Vai cepamā soda augiem ir laba ideja? Kā dārznieki mēs bieži meklējam netoksiskus, ķīmiju nesaturošus veidus, kā parūpēties par saviem augiem. Cepamā soda, izplatīta viela, ir sodas bikarbonāts, savienojums, kas ir bāzisks skalā pH. Cepamā soda paaugstina pH, kas palielina sārmu saturu. Šīs īpašības dēļ cepamo sodu augiem parasti izmanto kā fungicīdu.
Varbūt vecvecāki savos dārzos kādreiz izmantoja virtuves cepamo sodu, bet jūs varat apsvērt citus veidus, kā apkarot sēnītes, lai neizraisītu pārmērīgu sāls uzkrāšanos augsnē, raksta gardeningknowhow.com.
Daudzas parastās sēnītes vislabāk dīgst skābos apstākļos. Tā kā cepamās sodas izmantošana augiem paaugstina pH līmeni un rada mazāk skābu vidi, tiek uzskatīts, ka sēnītes šādā vidē neattīstīsies. Tomēr pārāk daudz cepamās sodas uz augiem var radīt nelabvēlīgus apstākļus, kas var izraisīt citas problēmas.
Cepamās sodas kā fungicīda efektivitāte ir ierobežota, liecina jauni pētījumi. Cepamās sodas priekšrocības dārzā ir atkarīgas no spējas kontrolēt noteiktus apstākļus. Ir svarīgi lietot šo produktu agri, kad slimības vēl augsnē nav vai tā ir zemā līmenī.
Augsta slimības līmeņa gadījumā kontrolei nepieciešamais cepamās sodas daudzums augiem var kaitēt. Arī cepamās sodas apstrādes ietekme nav ilgstoša. Tas ir tāpēc, ka sodas bikarbonāts kavē sporu augšanu, bet neiznīcina sporas.
Pārmērīgi augsts daudzu vielu līmenis var nogalināt augus. Tā kā cepamā soda paaugstina augsnes pH, daudzas svarīgas makro un mikro barības vielas, kas augiem nepieciešamas, līdz ar to var kļūt nepieejamas.
Cepamā soda dārzā var arī veicināt augsnes sablīvēšanos un garozas veidošanos. Tas padara augsni mazāk porainu, barības vielas un ūdens daudz grūtāk nokļūst pie augiem un to saknēm.
Cepamā soda būtībā ir sāls. Sāļi, kas uzkrājas augsnē, var izraisīt sakņu un, visbeidzot, lapu un stublāju izžūšanu. Vīšana un augšanas kavēšanās būs pirmās pazīmes, un toksicitāte var izraisīt augu nāvi. Izsmidzinot cepamās sodas šķīdumus uz lapotnēm, toksicitāte var izraisīt hlorozi, lapu dzeltēšanu.
Cepamās sodas izsmidzināšana vai uzklāšana uz lapām ir visizplatītākās metodes. Cepamās sodas iejaukšana augsnē var izraisīt pārmērīgu sāļu daudzumu. Augsnes mērcēšana, kas ir atšķaidīta, var būt efektīva, ja mērķējat uz sakņu puvi, taču tas arī palielinās sāļu daudzumu augsnē līdz toksiskam līmenim.
Ir svarīgs cepamās sodas šķīduma izsmidzināšanas laiks. Lietojiet to sezonas sākumā, lai cīnītos pret sēnīšu slimībām. Izvairieties no izsmidzināšanas dienas karstumā. Tā kā cepamā soda ir ūdenī šķīstoša, lai tā būtu efektīva, tā ir atkārtoti jāuzklāj pēc lietus vai dārza laistīšanas. Lietojiet 1 ēdamkaroti (14 gr) sodas uz 4,5 litriem ūdens.
Lai maisījums būtu efektīvāks, pievienojiet nedaudz dārzkopības eļļas, kas darbosies kā virsmaktīvā viela un palīdzēs maisījumam pielipt lapām, ja to izmantos kā aerosolu.
Mājas līdzeklis pret vairākām sēnīšu slimībām: sajauc 2,5 ēdamkarotes (37 gr) dārzkopības eļļas 4,5 l ūdens ar 4 tējkarotēm (16,74 gr) sodas. Maisiet vai sakratiet maisījumu, lai tas labi izšķīstu.
Cepamajai sodai ir tendence uzkrāties augsnē, kas uzkrāj sāļus un var sabojāt lapotni, ir dažas alternatīvas, ko var izmantot sodas vietā:
Padomus, kā cīnīties ar kailgliemežiem Latvijas dārzos, lasiet šeit.
