Bieži vien pasaulē daudzas lietas nevar mainīt. Taču var mainīt savu attieksmi pret grūtībām un dzīvi kopumā. Daži cilvēki šķiet dzimuši optimisti. Šķiet, ka viņi viegli pārvar grūtības un nesēro par dzīves likstām.
Tomēr šis skatījums patiesībā ir prasme, ko var apgūt. Kā atzīmē psihiatre Sjū Varma, pastāv "praktisks optimisms", kas var mainīt dzīvi uz labo pusi pat visgrūtākajos laikos, vēsta “Huffpost”.
Karjeras sākumā Sjū strādāja par garīgās veselības programmas direktori cilvēkiem, kas izdzīvoja 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumos Ņujorkā. Daudzi no upuriem cīnījās ar depresiju, PTSS un trauksmi, kas ir diezgan saprotami.
Psihiatru patiesi pārsteidza to cilvēku skaits, kuri pēc traģēdijas meklēja garīgās veselības novērtējumus, bet parasti nesūdzējās par īpašām problēmām.
Ārsts vienai šādai pacientei jautāja par viņas izturības noslēpumu. Viņa atzinās, ka pēc teroristu uzbrukuma kļuvusi par aktīvisti un palīdzējusi upuriem, kuriem pieredzes rezultātā bija attīstījušies panikas traucējumi. Viņai bija skaidrs mērķis palīdzēt citiem, un viņa pie tā strādāja. Un tas viņai palīdzēja tikt galā.
Nejauciet praktisko optimismu ar toksisko optimismu. Saprātīgs cilvēks nepievērs acis uz reālajiem apstākļiem un nemaldinās sevi, domājot, ka viss ir brīnišķīgi, kad tā nav.
Praktiskā optimisma būtība ir reālistiska pieeja, prātīgs situācijas plusu un mīnusu izvērtējums. Tas noved pie konkrētas, pārdomātas rīcības vai lēmuma.
Iedomājieties, ka jums tika pārbaudīts holesterīna līmenis, un rezultāti bija slikti. Toksisks optimists pievērtu acis uz tiem un ticētu, ka viss atrisināsies pats no sevis. Pesimists domātu, ka viņi ir lemti neveiksmei, un izvairītos no pieraksta pie ārsta. Galu galā abi riskēs ar savu veselību, raksta Huffpost.
Bet praktisks optimists apsvērs situāciju un veiks konkrētus soļus, kas nepieciešami, lai atrisinātu problēmu.
Vairāk par attiecībām lasiet šeit.
