Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško uzskata, ka augstākā izglītība un zinātne saistībā ar finansējumu ir atstāta novārtā.
"Es saprotu, ka var nebūt naudas, bet, faktiski nedodot naudu tām nozarēm, kas vērstas uz nākotni, pēc pieciem gadiem atjēgsimies, ka tā bijusi kļūda, un pēc tam būs nepieciešami vēl pieci gadi, lai to sakārtotu," intervijā aģentūrai LETA sacīja Mikiško.
Viņa klāstīja, ka pagaidām neizdodas izkustināt no vietas būtisku jautājumu, kas skar budžeta studiju vietu izmaksas, jo valsts dod tikai 83% no minimuma, tādējādi ietekmējot pasniedzēja algu un kvalitāti.
Tāpat esot sagatavots arī memorands par augstāko izglītību un zinātni, kas kopš februāra iesprūdis Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), lai arī visas puses vienojās par gatavību to parakstīt. Līdzīga situācija ar finansējumu esot arī zinātnē.
Vaicāta par nākamā gada budžetu nozarei, Mikiško atzīst, ka tas ir nepietiekams, jo arī lielākā daļa IZM jauno politikas iniciatīvu ir noraidītas. "Līdz ar to var saprast arī ministriju -, ja visu laiku nepietiek naudas, ir grūti pārvaldīt nozari," piebilda LIZDA vadītāja.
Viņasprāt, valdībai tomēr būtu jāiegulda zinātnē un augstākajā izglītībā, bet tas nenotiekot, jo valdībai trūkst ilgtermiņa prioritāšu. "Sliktais ir tajā, ka mēs visi bijām bada maizē un tagad pēc krīzes katra nozare pēc iespējas ātrāk grib atgūties. Piemēram, Somijā vienojas, kurā gadā uzlabot kādu nozari, piemēram, vienu gadu veselību, nākamo izglītību, jo ir noteiktas spēcīgas prioritātes. Mums visiem vajag tūlīt un šodien, pat ne šodien, vakar jau vajadzēja. Protams, ka naudas nav pietiekami, bet šī nākotnes skatījuma nebija jau 2009. un 2010.gadā, kad, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nogrieza lielu daļu budžeta izglītībai," uzsvēra Mikiško.
Pēc LIZDA vadītājas domām, biežās ministru mainības dēļ netiek nodrošināta pēctecība, un arī tas ļoti traucē nozares attīstībai. "'Pirmkārt, kamēr viņš saprot, kur nonācis, tad viņš mēģina kaut ko darīt, bet, neīstenojis ieceres, pazūd, un viņa vietā nāk nākamais. Nav tāda ministra, kas būtu noturējies vismaz četrus gadus un ieplānoto īstenojis līdz galam. Pārsvarā nākamais ministrs neturpina iesākto, bet virza savas ieceres, tādējādi ministriju novājinot vēl vairāk," izteicās Mikiško.
LETA jau ziņoja, ka augstākajai izglītībai finansējuma pieaugums pašreizējā nākamā budžeta variantā nav iezīmēts, savukārt zinātnei pirmo reizi pēc ilgāka laika gaidāms finansējuma pieaugums aptuveni trīs miljonu latu apmērā, kas paredzēti zinātnes bāzes finansējumam un pievienotās vērtības nodokļa segšanai starptautiskajos konkursos uzvarējušajiem projektiem.