Kad īsti ir “īstais brīdis” precēties? Šis jautājums nodarbina gan tos, kuri vēl tikai domā par laulību, gan tos, kuri jau ir teikuši savu “jā”. Lai gan mīlestību nevar ielikt tabulās, statistika tomēr atklāj interesantas likumsakarības par to, kādā vecumā noslēgtas laulības biežāk izrādās stabilas un ilglaicīgas, raksta “psychologytoday.com”.
Pēdējo gadu socioloģiskie pētījumi rāda, ka viszemākais šķiršanās risks ir pāriem, kuri laulību slēdz aptuveni 28-32 gadu vecumā. Tas nenozīmē, ka agrāk vai vēlāk noslēgtas laulības būtu “nepareizas”, taču šis vecuma posms izceļas ar vairākiem būtiskiem faktoriem, kas laulību padara noturīgāku.
Pirmkārt, līdz šim vecumam lielākā daļa cilvēku ir izveidojuši skaidrāku priekšstatu par sevi - savām vērtībām, robežām, dzīves ritmu un prioritātēm. Emocionālā brieduma līmenis ir augstāks nekā agrīnos divdesmitajos, kad identitāte vēl aktīvi veidojas. Tas nozīmē, ka partneri biežāk izvēlas viens otru apzināti, nevis impulsīvi vai ārēja spiediena dēļ.
Otrkārt, 28-32 gadu vecumā bieži ir sasniegta relatīva stabilitāte - darbā, finanšu jomā vai vismaz dzīves virziena ziņā. Tas samazina stresu, kas jaunākos gados nereti grauj attiecības: nedrošība par nākotni, biežas pārmaiņas, identitātes meklējumi. Laulība šajā posmā biežāk kļūst par apzinātu partnerību, nevis glābiņu no haosa.
Interesanti, ka statistika rāda arī pretēju tendenci: laulības, kas noslēgtas ļoti agrā vecumā (līdz 23-24 gadiem), tiek šķirtas ievērojami biežāk.
Galvenais iemesls nav mīlestības trūkums, bet gan tas, ka cilvēki šajā vecumā vēl strauji mainās - tas, kas šķiet saderīgs 20 gados, var vairs nederēt 30.
Savukārt laulības, kas slēgtas pēc 35-40 gadiem, vidēji ir stabilas, taču statistiski šķiršanās risks atkal nedaudz pieaug, jo cilvēkiem ir grūtāk pielāgoties kompromisiem pēc ilgstošas vientulības vai būšanas citās, citādās attiecībās.
Taču skaitļi ir tikai daļa no stāsta - laulības kvalitāti daudz vairāk nekā vecums nosaka spēja sarunāties, risināt konfliktus un augt kopā.
Statistika rāda tendences, nevis likumus, un ir neskaitāmi pāri, kuri precējušies ļoti jauni un nodzīvojuši kopā visu mūžu, tāpat kā tādi, kuri savu īsto cilvēku sastop tikai četrdesmit gados.
Tāpēc, lai gan 28-32 gadi statistiski tiek uzskatīti par vislabvēlīgāko laiku laulībai, īstais brīdis vienmēr ir personīgs. Tas ir tad, kad abi partneri ne tikai mīl viens otru, bet arī ir gatavi būt komandā - ar visu, ko dzīve vēl atnesīs.
