Zinātne

Augus­ta vi­dū Čur­ju­mo­va-Ge­ra­si­men­ko ko­mē­ta (sau­kta arī par 67P) pie­tu­vo­jās mak­si­mā­li tu­vu Sau­lei, sa­rū­kot ce­rī­bām, ka jeb­kad iz­do­sies at­jau­not sa­ka­rus ar mo­du­li «Phi­la­e», kas uz ko­mē­tas virs­mas no­gā­dāts mi­si­jas «Ro­set­ta» ie­tva­ros. Tik­mēr žur­nāls «Scien­ce» pub­li­cē­jis ve­se­lu rak­stu sē­ri­ju par to, ko iz­de­vies at­klāt uz ko­mē­tas.

Latvijas zinātne šovasar tika apbērēta, jo tai finansējums tika samazināts par 60%, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš.

Jaunas diskusijas par leģendārās Stounhendžas un tai līdzīgo megalītisko būvju celtniecības mērķiem un izmantošanu izraisījis atklājums, par ko šī mēneša sākumā paziņots gadskārtējā Britu zinātnes festivāla ietvaros – tikai pāris kilometru no Stounhendžas uziets vēl varenāks megalītu komplekss. Arheologiem izdevies noskaidrot, ka tā sauktās Daringtonas sienas zemes vaļņi slēpj vismaz 90 varenus akmens bluķus –jāatgādina, ka Stounhendžā tādu ir tikai 15.

Ārvalstu mediji informē, ka Parīzē, vienā no lielākajiem zinātnes muzejiem Eiropā, šorīt izcēlies ugunsgrēks.

Kos­mis­kā te­le­sko­pa «Hub­ble» ie­gū­tās fo­to­grā­fi­jas ļā­vu­šas Mē­ri­len­das uni­ver­si­tā­tes as­tro­no­mu gru­pai se­ci­nāt, ka vis­maz di­vi no piec­iem pun­dur­pla­nē­tas Plū­to­na pa­va­do­ņiem at­ro­das ha­otis­kā kus­tī­bā. Žur­nā­lā «Na­tu­re» zi­nāt­nie­ki no­rā­da, ka tas pats va­rē­tu at­tiek­ties arī uz vēl di­viem ma­zā­ka­jiem Plū­to­na pa­va­do­ņiem. Ļo­ti ie­spē­jams, ka tais­nī­ba ir tiem, ku­ri uz­ska­ta, ka Plū­tons un par tā lie­lā­ko pa­va­do­ni uz­ska­tī­tais Ha­rons pa­tie­sī­bā vei­do du­bult­pla­nē­tu sis­tē­mu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) trešdien izplatījusi pirmos Plūtona tuvumā uzņemtos attēlus, kas parāda augstus ledus kalnus uz pundurplanētas virsmas.

Mū­su pa­šu ga­lak­ti­kā jeb Pie­na Ce­ļā vien va­rē­tu būt mil­jar­diem pla­nē­tu, uz ku­rām ir dzī­vī­bai pie­mē­ro­ti ap­stāk­ļi, vis­maz mū­su iz­prat­nē. Šā­das ap­lē­ses vei­ku­ši Aus­trā­li­jas Na­ci­onā­lās uni­ver­si­tā­tes un Ko­pen­hā­ge­nas Nil­sa Bo­ra in­sti­tū­ta zi­nāt­nie­ki, ku­ru pē­tī­ju­mu re­zul­tā­ti pub­li­cē­ti žur­nā­lā «Monthly No­ti­ces of the Royal As­tro­no­mi­cal Society».

Šīs nedēļas sākumā NASA kosmiskā zonde New Horizons sākusi uz Zemi pārraidīt pirmos Plūtona attēlus – pagaidām vēl samērā miglainus, jo zonde atrodas vairāk nekā 200 miljonus kilometru no pundurplanētas. Taču deviņus gadus ilgušais New Horizons misijas dalībnieku darbs strauji tuvojas savai kulminācijai, un plānots, ka 14. jūlijā zonde pašausies garām Plūtonam nepilnu 13 700 kilometru attālumā.

Pērnā gada nogalē Pasaules Veselības organizācija (WHO) varēja triumfējoši vēstīt, ka šā gadsimta pirmajos 13 gados malārijas izraisīto nāves gadījumu skaits pasaulē samazinājies par 47%. Tomēr zinātnieki brīdinājuši, ka cīņa vēl nebūt nav galā un bīstamā slimība nav uzveikta. Malāriju pārnēsājošo moskītu jeb odu sugas krustojas savā starpā, radot pēcnācējus, kuriem nav bīstami insekticīdi, notiek mutācijas, kuru rezultātā līdz šim izmantotie medikamenti zaudē savu efektivitāti, turklāt noskaidrojies, ka, odu asinīs nokļūstot atsevišķām antibiotikām, tie biežāk kļūst par slimību izraisošo parazītu pārnēsātājiem.

Pagājušajā vasarā pasaules medijus aplidoja vēsts par neparastu, krāterim līdzīgu iegruvumu jeb milzīgu bedri, kas pēkšņi izveidojusies tundrā, Krievijai piederošajā Jamalas pussalā. Baumas, ka tur nogāzies kāds meteorīts, ātri vien tika atspēkotas, un tagad zinātnieki nešaubās – gan šo iegruvumu, gan vēl vairākus, kas uzieti Jamalā un Taimirā, izraisījusi metāna gāzes izdalīšanās no mūžīgā sasaluma. Krievu un norvēģu zinātnieki konstatējuši, ka līdzīgi procesi notiek arī Karas un Barenca jūrā.

Tuvojoties gada nogalei, gan žurnāls Science, gan raidkorporācija BBC, gan televīzijas kanāls CBS, gan dažādas interneta ziņu vietnes apkopojuši gada svarīgākos atklājumus zinātnē. Tiesa, Science galvenā redaktore Mārša Maknata uzsvērusi, ka uz karstām pēdām novērtēt kāda atklājuma nozīmīgumu ir gana sarežģīti, un nebūs pārsteigums, ja pēc gadiem divdesmit aizejošais 2014. gads cilvēkiem asociēsies ar kādu pavisam citu atklājumu, kas būs būtiski mainījis viņu dzīvi.

Zinātne un izcilība – kā panākt, lai šie vārdi Latvijā tiktu uztverti kā viens veselums? Šobrīd, lai to sasniegtu, ir jāpārvar gana daudz šķēršļu, tomēr nozarē strādājošie ir pārliecināti, ka to var izdarīt, apvienojot visu atbildīgo pušu spēkus.

Pirms vairāk nekā divām nedēļām modulis Philae, kas tika palaists no kosmiskās zondes Rosetta, kļuva par pirmo cilvēka roku darināto aparātu, kas nosēdies uz komētas virsmas. Lai gan nolaišanās nenoritēja tik gludi, kā cerēts, un pēc mazāk nekā 60 stundām enerģijas trūkuma dēļ Philae pārtrauca izpētes darbus, modulis paspēja noraidīt uz Zemi ļoti daudz vērtīgas informācijas, kuru zinātnieki turpina apstrādāt.

Valdība šodien atbalstīja 9,9 miljonu eiro atvēlēšanu zinātnisko centru konsolidācijai un to izcilības veicināšanai.

Latvija, tās Ministru Kabinets atrodas liela izaicinājuma – Eiropas Savienības prezidējošās valsts – priekšā. Zinātnieki ar izpratni pieņēma dažādos masu informācijas līdzekļos publiskoto informāciju, ka jauno MK veidos no esošajiem un bijušajiem ministriem, lai kabineta locekļiem nebūtu nepieciešams laiks nozares problēmu un ministra darbības apguvei.

Jau tuvākajā laikā cilvēka dzīves ilgums varētu samazināties par... 20 gadiem. Tā uzskata Krievijas Nacionālās medicīnas universitātes zinātnieki, kas izvirzījuši hipotēzi – šāda notikumu attīstība iespējama tāpēc, ka slimības raisošie mikroorganismi «iemācījušies» nereaģēt uz antibiotikām.

Latvijas zinātnieki vairākkārt mēģinājuši pievērst valsts amatpersonu uzmanību situācijai, kādā atrodas zinātne. Taču politiķi, kā bijuši, tā arī palikuši kurli... Šajā sarunā par to, ko zinātnieki un akadēmisko aprindu ļaudis gribētu sagaidīt no jaunās Saeimas. Uzklausām Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti un Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu.

"Mēs esam zinātnieku nakts veterāni, apmeklējam to jau septīto gadu. Es vienkārši vēlos, lai bērni ierauga zinātnē arī izklaidi un ieinteresējas par to jau agrā vecumā,” pauž fizikas skolotāja no Madonas 1. vidusskolas, kura baudīt Zinātnieku nakts priekus uz Rīgu atvedusi 35 skolēnu lielu grupu

Latvijas zinātnieki vairākkārt mēģinājuši pievērst valsts amatpersonu uzmanību situācijai, kādā atrodas zinātne. Taču politiķi, kā bijuši, tā arī palikuši kurli... Šajā sarunā par to, ko zinātnieki un akadēmisko aprindu ļaudis gribētu sagaidīt no jaunās Saeimas. Uzklausām Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti un Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu.

Postažu atgādinošajos Mārtiņa kapos ir viens sakopts kaktiņš – pavasarī tajā tiks apbedītas urnas ar to cilvēku pelniem, kuri veltījuši sevi zinātnei.