“Viss ir kārtībā.” Šādu atbildi dzirdējuši daudzi pāri - bieži pēc kādas sarunas, kad šķiet, ka problēma ir skaidri izteikta, bet tā tā arī paliek neizrunāta. Kaut kas starp rindām. It kā mierīgs apgalvojums, taču tajā var slēpties pavisam cita realitāte. Tieši tāpēc psihologi šo frāzi sauc par vienu no attiecību bīstamākajiem komunikācijas modeļiem - tā slēpj ne tikai emocijas, bet arī iespēju attiecībās patiesi sarunāties, raksta “mentalzon.com”.
Kāpēc mēs sakām “viss ir kārtībā”?
Cilvēki lieto šo frāzi dažādu iemeslu dēļ.
Tas var būt bažas par konfliktu - negribas sākt strīdu, jo ir bail no partnera negatīvās reakcijas.
Vēlme “izvairīties no problēmas” - šķiet, ka klusējot vai laikam ejot viss atrisināsies pats no sevis.
Tā var būt arī nespēja vārdos izteikt savas emocijas - reizēm mēs nesaprotam, kā pateikt, kas sāp vai nepatīk.
Psihologi norāda, ka nereti tas ir arī pašsaglabāšanās mehānisms - kad jau esi emocionāli noguris, frāze “viss ir kārtībā” ir psiholoģiski vieglākais izejas ceļš, tomēr tieši tāda emociju apspiešana bieži vien ir vislielākais šķērslis patiesai tuvībai.
Psihologu skaidrojums: pasīvā agresija un neizteiktās emocijas
Psiholoģijā šāda tālāka “izskaidrošana” tiek saistīta ar pasīvi agresīvu komunikāciju. Tas ir emocionāls stāvoklis, kas netiek izteikts tieši, bet tiek slēpts aiz uzvedības vai šāda veida frāzēm. “American Psychological Association” skaidro, ka emociju neizpaušana noved pie uzkrātas spriedzes, kas ar laiku var izpausties negaidītos veidos - agresijā, noslēgšanās, atsvešināšanās vai pat psihosomatiskos simptomos.
Tas nenozīmē, ka cilvēks ir “vainīgs” - tas parasti ir pieradums, ko mēs iemācāmies agrā bērnībā vai kā reakciju uz attiecību pieredzi. Taču to ir svarīgi saprast un mainīt, ja attiecības ir ilgtermiņa un vēlaties, lai tās būtu veselīgas.
Kad šī frāze kļūst bīstama?
Frāze “viss ir kārtībā” pati par sevi ne vienmēr ir negatīva - to var teikt, kad patiešām viss ir labi. Problēmas sākas, ja:
Tad tā vairs nav vienkārša drošības frāze, bet savu emociju slēpšanas modelis.
Kā to atpazīt reālajā dzīvē?
Ja partneris vienmēr saka “ok”, bet pēc tam apvainojas vai distancējas; pēc “viss ir kārtībā” seko klusums vai garlaicība; emocionāli “nogrieztas” sarunas, kur galvenais jautājums netiek risināts; viena puse izjūt neapmierinātību, bet otra apgalvo, ka neko neesot sajutusi.
Šie ir pirmie simptomi, bet tie var norādīt uz neefektīvu komunikāciju, kas ilgtermiņā var novest pie emocionālas atsvešinātības.
Psihologu ieteikumi, kā to mainīt
Sāc ar atklātību
Ja partneris jautā “kas notika?”, atbildiet konkrēti, nevis “viss ir kārtībā”.
Tā vietā sakiet: “Man kļuva neērti, kad vakar pie draugiem pārtraucām sarunu. Es nejutos sadzirdēta.”
Tas ir īsi, konkrēti un bez uzbrukuma.
Izmanto es-paziņojumus
Gramatiski pareizā forma patiesi noder: Es jūtos…, kad…, jo…
Piemēram: “Es jūtos nogurusi, kad mēs pārtraucam sarunu bez noslēguma, jo šķiet, ka tevi vairs neinteresē mans viedoklis.”
Piekrīti pauzei vietā, kur vārdi nestrādā
Ir brīži, kad emocijas ir pārāk lielas, lai tiktu izrunātas uzreiz. Tad var teikt: “Šobrīd nevaru runāt. Mani tas aizskar. Parunāsim pēc stundas.”
Tas nav “viss ir kārtībā” - tas ir godīgs limits.
Skaties uz partneri ar ziņkāri
Dažreiz tā vietā, lai turpinātu klusēt, pajautā: “Vai tu vēl nesaproti, ko es domāju?” Tas aicina uz sarunu, nevis aizver to.
Ko saka pētījumi?
Daži pētījumi rāda, ka spriedze un emocionālā slāpēšana attiecībās ir saistīta ar zemāku attiecību apmierinātību un lielāku stresa līmeni. Savukārt tie, kas spēj atklāti izrunāt diskomfortu, norāda par augstāku tuvību un mijiedarbības kvalitāti.
Tas pierāda: nevis konflikts, bet slēpts konflikts ir šīs frāzes bīstamība.
Frāze “viss kārtībā” var šķist mierinoša, taču, ja tā kļūst par ieradumu, tā patiesībā var būt emocionālas spriedzes slāpēšanas mehānisms. Šī tendence var izraisīt nevis saprašanos, bet gan attiecību beigu sākumu.
Reāla tuvība sākas ar vienkāršu atklātību - ne vienmēr vieglu, ne vienmēr ērti pateiktu, bet godīgu un tiešu.
