Malārija gatava dot atbildes triecienu
Pērnā gada nogalē Pasaules Veselības organizācija (WHO) varēja triumfējoši vēstīt, ka šā gadsimta pirmajos 13 gados malārijas izraisīto nāves gadījumu skaits pasaulē samazinājies par 47%. Tomēr zinātnieki brīdinājuši, ka cīņa vēl nebūt nav galā un bīstamā slimība nav uzveikta. Malāriju pārnēsājošo moskītu jeb odu sugas krustojas savā starpā, radot pēcnācējus, kuriem nav bīstami insekticīdi, notiek mutācijas, kuru rezultātā līdz šim izmantotie medikamenti zaudē savu efektivitāti, turklāt noskaidrojies, ka, odu asinīs nokļūstot atsevišķām antibiotikām, tie biežāk kļūst par slimību izraisošo parazītu pārnēsātājiem.
Pēc WHO datiem, 2013. gadā malārija diagnosticēta 198 miljoniem cilvēku, no kuriem 584 000 no šīs slimības miruši. Malārijas izplatības areāls aptver 97 valstu teritorijas, un mediķi lēš, ka risks inficēties ar malāriju ir 3,3 miljardiem Zemes iedzīvotāju – tātad gandrīz pusei. WHO ziņojumā īpaši uzsvērts tas progress, kas panākts kopš 2000. gada, it sevišķi Āfrikā, kur tradicionāli ir lielākais no malārijas bojā gājušo skaits. Inficēto skaits šajā kontinentā samazinājies no 173 miljoniem cilvēku 2000. gadā līdz 128 miljoniem cilvēku 2013. gadā, turklāt, kā uzsver BBC, neraugoties uz to, ka kontinenta iedzīvotāju skaits šajos gados pieaudzis par 43%.
WHO vadītāja Margareta Čana uzsvērusi, ka šādu progresu izdevies panākt ne tikai pateicoties iedarbīgāku medikamentu izstrādei, bet arī tāpēc, ka ļaudis kļūst izglītotāki un ievēro elementāras sanitārās normas. Piemēram, vēl 2004. gadā tikai 3% Āfrikas iedzīvotāju naktis pavadīja zem moskītu tīkliem, kas apstrādāti ar kukaiņus atbaidošiem līdzekļiem. 2013. gadā šādi tīkli bija jau gandrīz pusei iedzīvotāju. Vēl divas pasaules valstis – Azerbaidžāna un Šrilanka – pievienojušās tām, kur malārija pašlaik ir izskausta. Tomēr arī M. Čanai bijis jāatzīst, ka uzvaru svinēt ir pāragri, jo slimību pārnēsājošie moskīti un izraisošie parazīti izstrādā jaunus aizsargmehānismus.
Moskīti – hibrīdi Mali
Piemēram, Mali jau sākusi izplatīties malārijas odu hibrīdsuga, kas faktiski nebaidās no insekticīdiem, šā gada sākumā rakstīja žurnāls Proceedings Of The National Academy Of Sciences. Kalifornijas universitātes Deivisā zinātnieki konstatējuši, ka odu suga Anopheles gambiae (tie ir vieni no galvenajiem malārijas pārnēsātājiem Rietumāfrikā) sākusi krustoties ar citiem malārijas odiem – Anopheles coluzzii. Viena no šīm sugām, kas mutācijas ceļā izstrādājusi imunitāti pret insekticīdiem, krustošanās laikā nodod otrai veselu hromosomas apgabalu, līdz ar to krustošanās noved pie tā, ka jaunās sugas pārstāvjiem parādās jauni gēni – konkrētajā gadījumā tie, kas ir atbildīgi par pielāgošanos insekticīdiem. Proceedings Of The National Academy Of Sciences atgādina, ka parasti adaptācija jauniem dzīves apstākļiem notiek gēnu atlases vai mutāciju rezultātā.
Zinātnieku grupas vadītājs Gregorijs Lancaro interneta ziņu vietnei Sciencedaily.com skaidrojis, ka šis process ir interesants pats par sevi – tas apliecina, ka cilvēku iejaukšanās var mainīt dabas ieplānoto evolūcijas ceļu. Proti, ja cilvēki nebūtu izgudrojuši un sākuši plaši lietot insekticīdus, abas odu sugas, visticamāk, joprojām dzīvotu reproduktīvā ziņā izolētas viena no otras.
Taču tagad to pārošanās rezultātā radušies superodi, kuriem līdzekļi, kas paredzēti kukaiņu atbaidīšanai, vairs nešķiet bīstami. «Mēs esam atklājuši neparastu mehānismu, kas strauji palielinājis malārijas odu pretošanās spējas insekticīdiem,» stāstījis G. Lancaro, piebilstot, ka atsevišķos Mali reģionos cilvēki to jau izjūtot. Moskītu tīkli, gluži tāpat kā insekticīdu izsmidzināšana, vairs nepalīdzot aizgaiņāt asinskāros kukaiņus, liela daļa no kuriem pārnēsā malāriju izraisošos parazītus – zinātnieks atgādina, ka ne visi malārijas odu īpatņi patiešām ir arī šo parazītu pārnēsātāji.
Hibrīdodu izplatīšanās plašākā areālā vai pat pa visu kontinentu ir samērā iespējams tālākais notikumu attīstības scenārijs. Tas nozīmē, ka zinātniekiem tagad būs jāveltī lielāki pūliņi, lai izstrādātu jaunus kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus – tādus, pie kuriem odi vēl nav paspējuši pierast. Zināmas iestrādnes šajā jomā jau ir, raksta Sciencedaily.com. Pētniekiem izdevies identificēt baktērijas un sēnītes, kas samazina iespēju, ka odi varētu kļūt par malāriju izraisošo parazītu Plasmodium pārnēsātājiem. Pagājušovasar tika vēstīts, ka pēc ilgstošiem izmēģinājumiem Brazīlijā savvaļā varētu izlaist ar gēnu inženierijas metodēm modificētus odu tēviņus, kuru genoms pārveidots tā, ka tie nespēj vairoties. Ja šo gēnu modificētie odi nodos mātītēm, ar laiku malārijas odu populācija ievērojami samazināsies, cer zinātnieki.
Medikamenti nelīdz
Ziņu aģentūra Reuters raksta, ka bažas raisoša situācija izveidojusies citā pasaules malā – Mjanmā. Kopš 2007. gada arī tur pēc WHO rekomendācijas šo slimību ārstē, izmantojot uz artemizinīnu balstītu kombinēto terapiju (ACT). Artemizinīns (tradicionālajā ķīniešu medicīnā izmantoto zālīšu atvasinājums) parasti tiek lietots kopā ar ilgākas iedarbības pretmalārijas līdzekļiem, un līdz šim šī metode bija devusi samērā labus rezultātus.
Piemēram, Ka Lars Nars, kurš dzīvo nelielā zemnieku saimniecībā Mjanmas dienvidaustrumos, ar malāriju inficējies jau piecas reizes un allaž pēc nepieciešamās medikamentu devas (to iespējams iegādāties netālā ciemata veikaliņā) lietošanas izveseļojies. «Taču šoreiz trīs dienas ilgais zāļu lietošanas kurss vēlamo rezultātu nedeva. Lai gan Ka Lara Nara drudzis mazinājās, viņu turpināja mocīt galvassāpes, un atkārtotas analīzes apliecināja, ka malāriju izraisošie parazīti joprojām atrodas viņa organismā,» raksta Reuters. Šāds gadījums ne tuvu nav vienīgais, un epidemiologiem ir pamats uzskatīt, ka parazītiem kaut kādā veidā izdevies iegūt imunitāti pret ierastajiem medikamentiem. ANO epidemiologs Eisa Hamids uzsvēris, ka šī ir draudīga ziņa, jo novērojumi liecina, ka aizvien plašākos Mjanmas reģionos ar pašreizējām metodēm malāriju vairs nav iespējams līdz galam izārstēt.
WHO Globālās Malārijas programmas līdzstrādnieks Paskāls Ringvalds sarunā ar Reuters ir absolūti atklāts: «Mums ir jārīkojas ļoti ātri, lai izvairītos no lielas katastrofas, jo sekas var būt ļoti briesmīgas.» Viņš atgādinājis, ka iepriekš divas reizes tieši Mjanmā malārijas parazīti ieguvuši imunitāti pret tolaik izmantotajiem medikamentiem. Pēc tam tā izplatījusies uz Indiju un vēlāk arī Āfriku, prasot miljoniem cilvēku dzīvību. «Tagad vēsture var atkārtoties trešo reizi,» brīdinājis P. Ringvalds.
Viņa Mjanmas kolēģis Nijans Sints, kurš darbojas nacionālajā malārijas kontroles programmā, stāstījis, ka pirmie gadījumi, kad konstatēts, ka ACT nepalīdz ar malārijas parazītu inficētajiem, jau 2008. gadā reģistrēti Kambodžā. Vēlāk līdzīgi gadījumi bijuši arī Taizemē, Laosā un Vjetnamā, taču, tikai sākot ar 2013. gadu, to skaits kļuvis pietiekami liels, lai speciālisti varētu nešaubīgi apgalvot – malārijas parazīti ieguvuši pretošanās spējas. Kā viņiem tas izdevies, pagaidām grūti spriest – kā jau šādos gadījumos ierasts, zinātnieki miglaini runā par «dažādu apstākļu kopumu».
Izdevums Malaria Journal savā decembrī numurā uzsvēris, ka pašlaik alternatīvas ACT metodei nav, turklāt nav arī zināms, ka kādas farmaceitiskās kompānijas vai institūti gatavotu jaunus medikamentus. Jāsaprot, ka to izstrādāšana, klīniskās pārbaudes un laišana apgrozība nav vienas dienas jautājums. Malaria Journal aplēses liecina, ka gadījumā, ja iedarbīgākas zāles netiks atrastas, jau tuvākajā laikā malārija ik gadu varētu prasīt vēl 116 000 dzīvību. Franču eksperts Fransuā Nostēns, kurš jau vairāk nekā trīsdesmit gadus strādā Mjanmā, sašutis saka, ka problēmai tiek pievērsta daudz mazāka uzmanība nekā par sensacionālām padarītajām aktuālajām tēmām, piemēram, Ebolas vīrusam. «Jā, malārija nav tik dramatiska, tā nenoved pie līķiem uz lielpilsētu ielām kā Ebola, taču tās izplatības sekas var būt daudz ļaunākas,» viņš sacījis sarunā ar Reuters.
Antibiotikas palīdz parazītiem
Šā gada sākumā žurnālā Nature sava pētījuma rezultātus publicējuši Londonas Impērijas koledžas zinātnieki – viņi konstatējuši, ka noteikta antibiotiku kokteiļa lietošana veicina malārijas izplatīšanos. Runa ir par tādām pazīstamām antibiotikām kā penicilīnu un streptomicīnu, kas Āfrikā tiek izmantotas gan tuberkulozes, gan HIV, gan dažādu tropisko slimību ārstēšanai.
Matildes Gendrinas vadītā zinātnieku grupa noskaidrojusi – pēc tam, kad ods ir nobaudījis cilvēka, kurš lieto šīs antibiotikas, asinis, viņa zarnās notiek pārmaiņas, kas noved pie tā, ka kukaiņa organisms vairs nespēj cīnīties pret parazītiem. Līdz ar to ir daudz lielāka varbūtība, ka odi ar malārijas parazītiem inficēs arī cilvēkus. Žurnāls Scientific American norāda uz vēl vairākiem blakusefektiem. Moskīti, kuri līdz ar cilvēka asinīm uzņēmuši antibiotikas, dzīvo ilgāk nekā viņu sugas brāļi, viņiem ir arī vairāk pēcnācēju –
tas noskaidrots Impērijas koledžas zinātnieku veiktajos eksperimentos. «Līdz ar to plaši izplatītās antibiotikas padara kukaiņus par daudz bīstamākiem malārijas pārnēsātājiem,» raksta Scientific American.
Gan M. Gendrina, gan viņas kolēģis Džordžs Hristofidis, runājot ar žurnālistiem, gan centušies būt maksimāli diplomātiski un piesardzīgi, uzsverot, ka viņu pētījums nekādā gadījumā nenozīmē, ka antibiotikas ir kaut kāds ļaunums. «Mēs esam izpētījuši tikai divu antibiotiku iedarbību un nevaram pateikt, kādu iespaidu uz malārijas izplatību atstāj citi šā veida medikamenti – iespējams, ka nekādu, bet tikpat labi iespējams, ka tie apgrūtina odu spējas pārnēsāt parazītus,» uzsvērusi M. Gendrina, piebilstot, ka viņas vadītā zinātnieku grupa grasās turpināt savus pētījumus.