Postažu atgādinošajos Mārtiņa kapos ir viens sakopts kaktiņš – pavasarī tajā tiks apbedītas urnas ar to cilvēku pelniem, kuri veltījuši sevi zinātnei.
Citiem vārdiem sakot, viņi savu ķermeni pēc nāves novēlējuši anatomikumam – lai medicīnas studenti varētu mācīties. Anatomikumā glabājas vairākas tādas urnas, diemžēl līdz šim likumi neļāva juridiskai personai, kāda ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), veikt urnu apbedījumus. Interesanti, ka Rīgas domē apgalvo – apbedījums jau veikts. Anatomikumā par to brīnās.
«Tā ir lielākā žēlsirdība, ko cilvēks var izdarīt – sevi visu novēlēt zinātnei,» RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore Māra Pilmane allaž ar cieņu runājusi par cilvēkiem, kuri pēc nāves savu ķermeni novēlējuši medicīnai. Dati par šiem cilvēkiem ir konfidenciāli, bet ir notikuši divi Baltijā vienīgie Pateicības dievkalpojumi, kuros viņiem pasaka paldies īpašā atvadu ceremonijā. Viņi nekur netika apbedīti, piederīgie nevarēja apmeklēt viņu atdusas vietu. Tagad to varēs izdarīt pie speciāli veidotas kapavietas Mārtiņa kapos. Tur universitāte solījusi izveidot piemiņas vietu cilvēkiem, kuri sevi ziedojuši medicīnai, bet pirms tam vajadzēja sagaidīt grozījumus Rīgas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošajos noteikumos, nosakot kārtību, kā tiek piešķirtas šīs kapavietas.
Pagājušā gada februārī tika pieņemti attiecīgi grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos, ar kuriem atļauts par kapavietas uzturētāju būt arī augstākās izglītības un zinātnes institūcijai, ja tai piešķirta kapavieta, kur apbedīt urnas ar kremētu mirušo personu (kuri savu ķermeni veltījuši zinātnei) pelniem. Pērn maijā noslēgts līgums par kapavietas uzturēšanu, ar kuru RSU nodota uzturēšanā viena četrvietīga, 12 kvadrātmetru liela kapavieta Mārtiņa kapos. Rīgas dome Neatkarīgo informē, ka kapavietā jau pērn ir veikta viena kremētā mirušā urnas apbedījums, bet citus apbedīšanas atļauju pieprasījumus RSU kapsētas pārzinim nav iesniegusi. Par to brīnās anatomikuma vadītāja M. Pilmane. Viņa apgalvo – pirmie apbedījumi notiks tikai 2015. gada pavasarī. Pašlaik ap kapavietu ir iestādīts tūju dzīvžogs un iesēta zāle. Izbrīnīta ir arī Mārtiņa kapos sastaptā sētniece. Nesen viena urna apbedīta, bet citā vietā, ģimenes kapavietā, to atveduši amerikāņi. Tā paši teikuši, ka no Amerikas ieradušies, sētniece stāsta. Vienu urnu aprakuši Mārtiņa kapos, otru aizveduši uz kādu citu kapsētu. Viss pārējais Mārtiņa kapos atgādina posta ieleju un kārtībā savestas ir tikai dažas kapavietas, starp tām ir arī komponista Emīla Dārziņa kaps.
Netālu no tās atrodas RSU piešķirtā kapavieta. «Skaistu pieminekli gribētu, bet tas prasa laiku un naudu. Piemineklītis būs, bet ne ātri. Gribam soliņus uzlikt, lai piederīgie var apsēsties un padomāt par tuviniekiem. Primārais mums bija izveidot kapavietu. Mums ir urnas no pirmā un otrā Pateicības dievkalpojuma, un pavasarī visas urniņas apbedīsim kopā. Uz piemiņas pasākumu aicināsim četru lielāko konfesiju mācītājus,» par iecerēm stāsta anatomikuma vadītāja.