Latvijas identitāte, ekonomika un latviešu identitāte kopš neatkarības atgūšanas palikusi dziedošās revolūcijas laika līmenī jeb «pastalu svarā». Tā, atsaucoties uz tolaik populāro teicienu «kaut pastalās, bet brīvi», Letonikas piekto kongresu atklājot, teica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
Akadēmiķis uzskata, ka iemesls nespējai radīt valsts un skaidrot tās pamatnācijas identitāti meklējams valdībā, kas ir ļoti kūtra, lai atvēlētu naudu zinātnei. O. Spārītis uzskata – politiķi ir aizmirsuši, ka katrs zinātnē ieguldītais lats augļos nes 50 latus.
Viņa teikto apliecināja arī Latviešu valodas institūta direktore Ilga Jansone, kas kongresa dalībniekus iepazīstināja ar naudas piešķiršanas gaitu valsts pasūtījuma programmai Nacionālā identitāte.
Ierēdņu neizdarības dēļ finansējums piešķirts un to pavadošie līgumi noslēgti ar pamatīgu kavēšanos, kā rezultātā projekta uzsākšana aizkavējās par 16 mēnešiem, bet tā realizācijai atvēlētais termiņš netika pagarināts. Rezultātā iecerēto 48 mēnešu vietā zinātnieki pie savām programmām varēja strādāt tikai 32 mēnešus.
Tomēr arī šajā laikā akadēmiskās pasaules pārstāvji radījuši 899 zinātniskus rakstus, 245 lekcijas, 153 monogrāfijas un citus zinātniskus darbus.
Meklējot latvisko identitāti formulējošos vēsturiskos un kultūras notikumus, Tālavs Jundzis un Valdis Blūzma izpētījuši Latvijas valstiskuma atjaunošanas laikmeta gan publicētos, gan nepublicētos dokumentus, bet Inesis Feldmanis pētījis Latviju pēc Kārļa Ulmaņa 1935. gada valsts apvērsuma.
Savukārt Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš kongresa dalībniekus brīdināja, ka, meklējot latvisko identitāti un cenšoties to nosargāt, nevajadzētu censties norobežoties no pārējās pasaules ietekmes.
«Šad tad ar nacionālās identitātes nosargāšanu mēs saprotam norobežošanos. (..) Bet ir naivi domāt, ka varam norobežoties no Eiropas un visas pasaules. Mēs varam mācīties no tās un mācīt to, un tas ir vienīgais ceļš, kā padarīt savu vēsturi un kultūru stiprāku.»
Kongresa, kas norisināsies līdz 30. oktobrim, laikā interesentiem būs iespēja iepazīties ar vairāk nekā 150 zinātniskiem izdevumiem papīra vai CDROM formātā, kas radušies valsts pētījumu programmā iesaistīto humanitāro un sociālo zinātņu pētnieku darba rezultātā. Pētījumu tēmas atsedz nacionālās identitātes visdažādākos aspektus no valodas, kultūras un vēstures viedokļa.
Unikāls ir topošais četrsējumu izdevums Latvieši un Latvija, kas ietver vairāk nekā 75 zinātniskus rakstus ar ilustrācijām par latviešiem kā etnosu, Latvijas valstiskuma pirmsākumiem, valsts izveidošanu, tās zaudēšanu un atjaunošanu pēc padomju okupācijas, kā arī mūsdienīgu skatījumu uz Latvijas izglītību, zinātni un kultūru. Tapusi arī jauna Latviešu valodas gramatika un Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca elektroniskā formātā. Lai arī šos izdevumus vēl nevarēs aplūkot kongresa laikā, līdz gada beigām tie, pateicoties programmas un sponsoru līdzekļiem, būs pieejami lasītājiem.