Zinātne un izcilība – kā panākt, lai šie vārdi Latvijā tiktu uztverti kā viens veselums? Šobrīd, lai to sasniegtu, ir jāpārvar gana daudz šķēršļu, tomēr nozarē strādājošie ir pārliecināti, ka to var izdarīt, apvienojot visu atbildīgo pušu spēkus.
Pirms vairāk nekā divām nedēļām modulis Philae, kas tika palaists no kosmiskās zondes Rosetta, kļuva par pirmo cilvēka roku darināto aparātu, kas nosēdies uz komētas virsmas. Lai gan nolaišanās nenoritēja tik gludi, kā cerēts, un pēc mazāk nekā 60 stundām enerģijas trūkuma dēļ Philae pārtrauca izpētes darbus, modulis paspēja noraidīt uz Zemi ļoti daudz vērtīgas informācijas, kuru zinātnieki turpina apstrādāt.
Latvija, tās Ministru Kabinets atrodas liela izaicinājuma – Eiropas Savienības prezidējošās valsts – priekšā. Zinātnieki ar izpratni pieņēma dažādos masu informācijas līdzekļos publiskoto informāciju, ka jauno MK veidos no esošajiem un bijušajiem ministriem, lai kabineta locekļiem nebūtu nepieciešams laiks nozares problēmu un ministra darbības apguvei.
Jau tuvākajā laikā cilvēka dzīves ilgums varētu samazināties par... 20 gadiem. Tā uzskata Krievijas Nacionālās medicīnas universitātes zinātnieki, kas izvirzījuši hipotēzi – šāda notikumu attīstība iespējama tāpēc, ka slimības raisošie mikroorganismi «iemācījušies» nereaģēt uz antibiotikām.
Latvijas zinātnieki vairākkārt mēģinājuši pievērst valsts amatpersonu uzmanību situācijai, kādā atrodas zinātne. Taču politiķi, kā bijuši, tā arī palikuši kurli... Šajā sarunā par to, ko zinātnieki un akadēmisko aprindu ļaudis gribētu sagaidīt no jaunās Saeimas. Uzklausām Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti un Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu.
"Mēs esam zinātnieku nakts veterāni, apmeklējam to jau septīto gadu. Es vienkārši vēlos, lai bērni ierauga zinātnē arī izklaidi un ieinteresējas par to jau agrā vecumā,” pauž fizikas skolotāja no Madonas 1. vidusskolas, kura baudīt Zinātnieku nakts priekus uz Rīgu atvedusi 35 skolēnu lielu grupu
Latvijas zinātnieki vairākkārt mēģinājuši pievērst valsts amatpersonu uzmanību situācijai, kādā atrodas zinātne. Taču politiķi, kā bijuši, tā arī palikuši kurli... Šajā sarunā par to, ko zinātnieki un akadēmisko aprindu ļaudis gribētu sagaidīt no jaunās Saeimas. Uzklausām Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti un Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu.
Sadarbība starp Latvijas pētniekiem un uzņēmējvidi ir jāuzlabo, tikai tad varam veidot konkurētspējīgu zinātni un ekonomiku. Šobrīd «esam kā zaporožecs, kas brauc ar 30 kilometriem stundā, un gribam noķert moskviču, kas uz priekšu dodas ar 60 kilometriem stundā», diskusijā par starptautiski konkurētspējīgas zinātnes veidošanu situāciju raksturoja ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Nule izveidoto Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģisko padomi, kas sanāks kopā reizi ceturksnī, zinātnieki un ražotāji vēlas redzēt kā tiltu starp abām pusēm, kas veicinātu sadarbību un ekonomisko attīstību.
Akadēmisko rakstu žurnāli "IEEE" un "Springer" no saviem arhīviem bijuši spiesti aizvākt ap 120 zinātnisku publikāciju pēc tam, kad kāds franču pētnieks atklājis, ka tie bijuši datora automātiski ģenerēti, teikts zinātnes portālā "The Nature".
Latvijas zinātnieku un inovatīvo uzņēmēju biedrība BIRTI atklātajā vēstulē aicina augstākās amatpersonas sagatavot kvalitatīvu stratēģiju un plānu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2014.-2020.gada sadalījumam, lai netiktu apdraudēts 4,4 miljardu eiro finansējums valsts attīstībai.
Ņemot vērā zemo finansējumu zinātnei, starptautiskā zinātnisko institūciju izvērtējuma rezultāti ir izcili, šodien Saeimas Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēdē uzsvēra deputāte Dana Reizniece-Ozola.
Latvijas zinātnes institūtu (ZI) starptautisko ekspertu veiktais vērtējums daudziem pētniekiem izraisīja krietnu šoku, jo izrādījās, ka liela daļa no ZI būtu slēdzami vai apvienojami.
Beidzot atklātībā nonācis ilgi gaidītais zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums. Eksperti secinājuši, ka Latvijā no 150 institūcijām 15 ir pasaules līmeņa, bet 22 – slēdzamas.
Patlaban vērojama nopietna zinātnieku migrācijas tendence, tādēļ valstij un sabiedrībai jārada sajūta, ka zinātnieki ir vajadzīgi un gaidīti atpakaļ Latvijā, šodien akadēmiķa Jāņa Stradiņa 80 gadu jubilejai veltītajā preses konferencē atzīmēja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis.
Latvijas identitāte, ekonomika un latviešu identitāte kopš neatkarības atgūšanas palikusi dziedošās revolūcijas laika līmenī jeb «pastalu svarā». Tā, atsaucoties uz tolaik populāro teicienu «kaut pastalās, bet brīvi», Letonikas piekto kongresu atklājot, teica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.