Zinātnes institūtus māca pārbiedējot

 

Latvijas zinātnes institūtu (ZI) starptautisko ekspertu veiktais vērtējums daudziem pētniekiem izraisīja krietnu šoku, jo izrādījās, ka liela daļa no ZI būtu slēdzami vai apvienojami.

Vakar zinātnieki pulcējās uz šā pētījuma organizētāju pasākumu, kur tika skaidroti «iegūtie cipari», aicinot tos nevērtēt mehāniski, bet tikai kā daļu no «mācīšanās procesa».

Zinātnisko institūciju vadītāji atzīst, ka diskusijas bijušas plašas un vismaz priecējot tas, ka pasākuma rīkotāji Ziemeļu ministru padome un Technopolis group, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa neesot šo pētījumu postulējuši kā verdiktu, kas būtu ņemams par pamatu iestāžu slēgšanai. S. Liepiņa norādījusi, ka šis vērtējums būs tikai viens no pamatakmeņiem, kas tiks izmantots, veidojot tālāko nozares stratēģiju. Taču viņa aicinājusi pašus institūtus padomāt un izstrādāt priekšlikumus tālākai darbībai un strukturāliem uzlabojumiem, lai tie palīdzētu izveidot katra ZI individuālo attīstības plānu.

Latvijas Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns pasmīnēja, ka vismaz publiski izskanējis atzinums: attīstību bremzējis tas, ka nozare gadiem tikusi badināta. «Skatoties nozares bālajā sejā, ar izbrīnu tiek vaicāts, kāpēc tā tik slikti izskatās. Kas tur ko brīnīties, ja gadiem netiek piešķirts tas finansējums, kas tiek solīts. Tiešām apbrīnojami, kā ZI vēl spējuši izdzīvot.» Viņaprāt, nebija pareizi, ka visi ZI tika salikti vienā katlā un izvētīti pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem: jāvērtē atsevišķi tie, kas ir nacionālas nozīmes, un tie, kas var darboties starptautiskos ūdeņos. Mulsinot arī tas, ka nacionālais devums piemīts tik zemu, lai gan dažkārt tas pat vērtējams augstāk, jo dod lielāku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. A. Svilānu neapmierina arī tas, ka IZM sākotnēji paudusi, ka visus tos, kas saņēmuši vienu vai divas balles, optimizēs, tas ir, slēgs. Taču, kad viņš iepazinies ar ekspertu paplašināto skaidrojumu, pārliecinājies, ka tur nav minēts neviens vārds par botāniskā dārza slēgšanu, un tās galu galā bijušas tikai pašas IZM interpretācijas.

Arī Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadītāja Ilga Jansone joprojām ir neapmierināta ar veidu, kā šis pētījums tika pasniegts. «Nepietika, ka augstāko izglītību nolika zemāk par zemu, nu arī paziņoja, ka zinātne ir slikta. Kādu vēsti mēs sabiedrībai dodam? Ka esam liekēži un neko nedarām? Tagad nu jātaisnojas, ka nemaz tik slikti neesam, par kādiem mūs pataisa.» Gan viņai, gan A. Svilānam tomēr neesot radusies pārliecība, ka pāris stundu gara vizīte ZI var sniegt ekspertiem sapratni par to, kas tur tiek darīts. «Viņi pat telpas neizstaigāja, un, lasot vērtējumu, rodas iespaids, ka viņi pat nebija iepazinušies ar mūsu pašvērtējumu, kur skaidri izstāstīta arī mūsu starptautiskā sadarbība un pētniecības lauks,» neapmierinātību neslēpj I. Jansone, piebilstot, ka netika rīkotas arī paneļdiskusijas, ko pirms vērtējuma apkopošanas bija solījuši rīkot pētījuma organizētāji.

Arī LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis uzskata, ka šādi vērtējumi ir subjektīvi, un viņu mulsinot šī ārzemju gudro piesaukšana vietā un nevietā. Tomēr iepriecinot, ka notiek diskusijas un IZM neaprobežojas tikai ar sausu informāciju. Viņš arī neiebilstot pret pamatotiem aizrādījumiem un ieteikumiem. Arī pret optimizāciju ne (jo daļa ZI tiešām būtu apvienojami vai reorganizējami), taču nekādā ziņā nevarot lemt par mehānisku apvienošanu. Gan

G. Zemītis, gan A. Svilāns uzskata, ka vajadzētu iesaistīt nozaru ministrijas un apkopot priekšlikumus, ko varētu uzlabot ZI darbā. Tad ierosinājumus varētu iesniegt IZM, un tie tiktu ietverti attīstības stratēģijā.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!