«Ja man jāpastāsta, kāds man bijis šis gads, ir pat jāaizdomājas, ar ko lai sāk. Jo visa kā ir bijis tik daudz un skaisti! Es gribētu spēt saglabāt šos mazos «diapozitīva kadrus» no visiem man svarīgajiem notikumiem – lai kādos citos mirkļos, kad mani kas nomāc vai zūd iekšējā pārliecība, es varētu tos atkal paskatīties,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktrise Liene Sebre.
Jau daudzus gadus viņa ir arī mīļā un labestīgā Tuta, kura atkal ir sapulcējusi draugus, lai kopā nosvinētu gada vissirsnīgākos svētkus - Ziemassvētkus.
Izrādās, ka Robotiņš nezina, kas ir Ziemassvētki! Tāpēc Tuta, Lapsa, Feneks un Āpsītis centīsies viņam to paskaidrot.
Bet kas tad Ziemassvētkos ir galvenais? Gardumi un dāvanas?
Eglītes rotāšana vai ziemas prieku baudīšana? Vai arī prieks būt kopā ar saviem mīļajiem?
Koncertuzvedumā «Robotiņa ziemassvētki», kas paredzēts bērniem vecumā no 1 līdz 7 gadiem, bet tiek veidots, lai iepriecinātu visas paaudzes, ikviens varēs dziedāt līdzi gan labi zināmajām dziesmiņām no raidījuma «Tutas lietas», gan arī citiem pazīstamiem svētku skaņdarbiem.
Koncertuzvedumā līdzās Tutai un viņas rotaļu draugiem būs arī Tutas dziesmu komponiste un dziedātāja Laura Polence, kā arī mūziķu ansamblis - Elīna Ose, Beāte Zviedre, Laura Rozenberga, Ernests Mediņš, Staņislavs Judins, Kaspars Kurdeko, Rihards Goba un Oskars Ozoliņš.
Scenārija autore - Daina Tabūna, māksliniece - Ieva Kraule-Kūna, kostīmu māksliniece - Zane Stūre, komponiste - Laura Polence.
«Lepojos ar visu «Ausmas» komandu, kas kā Ziemassvētku rūķi strādā ik dienas, lai iepriecinātu mūsu skatītājus,» saka Tutas lomas atveidotāja, atklājot, ka šogad skatītājus priecēs arī pāris Lauras Polences aranžētas dziesmas no latviešu Ziemassvētku «zelta fonda».
«Robotiņa Ziemassvētki» tiks svinēti: 14. decembrī plkst. 12.00 Latgales vēstniecībā GORS, 15. decembrī plkst. 11.00 un 13.30 Kultūras centrā «Siguldas devons», 21. decembrī plkst. 11.00 un 13.30 Smiltenes Kultūras centrā, 25. decembrī plkst. 11.00, 13.30, 16.00 un 18.30 Latvijas Nacionālajā teātrī, 26. decembrī plkst. 12.00 Ventspilī, Teātra namā «Jūras vārti» un 5, janvārī plkst. 11.00 Jelgavas Kultūras namā.
«Tutas lietas» ir Latvijā radīts TV raidījums pirmsskolas vecuma bērniem, kura idejas autore ir Marta Selecka. Raidījuma pirmā sērija tika nofilmēta 2018. gada pavasarī, un kopumā tapušas jau 13 sezonas (katrā ap 20 sērijām).
Seriāla galvenā varone ir dzīvespriecīgā un labsirdīgā Tuta (Liene Sebre), kura kopā ar saviem rotaļu draugiem Lapsu, Feneku un Āpsīti rada bērniem draudzīgu un drošu vidi jaunu zināšanu un prasmju apgūšanai.
«Ātri gan pagājis laiks!» secina aktrise Liene Sebre, atminoties, ka «Tutas lietas» radās laikā, kad Martas Seleckas ģimenē bija ienācis jaunākais dēliņš Gusts. «Viņš bija pavisam maziņš «rausītis», bet nu jau iet pirmajā klasē… Pilnīgi neticami, kā laiks skrien! Savus bērnus izaugam jau tā nepamana,» secina Emīlijas (14) mamma, kuras ģimenē aug arī vīra - aktiera Ģirta Liuzinika - dēli Everts (13) un Knuts (11).
«Šis ir brīnišķīgs projekts, ar ko spējam sasniegt mūsu mazākos skatītājus, jaunos mūsu Latvijas patriotus. Tas ir brīnišķīgi, ka spējam viņus uzrunāt, dodot labāko no sevis,» saka Tutas lomas atveidotāja. Aktrise atzīst, ka šis pozitīvais un bērnu jau tik iemīļotais tēls, ko viņa ir «iedzīvinājusi», vistiešākā veidā ietekmē arī viņas pašas ikdienu.
«Ne tikai mana ģimene apzinās šo situāciju - ka es esmu Tuta -, un par tās atbalstu es esmu ļoti pateicīga, bet arī es pati nesu šo lomu ar godu, domājot par to, arī ejot savās ikdienas gaitās.
Un tas ir ļoti jauki, ka tā tas ir -, ka es varu dot savu mīlestību ne tikai savai ģimenei,» saka Liene.
Viņa kā Tuta ir viesojusies arī pie bērniņiem gan ar ļoti skaudriem likteņiem, gan ar ļoti nopietnām veselības problēmām.
«Es kā Liene viņus, visticamāk, tik bieži nesasniegtu, bet es patiešām esmu laimīga, ka varu viņus satikt kā Tuta un, līdzīgi kā Dakteri Klauni, no kuriem arī smeļos iedvesmu, es spēju viņu ikdienā ienest kaut nedaudz prieka un ļaut noticēt brīnumiem. Pēc šādām tikšanās reizēm daudz ko pārrunājam ar saviem bērniem, un es ticu, ka no šīs manas pieredzes viņi daudz ko iegūst, jo īpaši, kā paraudzīties uz dzīvi plašāk.
Saprast, ka mēs neesam vieni šai pasaulē, ka mums līdzās ir daudz citu cilvēku, un tas, ko mēs varam darīt, lai šī pasaule kļūtu labāka, ir viņus uzklausīt, saprast, atbalstīt. Un sniegt prieku.»
Noslēdzoties Tutas vasaras koncerttūrei «Labu labais labirints», kas vasarā viesojās septiņās Latvijas pilsētās, sākās Tutas mazās māsas - igauņu Tutas (Tuta Asjad) - koncertu tūre mūsu kaimiņvalstī.
Izrādās, mūsu mīļajai Tutai ir jau vairākas mazās māsas - ne tikai Igaunijā, bet arī Zviedrijā, Ukrainā, Portugālē, pat Nigērijā un drīz būs arī Lietuvā.
«Kopā ar Tutas mazajām māsām, Lapsu un Feneku veidojot šo stāstu arī bērniem citās valodās, vasarā radās sajūta, ka igauņu bērni arī jau ir gatavi satikties ar Tutu «dzīvajos» koncertos. Tas bija kā eksperiments, kurā mūsu producentu grupa «Ausma» man uzticēja veidot šī koncerta režiju. Jutos ļoti pagodināta, un man tā bija brīnišķīga pieredze.
Kopā ar horeogrāfu Rolandu Meržejevski, balstoties uz pieredzi, ko esam ieguvuši Tutas koncertos šeit, Latvijā, mums izdevās radīt patiešām pasakainu koncertu, kurā piedalījās gan Igaunijas, gan Latvijas mākslinieki (ar Lauru Polenci pie klavierēm), un par ko igauņu bērni bija absolūtā sajūsmā,» aktrise ir patiesi gandarīta.
Viņa saka, ka, esot Tutas lomā uz skatuves, viņa tik ļoti neredz bērnu sajūsmu, kā esot skatītāju zālē un kopā ar mazajiem vērojot uz skatuves notiekošo. «Redzēt bērnu sajūsmu un vecāku prieku, tā bija tāda medusmaize manai dvēselei - kā īsta rudzu maize ar biezu medus kārtu…
Es no sirds izbaudīju un noraudzījos uz šo pēctecību, gan novērtējot to, kas man ir dots un ko pati no tā esmu guvusi, gan izjūtot prieku un milzu pateicību.»
«Ziemassvētki ir laiks, kad mēs varam radīt brīnumu - gan paši sevī, gan cits citā - tik elementārā veidā, kā vienkārši esot kopā,» saka Liene. Tāpēc arī mūsu pašu Tuta ar saviem draugiem šajā laikā dodas koncertu tūrē pie saviem mazajiem skatītājiem, lai kopā mēģinātu saprast, kas tad ir Ziemassvētki, ko visi tik ļoti gaida.
«Iespējams, daudzi mazie bērniņi pat neatminas iepriekšējā gada Ziemassvētkus un īsti nesaprot, ko visi gaida. Ko gaida lielie brāļi un māsas, ko gaida mammas un tēti, ko gaida bērnudārza audzinātājas, kāpēc viss tiek tik krāšņi izrotāts…
Mūsu, pieaugušo, uzdevums ir palīdzēt bērnam saprast, kas ir tas brīnums, ko mēs gaidām, un ka arī mēs paši to spējam radīt…»
Aktrise saka, ka darbu šobrīd ir tik daudz, ka vēl īsti nav laika domāt par Ziemassvētkiem, tāpēc ir labi, ka bērni par to atgādina, jau laikus taujājot, kad tiks veidots Adventes kalendārs, un kāds šogad tas būs.
«Mēs ģimenē domājam ne tik daudz par dāvanām, kā par labajiem darbiņiem un notikumiem, kopā piedzīvotiem. Un tos mēs liekam Adventes kalendārā, lai dāvātu cits citam.
Arī bērni mums, vecākiem, šādus kalendārus ir veidojuši, dāvinot «kuponus», ka viņi nomazgās traukus vai kādu vakaru palaidīs mūs uz kino divatā…»
Lienei aiz muguras ir pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī - viņa spēlē Džordanu Beikeri Frānsisa Skota Ficdžeralda drāmā «Lieliskais Getsbijs», ko tikko iestudējusi režisore Indra Roga.
«Šis laiks, brīnišķīgā komandā veidojot šo izrādi, no mums visiem prasīja daudz enerģijas, bet šis iestudējums mums ir izdevies ļoti skaists un krāšņs. Iedomājieties, kāda komanda - Indra Roga ar savām brīnišķīgajām inscenētājas ambīcijām, Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija, Annas Heinrihsones kostīmi, Aleksandra Tomasa Matjusona mūzika, Ingas Raudingas horeogrāfija un krāšņs aktieru ansamblis, kam pievienojas gan seši dejotāji, gan arī Indras Rogas studenti (Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas «Mākslas» apakšprogrammas «Dramatiskā teātra aktiera māksla» un «Dramatiskā teātra režijas māksla» 2. kursa studenti).
Tā ir ļoti pacilājoša sajūta, ka mūsu ir tik daudz un ka, satiekoties uz skatuves, mēs visi domājam par mīlestību un vientulību, par to, kā rast piepildījumu, un šīs sajūtas transformējam caur tēliem, ko savā romānā radījis Ficdžeralds, reflektējot par savu dzīvi.
Kā saprast, kas ir vientulība un kas - pilnība? Un kā aizpildīt savu vientulību…?
Jo mēs visi šai dzīvē ienākam un aizejam vieni, bet kā saprast, vai tos cilvēkus, kurus dzīves laikā satiekam, mēs satiekam pa īstam, vai tikai ērti jūtamies viņu sabiedrībā un savu vientulību aizpildām ar «makroflekss putām»…
Tas ir jautājums, uz kuru atbildes meklē gan Ficdžeralds, gan mana Džordana. Viņa ir vēl ļoti jauna, sevis piepildīšanas un savas lielās mīlestības alkās… Kas ir mīlestība? Kas ir tas vīrietis, ko viņa satiek, kā būt ar viņu, kā izrādīt jūtas? Ticība mīlestībai un ticība tam, ka varam dzīvot pilnā laimē, vijas cauri visai izrādei,» aktrise mazliet paver jauniestudējuma priekškaru, uzsverot, ka ļoti būtisks ir laiks, kurā notiek romāna/izrādes darbība - tas ir starpkaru periods, Amerika, 1922. gads.
Karš ir beidzies un Amerikā valda pārliecība, ka viss ir iespējams. Skan džezs, pludo šampanietis (kaut arī Amerikā šajā laikā valda «sausais likums») un uzvēdī zīds… Dzīve kā teātra izrāde vai krāšņs inscenējums, ko Getsbijs uzbūvē pats sev - ar atļautiem un arī neatļautiem paņēmieniem. Bet - kur paliek saķere ar realitāti?
«Es domāju, ka mēs šai izrādē neradīsim atbildi uz šo jautājumu, bet mudināsim skatītāju aizdomāties, ko darīt pēc tam, kad tik daudz ir zaudēts…
Kā šo tukšumu aizpildīt, kā rast īstu mīlestību, kā to noturēt, kā kopt… Jo mīlestība ir iespējama, ir tikai jātic un jādara,» uzskata Džordanas lomas atveidotāja. Viņa domā, ka skatītājs, kurš šodien ir nobažījies par visu, kas notiek pasaulē, ir pelnījis atelpas mirkli un ticību, ka mēs tiksim tam visam cauri. «Jo - mēs tiksim. Mēs tiksim, jā!» Liene ir pārliecināta.
«Lieliskais Getsbijs» uz Nacionālā teātra skatuves šogad tiks spēlēts arī 14., 19., 27. decembrī plkst. 19.00 un 28. decembrī plkst. 18.00.
Nepalaist garām Ziemassvētkus
Šajā sezonā aktrisei ir lomas vēl 10 izrādēs Latvijas Nacionālajā teātrī - traģikomēdijā «Laiks Paradīzei» (Aleksa, režisore Endīne Bērziņa, 2024), Teātra dienas koncertā «Nemaz nesmejies!» (režisors Pauls Timrots, 2024), gandrīz komēdijā «Mazā naudiņa» (Vaira, režisors Regnārs Vaivars, 2022), komēdijā «Latvieši» (Šķīstula, režisors Toms Treinis, 2019), izrādē «Tikšanās vieta - Rīgas pilsētas II teātris. Izrādes ieraksts» (režisors Valters Sīlis, 2018), komēdijā «Arī vaļiem ir bail» (Ketija, režisors Elmārs Seņkovs, 2018), drāmā «Svina garša» (Sulamīte, Hilda, režisors Valters Sīlis, 2016), komēdijā «Jaunā ārsta piezīmes» (režisors Jānis Vimba, 2014), muzikālā izrādē visai ģimenei «Sudraba slidas» (Fanija, režisors Edmunds Freibergs, 2011) un komēdijā «Skroderdienas Silmačos» (Ieviņa, režisore Indra Roga, 2010).
«Kā jau daudziem maniem kolēģiem, arī mums darbi, kas jāpaveic, ir sadalīti nogriežņos - viens beidzas, sākas nākamais. Un starp tiem ir jāmēģina ieplānot arī laiks ģimenei, laiks sev,» saka Liene, uzsverot, ka laiks pirms Ziemassvētkiem abiem ar vīru ir darbiem pārpilns, tāpēc viņi jau laikus sākuši domāt par to, kā Ziemassvētkus nepalaist garām.
«Mēs jau savlaicīgi esam piefiksējuši, ko katrs no mums visvairāk kāro, un cenšamies par to domāt jau tagad, neatlikt uz pēdējo brīdi. Dāvināšanas prieks ir tik skaists! Man ļoti patīk dāvināt, man ļoti patīk redzēt otra acīs prieka dzirkstelīti, saiņojot vaļā dāvaniņu…» saka Liene.
Aktrise stāsta, ka, protams, arī viņas mājās būs eglīte un pašu veidots Adventes vainags, visi kopā ceps piparkūkas un darīs visu, lai svētki ienāktu arī pie viņiem.
«Savus darbus esmu saplānojusi tā, lai man svētkos būt brīvs, lai es pati varētu būt Ziemassvētku sniegpārsliņa… Lai Ziemassvētku mūsu mājās varētu ienākt viegli un harmoniski, ne tik trauksmaini, kāda ir mūsu ikdiena - lai man būtu laiks ieraudzīt prieku bērnu acīs, lai es varētu paspēt piezvanīt vecākiem un lai mēs visi kopā justos laimīgi.»
Paralēli darbam Nacionālajā teātrī aktrisei šajā sezonā ir tapusi vēl viena brīnišķīga loma - pasaulslavenā franču teātra un kino režisora, scenārista un dramaturga Ērika Asus gaumīgajā komēdijā «Lomu spēles», ko šajā rudenī iestudējis režisors Intars Rešetins-Pētersons un kas jau uzsākusi savu ceļu pie skatītājiem visā Latvijā.
Tā ir izcila dramaturģija, gaumīgs humors un lieliski aktieri: Artis Robežnieks un Liene Sebre vai Intars Rešetins-Pētersons un Marika Šmukste.
«Sākās viss ar ideju par izrādi, ar ko doties pie skatītājiem citviet Latvijā. Pie skatītājiem, kuriem, iespējams, nav iespēju izbraukāt uz pilsētu lielajiem teātriem, bet kuri mīl teātri. Tā tapa izrāde, kas ir nedaudz detektīvs, tāpēc sižetu es negribētu atklāt,» saka Liene, atklājot vien to, ka izrādes varoņi - ģimenes cilvēks Pjērs, kurš pusmūža pilnbriedā pirmo reizi nolēmis nogaršot «aizliegto augli», un bārā nejauši satiktā jaunā meitene - izložņā tādus dvēseles «kambarus», kas skatītāju izved pa viņu dzīves līkločiem, lai kopā meklētu atbildi uz jautājumu, kas ir mīlestība…
«Es gribu uzslavēt Arti Robežnieku, kurš ir tiešām brīnišķīgs partneris! Mēs kopā stāstām šo stāstu un, ja pirms izrādes man ir ļoti bail - man ir ļoti, ļoti, ļoti bail, jo, uzejot uz skatuves, līdz izrādes beigām vairs nav iespēju «paiet malā» -, tad uz skatuves visa mana pateicība ir Artim. Par viņa spēju iedziļināties, just, redzēt un dzirdēt savu partneri. Aktierim nav nekā labāka par partneri, kuram ir svarīgi, ka jūs esat komanda.
Un spēlēt kopā ar Arti - tas ir «wow!»,» saka Liene.
«Lomu spēles» divas reizes mēnesī tiek spēlētas arī Rīgā, «Willa teātrī», kas sev mājvietu radis Stabu ielā 18c.
Liene ir pateicīga aizejošajam gadam - par skaistām lomām, jauniem pavērsieniem un notikumu virpuli, kas iegrieza viņas dzīvi negaidīti krāšņi.
«Ja man jāpastāsta, kāds man bijis šis gads, ir pat jāaizdomājas, ar ko lai sāk… Visa kā ir bijis tik daudz un skaisti!
Es gribētu spēt saglabāt šos mazos «diapozitīva kadrus» no visiem man svarīgajiem notikumiem - tas bija ceļojums uz Toronto Kanādā, kur satiku vecāku jaunības dienu draugus, tā bija Igaunijas Tutas koncertu tūre, no kuras man acu priekšā ir kadrs, kā zāle priekā līksmo, tās ir Arta Robežnieka acis, mums satiekoties uz vienas skatuves, tas ir kāds mirklis no «Lieliskā Getsbija» mēģinājuma procesa, tie ir mūsu ģimenes svētki un bērnu prieks, tie ir mana vīra panākumi un sajūsma…
Visi šie kadri sakrīt vienā krāšņā kaleidoskopā, ko es vēlos saglabāt sevī un nekad nelaist vaļā - lai šie mazie laimes mirkļi nekad nepazūd.
Lai kādos citos mirkļos, kad mani kaut kas nomāc vai zūd iekšējā pārliecība, es varētu tos atkal paskatīties…»
Taujāta, ko viņa sagaida no nākamā, 2025. gada, aktrise atteic: «Lai manā ģimenē visi ir veseli, lai maniem un vīra vecākiem ir stipra veselība - tas ir pats svarīgākais.
Veselība ir milzīga svētība un Dieva dāvana. Roka, kas noglāsta no Augšas. Par to es lūdzu un tam es ticu.
Lai bērniem veicas skolā, lai ir auglīga tā augsne, kurā viņi aug - lai attiecībā pret mācībām, saviem hobijiem un draugiem viņi katrs justos savā un pareizajā vietā.
Ko vēl es sagaidu no Jaunā gada? Es gribētu, lai pasaulē nebūtu karu. Varbūt tā ir milzīga ilūzija, bet mana sirds par to deg - par cilvēkiem, kuri cieš un netaisnīgi mirst. Jā, es ļoti gribētu, lai beidzas karš…»
