Kā var noteikt, vai attiecības ir patiesi drošas? Uz šo jautājumu atbild psihologs Marks Treverss. Viņš uzskaita galvenās pazīmes, kas palīdz noteikt, vai atrodaties psiholoģiski drošās attiecībās, raksta psychologytoday.com.
Neveselīgās attiecībās atteikums bieži noved pie konfliktiem, vainas apziņas vai emocionāla spiediena. Drošās attiecībās partneris respektē robežas, pat ja tām nepiekrīt. Pētījumi apstiprina, ka attiecības, kurās abi jūtas brīvi būt paši, ir daudz stabilākas.
Psiholoģiski nedrošās attiecībās “nē” pateikšana bieži vien ir dārga. Piemēram, “nē” pateikšana var izraisīt vainas apziņu, emocionālu norobežošanos vai ilgstošu spriedzi gaisā. Laika gaitā tas iemāca jums teikt “jā”, lai izvairītos no konflikta, pat ja tas nozīmē ignorēt savas vajadzības.
Turpretī psiholoģiski drošās attiecībās jūsu “nē” tiek respektēts kā būtiska jūsu personības sastāvdaļa. Tas netiek uztverts personīgi un netiek uzskatīts par noraidījumu. Neatkarīgi no tā, vai jūs noraidāt ielūgumu, lūdzat telpu vai paužat nepiekrišanu, jūsu partnerim ir vieta tam. Viņam nav nepieciešams, lai jūs viņu atspoguļotu, lai justos droši.
Ja pastāvīgi kontrolējat savus vārdus un emocijas, lai neizraisītu negatīvu reakciju, tas ir satraucošs signāls. Patiesa drošība ļauj būt patiesam — pat sarežģītās situācijās.
Viena no spilgtākajām psiholoģiskās drošības trūkuma attiecībās pazīmēm ir pastāvīga, nomācoša spriedze. Tā ir sajūta, ka tev ir jākontrolē savi vārdi, jākontrolē tonis vai jāapspiež savas jūtas, lai nekaitinātu otru cilvēku.
Šī emocionālā spriedze ne vienmēr ietver skaļu konfliktu, bet tā rada klusāku ciešanu veidu, kas izpaužas kā hroniska sevis uzraudzība. Laika gaitā tu vari sākt slēpt prieku, slēpt vilšanos un sarauties no sevis, lai izvairītos no emocionālas pretreakcijas.
2012.gadā žurnālā "The American Journal of Family Therapy" publicēts pētījums, kurā tika pētīta saistība starp PTSS simptomiem, uztverto emocionālo drošību un attiecību veselību, atklāja, ka drošības sajūta attiecībās pilnībā ietekmēja traumas simptomu ietekmi uz to, cik labi attiecības funkcionēja. Pat tad, ja kāds nes dziļas attiecību brūces, attiecību veselību visvairāk nosaka nevis pati trauma, bet gan tas, cik droši viņš jūtas kopā ar savu partneri.
Viena no attiecību drošības pazīmēm ir tā, ka tu jūties attiecībās. Tu runā brīvāk, smejies skaļāk un ienes telpā savu pilno, daudzslāņaino “es”. Ir vieta tavām pretrunām: domīgajam un muļķīgajam, pārliecinātajam un nedrošajam. Tu nefiltrē sevi, lai iederētos versijā, kas, tavuprāt, būs pieņemamāka. Tu vienkārši esi tu pats, un tas šķiet viegli.
Pētījumi par sevis maiņu attiecībās apstiprina šo pieredzi. Tie parāda, ka ciešās attiecībās mūsu pašapziņa var mainīties jēgpilnos veidos. Cilvēki atbalstošās attiecībās bieži piedzīvo sevis paplašināšanos (pozitīvu īpašību iegūšanu) un sevis attīrīšanu (negatīvo īpašību atlaišanu). Šīs izmaiņas ir saistītas ar lielāku apmierinātību, lielāku empātiju un spēcīgāku spēju piedot. Īsāk sakot, pareizas attiecības palīdz tev izaugt par labāku sevis versiju.
Savukārt nedrošas attiecības noved pie sevis saraušanās, kad tu saraujies, apspied savu balsi vai veido sevi, lai izvairītos no spriedzes. Laika gaitā tas mazina tavu pārliecību un vēlmi palikt attiecībās.
Izmēģiniet šo pārbaudi: pēc laika pavadīšanas ar kādu cilvēku pajautājiet sev: "Vai es jūtos vairāk kā es pats vai mazāk?" Ja jūtaties skaidrāks, vieglāks un mierīgāks, visticamāk, atrodaties attiecībās, kas atbalsta jūsu evolūciju, nevis to kavē. Veselīgās attiecībās nav nepieciešama veiktspēja. Tās atzinīgi vērtē jūsu attīstību.
Blakus mīļotajam cilvēkam atpūšaties, nevis saraujaties. Veselīgas attiecības palīdz augt, nevis piespiež pielāgoties.
Psihologs iesaka: ja pēc komunikācijas jūtaties viegli un pārliecināti, tad attiecības ir patiesi drošas.
