“Vienkārši lūgsim Dievu, lai pasaulē iestājas miers! Lai mūsu bērniem un mazbērniem nekad nebūtu jāpiedzīvo, ka krīt bumbas, sabrūk mājas un tiek nogalināti cilvēki. Tās ir šausmas, kas notiek 21. gadsimtā!” saka tautā mīlētā teātra un kino aktrise Gunta Virkava.
Šodien, 28. janvārī, viņu sirsnīgi sveicam dzimšanas dienā!
Šodien, savā svētku dienā, aktrise būs mēģinājumā - turpinās strādāt pie jaunas lomas. Viņa atklāj, ka ir piekritusi piedalīties izrādē, kas top kā neatkarīgs teātra projekts, un tiek plānots, ka savu pirmizrādi tas varētu piedzīvot pašā pavasara plaukumā.
“Neko vairāk pagaidām negribētu atklāt, jo viss vēl tikai top… Tā tāda mazliet māņticība - nesaki “hop”, kamēr neesi pateicis “hip”,” viņa pasmaida un saka: pienāks īstais laiks un skatītāji visu uzzinās.
“Katrā ziņā, esmu pilna radošuma un, ja man piedāvā to, kas mani interesē, es ar prieku saku “jā”! Godīgi sakot, esmu arī pieradusi būt brīva kā putns debesīs, bet es negribētu pierast neko nedarīt.
Arī mana meita (dziedātāja Elizabete Zagorska) saka: “Tevī ir tik daudz enerģijas, tu vēl esi spējīga strādāt, kāpēc tu neko nedari?” Nav jau tā, ka nedaru - pēdējo gadu laikā man ir bijušas vairākas teātra izrādes, pirms diviem gadiem nofilmējos arī 16 sēriju TV seriālā “Apsūdzēti mīlestībā”, ko veidoja ukraiņu režisors Nikolajs Peļihovs. Tur spēlēju biznesa sievieti - viesnīcas īpašnieci Annu Bergu, un šis darbs nepavisam nebija viegls, jo īpaši pēdējais mēnesis, kas bija ļoti intensīvs, jo bija daudz nakts filmēšanas,” stāsta Gunta Virkava, sakot, ka par paveikto ir gandarījums.
Pēdējo piecu gadu laikā teātra skatītāji talantīgo skatuves mākslinieci varēja redzēt gan situāciju komēdijā “Nu, johaidī - afēra!”, kur viņas partneri bija Ivars Kļavinskis, Zane Aļļēna un Ivars Šterns (attēlā) un kas tika spēlēta teātra klubā “Austrumu robeža”, gan režisora Feliksa Deiča iestudētajā komēdijā “Sirēna un Viktorija” (attēlā zemāk), kas kopā ar Aīdu Ozoliņu un Jakovu Rafalsonu tika vesta pie skatītājiem visā Latvijā, gan liriskajā komēdijā “Mīli mani!”, kur spožās skatuves mākslinieces partneris bija aktieris, šīs izrādes libreta autors un režisors Zigurds Neimanis.
“Kurš gan nezina, ka mana izrādes partnere Gunta Virkava ir lieliska aktrise. Bet šajā izrādē viņai ir dota vienreizēja iespēja to izpaust pilnā mērā, jo šajā lugā viņas loma ir Aktrise ar lielo „A”, un tas šo izrādi padara vēl interesantāku...” saka Zigurds Neimanis. Abu brīnišķīgo aktieru kopdarbs šajā izrādē bija izcils, bet nu jau kādu laiku tā vairs netiek spēlēta.
“Es biju tā, kas pateica, ka laikam vairāk nē. Šī loma no manis prasa ļoti lielu enerģētiku, pat fizisku piepūli.
Zigis spēlē precētu vīru, kurš mierīgi sēž un uzklausa, ko saka sieva, bet es “planēju” pa skatuvi turp un atpakaļ, un vēl uz augstiem papēžiem…
Viena skatītāja, pasniedzot puķītes pēc izrādes, pateica man fantastisku komplimentu: “Bija sajūta, ka uz skatuves ir vismaz desmit cilvēku…” Bet mēs šajā izrādē esam divi vien. Tas nozīmē, ka spējam piepildīt skatuvi, tikai - ko tas no mums prasa, ko tas no manis prasa… Tāpēc man jāpadomā, vai es to vēl gribēšu vai nē,” aktrise nosaka, atzīstot, ka šodien viņai prasās spēlēt kaut ko mierīgāku un filozofiskāku.
“Nu jau es skatos, ko savos gados varu izdarīt un - ko vēlos spēlēt. Gribu, lai ir ar jēgu. Es vairs nealkstu pēc lomām kā jaunieši, kuri vēlas sevi pierādīt uz skatuves. Man nevienam vairs nekas nav jāpierāda. Esmu daudz, lielas un brīnišķīgas lomas spēlējusi. Režisori man ir uzticējušies, ko es ļoti novērtēju, un es uzskatu, ka man vairs nav vajadzības sevi kā īpaši vairs apliecināt.
Man jau visa dzīve ir aiz muguras, priekšā tas nogrieznītis ir īss, gribas to pavadīt saudzējoši pret sevi,” saka Gunta Virkava.
Saudzējoši, sirsnīgi un ar milzu cieņu aktrisi tagad sagaida Nacionālajā teātrī, kur viņa ir nostrādājusi 46 (!) gadus. Viņa ar patiesu prieku stāsta, ka tagad tiek aicināta uz pirmizrādēm.
“Tas bija ļoti patīkami, ka pagājušā gada pavasarī Vītola kungs (Nacionālā teātra direktors Māris Vītols) mani uzaicināja uz izrādes “Heda Gablere. Atgriešanās” (režisors Edmunds Freibergs) pirmizrādi. Savulaik mēs ar Lāsmu Kugrēnu dublējāmies Hedas lomā - režisora Mihaila Kublinska iestudējumā (1991). Un tas bija brīnišķīgi, ka, atverot jaunās izrādes programmiņu, es ieraudzīju divas fantastiskas bildes - tajā esam mēs abas ar Lāsmu Hedas lomā. Nu, tas bija ļoti jauki. Es biju ļoti pārsteigta un no teātra puses ārkārtīgi iepriecināta, ka mums izrādīta tāda cieņa,” aktrise atzīst.
Otra izrāde, uz kuru aktrise tika uzaicināta, bija Anšlava Eglīša asprātīgā komēdija “Bezkaunīgais vecis”, ko pērn maijā iestudēja režisors Gatis Šmits.
“Arī šajā darbā savulaik (1990. gadā) esmu spēlējusi (Mairitas Bertoldes lomu, kas jaunajā iestudējumā uzticēta Evijai Krūzei), tikai režisors Mihails Kublinskis to iestudēja ar nosaukumu “Bezkaunīgie veči”, un mani partneri tajā bija Velta Līne, Kārlis Sebris, Jānis Kubilis, Alfreds Jaunušans, Velta Līne un Elza Radziņa, kuras dublējās (Zuzannas Bertoldes lomā), Uldis Norenbergs, Ilze Rūdolfa, Uldis Anže un arī Juris Lisners, kurš tolaik spēlēja Induli Laukmani (jaunajā iestudējumā viņš spēlē Jāni Bertoldu, senioru).”
Gunta Virkava stāsta, ka tikusi uzaicināta arī uz šīs teātra sezonas atklāšanas izrādi - Alberta Bela drāmu “Cilvēki laivās”, ko iestudējusi režisore Inese Mičule.
“Tas ir ļoti patīkami, ka no teātra puses ir tik labestīga attieksme, bet - es jau neko sliktu arī netiku darījusi, lai tā nebūtu,” aktrise pasmaida, neslēpjot, ka no sirds priecājusies satikt, sasveicināties un apskaut savus kolēģus.
Bet dzimšanas dienas ballīte sievišķīgi šarmantajai skatuves māksliniecei būs rīt, 29. janvārī, kad savu 16. dzimšanas dienu svinēs viņas vidējā mazmeita Luīze.
“Braukšu pie meitas ģimenes sveikt savu mazmeitu un tur nosvinēsim arī manu dzimšanas dienu. Kaut kā tā esam iesākuši svinēt kopā, jo viņiem ir māja, plašākas telpas, ērtāk visiem sasēsties pie svētku galda. Kādreiz esam svinējuši divas dienas pēc kārtas - vispirms manu dzimšanas dienu pie manis, pēc tam Luīzes dzimšanas dienu viņu mājā, bet tagad to apvienojam vienā reizē,” stāsta šodienas jubilāre.
Taujāta, vai viņa dosies meitai palīgā gādāt cienastu un klāt svētku galdu, Gunta Virkava atteic: “Man neļauj! Saka, ka paši ar visu tiks galā. Pagājušogad svinējām restorānā “Vairāk saules”, tad nevienam nebija nekas jāgatavo, bet tagad meitai gan jau palīdzēs mana vecākā mazmeitiņa Loreta. Viņai nupat, 16. janvārī, palika 24 gadi. Man visas trīs mazmeitas ir ziemas bērni. Arī Emmiņai drīz būs dzimšanas diena - viņai 6. februārī paliks astoņi gadi,” stāsta aktrise, mīļi smejot, ka šajā laikā - jau no Ziemassvētkiem, kad visiem jāgādā dāvanas - viņai ir vieni vienīgi izdevumi.
“Meita jau gan vienmēr saka, lai netērēju naudu, ka neko nevajag dāvināt, bet - kā tu nedāvināsi? Domāju, ka visi bērni, lai arī jau pieauguši, tik un tā gaida kādu dāvaniņu…”
Bet dzimšanas dienā jubilārei novēliet stipru veselību. Kā viņa pati saka, šim vēlējumam, gadiem ejot, ir arvien lielāka vērtība. Lai nu arī piepildās!
“Lai maniem mīļajiem nekā netrūkst, lai viņi ir veseli un laimīgi! Un lai manā ikdienā ir vairāk endorfīnu, kas ļauj līdzsvarot emocionālo un fizisko stāvokli, un uzlabot vispārējo labsajūtu. Jā, arī to man novēliet!” saka jubilāre, atzīstot, ka vēl arī maigums no cilvēkiem viņai ir ļoti, ļoti nepieciešams.
“Maigums, kā raksta franču rakstnieks Anrī Barbiss savā novelē “Maigums” (La Tendresse, 1914), ir vērtīgāks par mīlestību. Es to saņemu no meitas, no mazmeitām, bet gribētos arī, lai cilvēki nepazaudē cilvēcību, un maigums ir viens no tās izpausmes veidiem. Būt maigiem un mīļiem citam pret citu - tas ir milzu dopings, ko cits citam varam sniegt un kas ļoti uzlabo pašsajūtu,” aktrise sapratusi.
“Bet vairāk par visu es gribētu, lai pasaulē ir miers. Vienkārši lūgsim Dievu, lai mūsu bērniem un mazbērniem nekad, nekad nebūtu jāpiedzīvo, ka krīt bumbas, sabrūk mājas un tiek nogalināti cilvēki. Tās ir šausmas, kas notiek 21. gadsimtā! Es tiešām nesaprotu, ko vēl vajag dalīt, kā cilvēkiem trūkst?! Saliksim rokas un vienkārši lūgsim, lai, Dievs, pasarg’, ka pēc pamiera nāk miers un vairs nekur pasaulē neturpinās kara šausmas. Jā, par to ir jālūdz, lai mūsu nākamās paaudzes varētu dzīvot mierpilnā un drošā pasaulē.”
