Zinātnieki beidzot ir atklājuši DNS noslēpumu, kas piešķir rudajiem kaķiem, īpaši tēviņiem, to īpatnējo krāsu, raksta “BBC”.
Viņi atklāja, ka rudajiem kaķiem trūkst daļas ģenētiskā koda, kas nozīmē, ka šūnas, kas atbild par ādas, acu un kažoka toni, rada gaišākas krāsas. Zinātnieki cer, ka mīklas atrisināšana arī palīdzēs noskaidrot, vai rudajiem kaķiem ir paaugstināts noteiktu slimību risks.
Jau gadu desmitiem ir zināms, ka ģenētika piešķir oranžiem svītrainajiem kaķiem to īpatnējo krāsu, taču līdz šim zinātnieki nav spējuši noskaidrot, kur ģenētiskajā kodā tas atrodas. Divas zinātnieku komandas no Kjusju universitātes Japānā un Stenfordas universitātes ASV beidzot ir atrisinājušas šo noslēpumu.
Zinātnieku komandas atklāja, ka šūnās, kas atbild par kaķu ādas, matu folikulu un acu krāsu - melanocītos - viens gēns, ARHGAP36, bija daudz aktīvāks. Gēni sastāv no DNS fragmentiem, kas dod norādījumus kaķa šūnām, tāpat kā citu dzīvo organismu šūnām, par to, kā tām darboties.
Salīdzinot desmitiem kaķu ar un bez ruda kažoka DNS, viņi atklāja, ka kaķiem ar oranžo kažoku šajā gēnā ARHGAP36 trūkst DNS koda sadaļas. Bez šīs DNS ARHGAP36 aktivitāte netiek nomākta, kas nozīmē, ka tā ir aktīvāka. Zinātnieki uzskata, ka gēns liek šiem melanocītiem ražot gaišāku pigmentu.
Jau gadu desmitiem zinātnieki ir novērojuši, ka kaķi ar vienkrāsainu rudu kažoku daudz biežāk ir tēviņi - tas atbilst faktam, ka gēns atrodas X hromosomā.
Hromosomas ir lielākas DNS daļas, un kaķiem, tāpat kā citiem zīdītājiem, ir X un Y hromosomas, kurās ir atšķirīgs gēnu skaits.
Tā kā šis gēns atrodas tikai X hromosomā, šajā gadījumā kontrolējot pigmenta ražošanu, viens trūkstošs DNS fragments ir pietiekams, lai kaķis kļūtu pilnīgi ruds.
Salīdzinājumam, kaķu mātītēm ir divas X hromosomas, tāpēc DNS būtu jātrūkst abās hromosomās, lai tādā pašā mērā palielinātu gaišākā pigmenta ražošanu, kas nozīmē, ka jaukta krāsojuma iespējamība ir lielāka.
