Mēs visi zinām par plastmasas piesārņojumu okeānos, bet jaunākie atklājumi rāda – mikroplastmasa nonāk arī uz mūsu šķīvja. Tā ir sastopama ūdenī, tējā, jūras produktos un pat augļos, un zinātnieki brīdina: šīs sīkās daļiņas ne tikai ceļo pa mūsu organismu, bet var uzkrāties arī smadzenēs un ietekmēt veselību, raksta “Food&Wine”.
Kas notiek, kad apēdam mikroplastmasu?
Mikroplastmasa - sīkas plastmasas daļiņas, mazākas par 5 mm - tiek atrasta visur: no okeāna dzīvniekiem līdz tējai, ūdenim un pat cilvēku orgānos. Pēdējie pētījumi atklāj, ka šie nelielie fragmenti var uzkrāties smadzenēs un citos orgānos, un to daudzums tur arvien pieaug.
Ārpus ķermeņa tie jau rada problēmas: mikroplastmasa traucē fotosintēzi un samazina graudaugu, piemēram kviešu un rīsu, ražu par līdz pat 14 %, palielinot risku izsalkumam miljoniem cilvēku. Tas palīdz saprast - šo plastmasu nav iespējams vienkārši ignorēt.
No kurienes tā rodas mūsu uzturā?
Vai jābaidās no plastmasas rotaļlietām?
Mikroplastmasa bērnos var nonākt arī no rotaļlietām, īpaši, ja tās izgatavotas no mīkstiem vai lētiem plastmasas materiāliem. Bērni mēdz rotaļlietas košļāt vai turēt mutē, un ar laiku no tām var atdalīties mikroskopiskas plastmasas daļiņas.
Pētījumi liecina, ka bērni kopumā uzņem vairāk mikroplastmasas nekā pieaugušie, jo viņu ķermenis ir mazāks un ieradumi - ciešāka saskare ar vidi.
Lai samazinātu risku, ieteicams izvēlēties rotaļlietas no koka, silikona vai auduma un regulāri pārbaudīt plastmasas rotaļlietu stāvokli, izvairoties no nolietotām vai bojātām.
Kā sevi pasargāt?
Mikroplastmasa vairs nav tikai vides problēma - tā ir mūsu ikdienā, iespējams, pat uz mūsu šķīvja. Lai arī panikai vēl pamata, ir vērts ņemt vērā jaunākos atklājumus un izmantot vienkāršus risinājumus, lai to samazinātu: pārdomā iepakojumu, izvēlies drošākus traukus un pārskati savus ikdienas ēšanas paradumus!
