Jaunā pētījumā atklāts, ka sintētiskās ķīmiskās vielas, ko sauc par ftalātiem, kas atrodamas plaša patēriņa precēs, piemēram, pārtikas uzglabāšanas traukos, šampūnos, kosmētikā, smaržās un bērnu rotaļlietās, 2018. gadā, iespējams, ir izraisījušas vairāk nekā 10% no visas pasaules mirstības no sirds slimībām vīriešiem un sievietēm vecumā no 55 līdz 64 gadiem, ziņo “CNN”.
“Ftalāti veicina sistēmisku iekaisumu koronārajās artērijās, kas var paātrināt esošu slimību un nāvi,” sacīja vecākais autors Dr. Leonardo Trasande, pediatrijas un iedzīvotāju veselības profesors Ņujorkas Universitātes Grosmana Medicīnas skolā.
“Ir zināms, ka ftalāti traucē testosterona līmeni,” sacīja Trasande, piebilstot, ka vīriešiem “zems testosterona līmenis ir pieaugušu sirds un asinsvadu slimību rādītājs”.
Iepriekšējos pētījumos ftalāti ir saistīti ar reproduktīvām problēmām, piemēram, dzimumorgānu anomālijām, kā arī zemāku spermatozoīdu skaitu un testosterona līmeni pieaugušiem vīriešiem. Pētījumi ir arī saistījuši ftalātus ar astmu, bērnu aptaukošanos un vēzi.
“Jaunais pētījums uzsver tā iedarbības potenciāli milzīgo veselības un ekonomisko slogu, kas saskan ar esošajām bažām par tā riskiem,” sacīja Deivids Endrjūss, patērētāju organizācijas Vides darba grupas, kas uzrauga ftalātu un citu plastmasā esošo ķīmisko vielu iedarbību, galvenā zinātnes amatpersona. Viņš nebija iesaistīts pētījumā.
Ftalātus, ko bieži dēvē par “visur esošajām ķimikālijām”, to izplatītās iedarbības dēļ pievieno patēriņa precēm, piemēram, PVC santehnikas caurulēm, vinila grīdas segumiem, lietus un traipu izturīgiem izstrādājumiem, medicīniskajām caurulēm, dārza šļūtenēm un pat dažām bērnu rotaļlietām, lai padarītu plastmasu elastīgāku un grūtāk plīstošu.
Ftalātus izmanto arī pārtikas iepakojumā, mazgāšanas līdzekļos, apģērbā, mēbelēs un automobiļu plastmasā. Ftalātus pievieno arī personīgās higiēnas līdzekļiem, piemēram, šampūnam, ziepēm, matu lakai un kosmētikai, lai smaržas saglabātos ilgāk.
Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centru datiem, cilvēki ir pakļauti piesārņotam gaisam, ēdot vai dzerot pārtiku, kas nonāk saskarē ar plastmasu.
Jaunajā pētījumā, kas publicēts žurnālā “eBiomedicine”, tika pētīta viena ftalāta - di(2-etilheksil)ftalāta jeb DEHP - ietekme uz nāves gadījumiem pasaulē - 200 valstīs un teritorijās.
Pētnieki analizēja veselības un vides datus no desmitiem iedzīvotāju aptauju, tostarp urīna paraugus, kas saturēja DEHP atstātos ķīmiskos sadalīšanās produktus, kas, kā zināms, ir saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām, sacīja Trasande.
Analīzē atklājās, ka DEHP iedarbība 2018. gadā izraisīja 368 764 nāves gadījumus vīriešiem un sievietēm vecumā no 55 līdz 64 gadiem visā pasaulē. Āfrikā bija 30 % no nāves gadījumiem no sirds slimībām, kas saistītas ar DEHP, savukārt Austrumāzijā un Tuvajos Austrumos bija 25 % no mirstības, teikts pētījumā.
Tiek uzskatīts, ka šis pētījums ir pirmais globālais jebkādu veselības seku novērtējums no DEHP iedarbības.
Eksperti apgalvo, ka ir iespējams samazināt saskari ar ftalātiem un citiem endokrīnās sistēmas darbības traucētājiem.
“Cik vien iespējams, izvairieties no plastmasas. Samazinot īpaši pārstrādātu pārtikas produktu patēriņu, var samazināt ķīmisko vielu iedarbību, ar kuru nonākat saskarē,” sacīja Trasande. “Nekad nelieciet plastmasas traukus mikroviļņu krāsnī vai trauku mazgājamā mašīnā, kur karstums var tos sabojāt, lai tas varētu vieglāk uzsūkties.”
Lūk, citi padomi, kā samazināt saskari:
