Zinātne

Šīs nedēļas sākumā NASA kosmiskā zonde New Horizons sākusi uz Zemi pārraidīt pirmos Plūtona attēlus – pagaidām vēl samērā miglainus, jo zonde atrodas vairāk nekā 200 miljonus kilometru no pundurplanētas. Taču deviņus gadus ilgušais New Horizons misijas dalībnieku darbs strauji tuvojas savai kulminācijai, un plānots, ka 14. jūlijā zonde pašausies garām Plūtonam nepilnu 13 700 kilometru attālumā.

Pērnā gada nogalē Pasaules Veselības organizācija (WHO) varēja triumfējoši vēstīt, ka šā gadsimta pirmajos 13 gados malārijas izraisīto nāves gadījumu skaits pasaulē samazinājies par 47%. Tomēr zinātnieki brīdinājuši, ka cīņa vēl nebūt nav galā un bīstamā slimība nav uzveikta. Malāriju pārnēsājošo moskītu jeb odu sugas krustojas savā starpā, radot pēcnācējus, kuriem nav bīstami insekticīdi, notiek mutācijas, kuru rezultātā līdz šim izmantotie medikamenti zaudē savu efektivitāti, turklāt noskaidrojies, ka, odu asinīs nokļūstot atsevišķām antibiotikām, tie biežāk kļūst par slimību izraisošo parazītu pārnēsātājiem.

Pagājušajā vasarā pasaules medijus aplidoja vēsts par neparastu, krāterim līdzīgu iegruvumu jeb milzīgu bedri, kas pēkšņi izveidojusies tundrā, Krievijai piederošajā Jamalas pussalā. Baumas, ka tur nogāzies kāds meteorīts, ātri vien tika atspēkotas, un tagad zinātnieki nešaubās – gan šo iegruvumu, gan vēl vairākus, kas uzieti Jamalā un Taimirā, izraisījusi metāna gāzes izdalīšanās no mūžīgā sasaluma. Krievu un norvēģu zinātnieki konstatējuši, ka līdzīgi procesi notiek arī Karas un Barenca jūrā.

Tuvojoties gada nogalei, gan žurnāls Science, gan raidkorporācija BBC, gan televīzijas kanāls CBS, gan dažādas interneta ziņu vietnes apkopojuši gada svarīgākos atklājumus zinātnē. Tiesa, Science galvenā redaktore Mārša Maknata uzsvērusi, ka uz karstām pēdām novērtēt kāda atklājuma nozīmīgumu ir gana sarežģīti, un nebūs pārsteigums, ja pēc gadiem divdesmit aizejošais 2014. gads cilvēkiem asociēsies ar kādu pavisam citu atklājumu, kas būs būtiski mainījis viņu dzīvi.

Zinātne un izcilība – kā panākt, lai šie vārdi Latvijā tiktu uztverti kā viens veselums? Šobrīd, lai to sasniegtu, ir jāpārvar gana daudz šķēršļu, tomēr nozarē strādājošie ir pārliecināti, ka to var izdarīt, apvienojot visu atbildīgo pušu spēkus.

Pirms vairāk nekā divām nedēļām modulis Philae, kas tika palaists no kosmiskās zondes Rosetta, kļuva par pirmo cilvēka roku darināto aparātu, kas nosēdies uz komētas virsmas. Lai gan nolaišanās nenoritēja tik gludi, kā cerēts, un pēc mazāk nekā 60 stundām enerģijas trūkuma dēļ Philae pārtrauca izpētes darbus, modulis paspēja noraidīt uz Zemi ļoti daudz vērtīgas informācijas, kuru zinātnieki turpina apstrādāt.

Valdība šodien atbalstīja 9,9 miljonu eiro atvēlēšanu zinātnisko centru konsolidācijai un to izcilības veicināšanai.

Latvija, tās Ministru Kabinets atrodas liela izaicinājuma – Eiropas Savienības prezidējošās valsts – priekšā. Zinātnieki ar izpratni pieņēma dažādos masu informācijas līdzekļos publiskoto informāciju, ka jauno MK veidos no esošajiem un bijušajiem ministriem, lai kabineta locekļiem nebūtu nepieciešams laiks nozares problēmu un ministra darbības apguvei.

Jau tuvākajā laikā cilvēka dzīves ilgums varētu samazināties par... 20 gadiem. Tā uzskata Krievijas Nacionālās medicīnas universitātes zinātnieki, kas izvirzījuši hipotēzi – šāda notikumu attīstība iespējama tāpēc, ka slimības raisošie mikroorganismi «iemācījušies» nereaģēt uz antibiotikām.

Latvijas zinātnieki vairākkārt mēģinājuši pievērst valsts amatpersonu uzmanību situācijai, kādā atrodas zinātne. Taču politiķi, kā bijuši, tā arī palikuši kurli... Šajā sarunā par to, ko zinātnieki un akadēmisko aprindu ļaudis gribētu sagaidīt no jaunās Saeimas. Uzklausām Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti un Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu.

"Mēs esam zinātnieku nakts veterāni, apmeklējam to jau septīto gadu. Es vienkārši vēlos, lai bērni ierauga zinātnē arī izklaidi un ieinteresējas par to jau agrā vecumā,” pauž fizikas skolotāja no Madonas 1. vidusskolas, kura baudīt Zinātnieku nakts priekus uz Rīgu atvedusi 35 skolēnu lielu grupu

Latvijas zinātnieki vairākkārt mēģinājuši pievērst valsts amatpersonu uzmanību situācijai, kādā atrodas zinātne. Taču politiķi, kā bijuši, tā arī palikuši kurli... Šajā sarunā par to, ko zinātnieki un akadēmisko aprindu ļaudis gribētu sagaidīt no jaunās Saeimas. Uzklausām Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti un Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu.

Postažu atgādinošajos Mārtiņa kapos ir viens sakopts kaktiņš – pavasarī tajā tiks apbedītas urnas ar to cilvēku pelniem, kuri veltījuši sevi zinātnei.

Sadarbība starp Latvijas pētniekiem un uzņēmējvidi ir jāuzlabo, tikai tad varam veidot konkurētspējīgu zinātni un ekonomiku. Šobrīd «esam kā zaporožecs, kas brauc ar 30 kilometriem stundā, un gribam noķert moskviču, kas uz priekšu dodas ar 60 kilometriem stundā», diskusijā par starptautiski konkurētspējīgas zinātnes veidošanu situāciju raksturoja ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Nule izveidoto Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģisko padomi, kas sanāks kopā reizi ceturksnī, zinātnieki un ražotāji vēlas redzēt kā tiltu starp abām pusēm, kas veicinātu sadarbību un ekonomisko attīstību.

Zinātne Latvijā ir provinciāla, uzskata Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns.

Akadēmisko rakstu žurnāli "IEEE" un "Springer" no saviem arhīviem bijuši spiesti aizvākt ap 120 zinātnisku publikāciju pēc tam, kad kāds franču pētnieks atklājis, ka tie bijuši datora automātiski ģenerēti, teikts zinātnes portālā "The Nature".

Latvijas zinātnieku un inovatīvo uzņēmēju biedrība BIRTI atklātajā vēstulē aicina augstākās amatpersonas sagatavot kvalitatīvu stratēģiju un plānu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2014.-2020.gada sadalījumam, lai netiktu apdraudēts 4,4 miljardu eiro finansējums valsts attīstībai.

Ņemot vērā zemo finansējumu zinātnei, starptautiskā zinātnisko institūciju izvērtējuma rezultāti ir izcili, šodien Saeimas Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēdē uzsvēra deputāte Dana Reizniece-Ozola.

Zinātnisko institūtu (ZI) vērtējums izraisīja daļā pētnieku pamatīgu sašutuma vētru – dokuments tika nodēvēts par subjektīvu un kļūdainu.