Kardiologs Roberts Feders intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” norāda – tieši aptaukošanās ir viens no sirds slimību cēloņiem Latvijā. Bet iedzīvotāju vēlme mazināt svaru ar uztura bagātinātājiem – var novest pie vēl citām veselības problēmām.
Feders norāda, ka Latvijā lielai daļai cilvēku ir aptaukošanās. Daļa no viņiem ir ceļā uz diabētu, vēl daļai - tāds jau diagnosticēts. Tas pasliktina kardiovaskulāro stāvokli, riskus piedzīvot infarktu vai insultu.
Vaicāts, vai Latvijā cilvēki rīkojas pareizi, mēģinot svaru mazināt ar uztura bagātinātājiem, ārsts atbild noliedzoši. “Tas ir absolūti nepareizi. Uztura bagātinātāji noteikti nav daļa no ārstēšanas,” akcentēja Feders.
“Vēl arvien pamatā tas ir dzīvesstils, ko grūti īstenot. Kaut arī plaši zināms, ka jāskrien, jāsporto, jāēd pareizi, tomēr ikdienā redzam, cik maz cilvēku to ievēro.”
Ārsts norāda, ka svara mazināšanai var lietot arī medikamentus. Tādus, kas iekļauti aptaukošanās vadlīnijās. Tas ir viens no kopumā trīs veidiem, kā risināt aptaukošanās problēmu. Taču vislētākais tomēr ir veselīgi ēst un sportot. Vienlaikus cilvēks nedrīkst pats uz savu galvu uzsākt lietot recepšu medikamentus, bez ārsta rekomendācijas.
“Pēdējā laikā man daudz prasa par uztura bagātinātājiem. Lielākā daļa nav pierādījuši savu efektu - nav pierādīts, ka tiem būtu efekts uz cilvēka veselību ilgtermiņā, ka tie paildzinātu dzīvi. Tāpēc es atrunātu cilvēkus lietot uztura bagātinātājus bez izpratnes un jēgas. Tomēr būtu jāprasa ārstam viedoklis, vai man ir nepieciešams konkrētu vielu, piemēram, lietot, vai tas ir neefektīvi, vai tas ir arī bīstami? Daļa no uztura bagātinātājiem ir pierādījuši, ka var izraisīt onkoloģiskas slimības. Varam nebrīnīties, kāpēc mums ir tik daudz neizskaidrojamu slimību.”
Ārsts norāda, ka uztura bagātinātāji var izsaukt sirds aritmiju, aknu bojājumus, taču bieži vien cilvēki nestāsta ārstam, ka uztura bagātinātājus lieto. Cilvēki uzskata, ka tas nav nekas īpašs, gluži kā pielikt ceļmallapu. “Bieži vien mēs ļoti detalizēti un, piespiežot pacientu pie sienas, uzzinām, ko viņš patiesībā lieto ikdienā. Tam tā nevajadzētu būt. Un, ja mēs to vairāk zinātu, šo informāciju, tad, iespējams, mums atvērtos pilnīgi cita bilde. Kāpēc cilvēkiem tik daudz neizskaidrojamas slimības?” rezumēja ārsts.
