Zinātne

Šveiciešu Bertrāna Pikāra un Andrē Boršberga 16 mēnešu ilgais ceļojums ir beidzies. Viņi kļuvuši par pirmajiem aviatoriem, kuriem izdevies aplidot apkārt zemeslodei lidmašīnā, kas izmantojusi tikai un vienīgi saules enerģiju. Speciāli būvētais lidaparāts Solar Impulse 2 veicis vairāk nekā 40 000 kilometru garu ceļu, gaisā kopumā atrodoties 500 stundas, un sasniedzis 19 jaunus aviācijas rekordus.

Kā un kurā Saules sistēmas reģionā izveidojās tās varenākā planēta? Vai Jupiteram ir ciets kodols?

Deviņpadsmitajā maijā notika Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā kopā ar IZM, EM un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) rīkots «augsta līmeņa augstākās izglītības, pētniecības, inovācijas strukturālo reformu forums Kā sekmēt pētniecības un augstākās izglītības ieguldījumu izaugsmē un konkurētspējā?

Šodien 6000 eiro vērtās "L'Oréal" stipendijas "Sievietēm zinātnē" tika piešķirtas trim sievietēm zinātnē - inženierzinātņu doktorei materiālzinātnēs Kristīnei Šalmai-Ancānei, inženierzinātņu maģistrei ķīmijas tehnoloģijā Jevgeņijai Lugiņinai un dabaszinātņu maģistrei bioloģijā Ilzei Dimantai.

Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei, kas ir cieši saistītas, nepieciešama līdzsvarota attīstība. Jāpanāk, lai Latvija ar tās diviem miljoniem iedzīvotāju šajā jomā būtu vienu soli priekšā lielākajām valstīm – pretējā gadījumā uz uzplaukumu nevar cerēt, akcentēja vairāki akadēmiķa Jura Ekmaņa piemiņai veltītās diskusijas Augstākās izglītības un zinātnes nākotnes skices dalībnieki.

2004. gadā starptautiska pētnieku grupa Indonēzijai piederošajā Floresas salā veica atklājumu, ko mediji iedēvēja par gadsimta sensāciju. Salā tika uzietas līdz šim nezināmu hominīdu atliekas, turklāt ne jau miljoniem vai simtiem tūkstošu gadu senas – pētnieki uzskatīja, ka cilvēkiem attāli līdzīgās radības, kuras mazā auguma un savdabīgās ķermeņa uzbūves dēļ tika nosauktas par hobitiem, dzīvojušas pirms nieka 12 000 gadu. Tagad šajā hronoloģijā nākas veikt korekcijas, jo rūpīgāki pētījumi liecina, ka hobiti tomēr izmiruši vismaz pirms vismaz 50 000 gadu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vārdbalvas šodien piešķirtas 16 zinātniekiem, no tiem astoņiem jaunajiem zinātniekiem.

Latvijas Universitātes (LU) Gada balva par sasniegumiem zinātnē šogad tika pasniegta sešiem zinātniekiem, aģentūra LETA uzzināja augstskolā.

Ir atklāts šā gada LOréal Latvijas stipendiju Sievietēm zinātnē konkurss. Šī ir vienīgā atbalsta programma Latvijā, kas paredzēta sievietēm, kuras darbojas zinātnes jomā. Konkursa kārtībā tiks piešķirtas trīs 6000 eiro vērtas stipendijas, un to mērķis ir atbalstīt sieviešu iespējas veidot karjeru zinātnē.

Šā ga­da jū­li­jā vi­sas pa­sau­les plaš­sa­zi­ņas lī­dzek­ļus pār­šal­ca vēsts par Ze­mei ļo­ti līdz­īgas pla­nē­tas at­klā­ša­nu, un 1400 gais­mas ga­du at­tā­lu­mā eso­šā «Kep­ler-452b» bez lie­kas min­sti­nā­ša­nās ti­ka pa­slu­di­nā­ta par «Ze­mes mā­sī­cu». At­ra­dās ne ma­zums cil­vē­ku, ku­ri bi­ja ga­ta­vi pa­fi­lo­zo­fēt un pa­te­ore­ti­zēt ne ti­kai par šīs pla­nē­tas ie­spē­ja­mo kli­ma­tu, bet arī tās even­tu­āla­jiem ie­mīt­nie­kiem – pro­tams, ar sa­prā­tu ap­vel­tī­tu ci­vi­li­zā­ci­ju. Skar­bā pa­tie­sī­ba gan ir tā­da, ka zi­nāt­nie­ku rī­cī­bā eso­šā in­for­mā­ci­ja par pla­nē­tām, kas at­ro­das ār­pus mū­su Sau­les sis­tē­mas (tās dē­vē arī par ek­sop­la­nē­tām), ir diez­gan nie­cī­ga.

Materiālzinātne ir viena no iespējām sildīt Latvijas ekonomiku. Diemžēl šobrīd valsts atbalsts šai jomai ir nepietiekams un Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanai nākamajā periodā budžetā nav paredzēts līdzmaksājums, līdz ar to «tā ir kā mašīna bez motora», atzīst zinātnieki.

Bāzes finansējums Latvijas zinātnei ir saglabāt, tādēļ paziņojumi par zinātnes bērēm ir pārspīlēti, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

ASV Na­ci­onā­lā ae­ro­nau­ti­kas un kos­mo­sa aģen­tū­ra (NA­SA) pub­lis­ko­ju­si ļo­ti in­te­re­san­tu video un fo­to­grā­fi­jas, ku­rās ap­lū­ko­jams Mē­ness uz Sau­les ap­spī­dē­tas Ze­mes fo­na. Ša­jos at­tē­los re­dza­ma tā dē­vē­tā Mē­ness ne­re­dza­mā pus­e, ku­ru no mū­su pla­nē­tas ne­kad nav ie­spē­jams vē­rot.

Augus­ta vi­dū Čur­ju­mo­va-Ge­ra­si­men­ko ko­mē­ta (sau­kta arī par 67P) pie­tu­vo­jās mak­si­mā­li tu­vu Sau­lei, sa­rū­kot ce­rī­bām, ka jeb­kad iz­do­sies at­jau­not sa­ka­rus ar mo­du­li «Phi­la­e», kas uz ko­mē­tas virs­mas no­gā­dāts mi­si­jas «Ro­set­ta» ie­tva­ros. Tik­mēr žur­nāls «Scien­ce» pub­li­cē­jis ve­se­lu rak­stu sē­ri­ju par to, ko iz­de­vies at­klāt uz ko­mē­tas.

Latvijas zinātne šovasar tika apbērēta, jo tai finansējums tika samazināts par 60%, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš.

Jaunas diskusijas par leģendārās Stounhendžas un tai līdzīgo megalītisko būvju celtniecības mērķiem un izmantošanu izraisījis atklājums, par ko šī mēneša sākumā paziņots gadskārtējā Britu zinātnes festivāla ietvaros – tikai pāris kilometru no Stounhendžas uziets vēl varenāks megalītu komplekss. Arheologiem izdevies noskaidrot, ka tā sauktās Daringtonas sienas zemes vaļņi slēpj vismaz 90 varenus akmens bluķus –jāatgādina, ka Stounhendžā tādu ir tikai 15.

Ārvalstu mediji informē, ka Parīzē, vienā no lielākajiem zinātnes muzejiem Eiropā, šorīt izcēlies ugunsgrēks.

Kos­mis­kā te­le­sko­pa «Hub­ble» ie­gū­tās fo­to­grā­fi­jas ļā­vu­šas Mē­ri­len­das uni­ver­si­tā­tes as­tro­no­mu gru­pai se­ci­nāt, ka vis­maz di­vi no piec­iem pun­dur­pla­nē­tas Plū­to­na pa­va­do­ņiem at­ro­das ha­otis­kā kus­tī­bā. Žur­nā­lā «Na­tu­re» zi­nāt­nie­ki no­rā­da, ka tas pats va­rē­tu at­tiek­ties arī uz vēl di­viem ma­zā­ka­jiem Plū­to­na pa­va­do­ņiem. Ļo­ti ie­spē­jams, ka tais­nī­ba ir tiem, ku­ri uz­ska­ta, ka Plū­tons un par tā lie­lā­ko pa­va­do­ni uz­ska­tī­tais Ha­rons pa­tie­sī­bā vei­do du­bult­pla­nē­tu sis­tē­mu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) trešdien izplatījusi pirmos Plūtona tuvumā uzņemtos attēlus, kas parāda augstus ledus kalnus uz pundurplanētas virsmas.

Mū­su pa­šu ga­lak­ti­kā jeb Pie­na Ce­ļā vien va­rē­tu būt mil­jar­diem pla­nē­tu, uz ku­rām ir dzī­vī­bai pie­mē­ro­ti ap­stāk­ļi, vis­maz mū­su iz­prat­nē. Šā­das ap­lē­ses vei­ku­ši Aus­trā­li­jas Na­ci­onā­lās uni­ver­si­tā­tes un Ko­pen­hā­ge­nas Nil­sa Bo­ra in­sti­tū­ta zi­nāt­nie­ki, ku­ru pē­tī­ju­mu re­zul­tā­ti pub­li­cē­ti žur­nā­lā «Monthly No­ti­ces of the Royal As­tro­no­mi­cal Society».