā dārza darbi ir saistīti ar papildu vides ietekmi uz veselību, tostarp kukaiņu kodumiem, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas, saules apdegumiem un pārkaršanu, ilgstoši uzturoties saulē, kā arī paaugstinātu infekciju risku, piemēram, saslimšanu ar stingumkrampjiem. Nepietiekama aizsardzība pret šiem faktoriem var būtiski ietekmēt pašsajūtu un veselību.
Kā risināt? Lietojiet aizsarglīdzekļus pret sauli, valkājiet galvassegu un regulāri uzņemiet pietiekamu šķidruma daudzumu. Ādas aizsardzībai pret sauli lietojiet kvalitatīvus saules aizsargkrēmus ar SPF 50, kas nodrošina aizsardzību gan pret UVA, gan UVB stariem, uzsver farmaceite Ilze Priedniece. Uzklājiet tos 20-30 minūtes pirms došanās ārā un atkārtoti ik pēc 2 stundām vai pēc pastiprinātas svīšanas.
Lai pasargātos no kukaiņu kodumiem un ērcēm, izvēlieties piegulošu, gaišu apģērbu ar garām piedurknēm un starām, kā arī profilaktiskiem nolūkiem lietojiet repelentus - tie pieejami gan sintētiski, gan dabīgi, un lietojami uz ādas, apģērba un apaviem. Visbiežāk izmantotie ir aerosola veida repelenti, kuru iedarbības ilgums var būt no 2 līdz pat 12 stundām. Vienmēr iepazīstieties ar repelentu pareizu lietošanu un atcerieties, ka dažādiem vecumiem būs piemēroti dažādi līdzekļi.
Savukārt kukaiņu kodumu gadījumā koduma vietu vispirms apstrādājiet ar dezinfekcijas līdzekli. Niezes un tūskas mazināšanai var lietot antihistamīna gelus, bet nepieciešamības gadījumā arī antihistamīna līdzekļus iekšķīgai lietošanai. Papildus var izmantot līdzekļus ar dabīgām sastāvdaļām, kas palīdz mazināt apsārtumu un kairinājumu.
Mājas vai dārza aptieciņa regulāri jāpārskata, vismaz divas reizes gadā pirms siltās sezonas un pirms ziemas, lai papildinātu izlietotos līdzekļus un pārliecinātos par to derīguma termiņiem. Nederīgos medikamentus nodotiet aptiekā drošai utilizācijai, atgādina farmaceite Ilze Priedniece.
Aptieciņā nepieciešams iekļaut dezinfekcijas līdzekļus brūču apstrādei, kā arī pārsienamos materiālus - dažādu izmēru plāksterus, marles saites un salvetes. Noderīgi ir arī pretalerģijas līdzekļi gan ārīgai, gan iekšķīgai lietošanai, kas palīdz mazināt niezi un ādas reakcijas, piemēram, pēc kukaiņu kodumiem vai saules iedarbības.
Papildus aptieciņā ieteicams iekļaut arī pretsāpju un temperatūru mazinošus līdzekļus, kā arī citus ikdienā noderīgus preparātus, piemēram, līdzekļus pret saaukstēšanās simptomiem un gremošanas traucējumiem.
Lai pavasarī saglabātu enerģiju un labu pašsajūtu, svarīgi laikus parūpēties par organisma vispārējo līdzsvaru. Aktīvajā dārza darbu sezonā var noderēt vitamīnu un minerālvielu kompleksi, īpaši ar D, C un B grupas vitamīniem, kā arī magniju, iesaka BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Papildus var apsvērt koenzīma Q10 lietošanu, kas iesaistīts organisma enerģijas ražošanas procesos. No ārstniecības augiem tonizējošai iedarbībai un enerģijas līmeņa paaugstināšanai var izmantot eleiterokoku un žeņšeņu saturošus līdzekļus. Savukārt muskuļu un locītavu veselības atbalstam noderīgi ir tādas minerālielas un vitamīni kā magnijs, cinks, selēns, kalcijs, dzelzs, mangāns un varš, kā arī D, C, A, E un B grupas vitamīni. Papildus var lietot kolagēnu, hialuronskābi, omega taukskābes, glikozamīnu, kurkumu un mežrozīšu ekstraktu, kas palīdz uzturēt locītavu funkcionalitāti un mazināt diskomfortu. Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Farmaceite Ilze Priedniece atgādina - dārza darbu sezona var būt ne tikai produktīva, bet arī veselībai saudzīga, ja tai sagatavojas apdomīgi. Rūpes par ķermeni, sabalansēta slodze un savlaicīga profilakse palīdzēs izvairīties no traumām un diskomforta, ļaujot pilnvērtīgi izbaudīt pavasari un darbu svaigā gaisā. Ja rodas jautājumi par piemērotākajiem līdzekļiem veselības atbalstam, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, kas ieteiks jums piemērotāko izvēli.
Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.
