ZINĀTNE: Vai "PHI­LA­E" gulbja dziesma?

Augus­ta vi­dū Čur­ju­mo­va-Ge­ra­si­men­ko ko­mē­ta (sau­kta arī par 67P) pie­tu­vo­jās mak­si­mā­li tu­vu Sau­lei, sa­rū­kot ce­rī­bām, ka jeb­kad iz­do­sies at­jau­not sa­ka­rus ar mo­du­li «Phi­la­e», kas uz ko­mē­tas virs­mas no­gā­dāts mi­si­jas «Ro­set­ta» ie­tva­ros. Tik­mēr žur­nāls «Scien­ce» pub­li­cē­jis ve­se­lu rak­stu sē­ri­ju par to, ko iz­de­vies at­klāt uz ko­mē­tas.

Lai gan «Phi­la­e» tā arī ne­spē­ja ie­gūt un iz­ana­li­zēt ko­mē­tas grunts pa­rau­gus, ci­tu zi­nāt­nis­ko in­stru­men­tu sa­vāk­tā in­for­mā­ci­ja ļauj iz­da­rīt se­ci­nā­ju­mus par ko­mē­tas sa­stā­vu. Kā jau bi­ja gai­dāms, ko­mē­ta ir ļo­ti po­rai­na, līdz pat 85% tās iek­šie­nes ir tuk­šas ni­šas. Ta­ču ko­mē­tas virs­mas sa­stāvs pēt­nie­kiem sa­gā­dā­jis ne ma­zums pār­stei­gu­mu – iz­rā­dās, ka ta­jā do­mi­nē ne­vis le­dus, bet gan sa­li­pu­šu, te­ju vai sa­ce­men­tē­ju­šos pu­tek­ļu ma­sa. Pla­nē­tu pēt­nieks Žans Pjērs Beb­rēns, kurš at­bild par vie­nu no zon­des zi­nāt­nis­ka­jiem in­stru­men­tiem, uz­svē­ris, ka šo pu­tek­ļu sa­stā­vā ir ļo­ti sa­rež­ģī­ti or­ga­nis­kie sa­vie­no­ju­mi.

Mak­sa Plan­ka Sau­les sis­tē­mas pē­tī­ju­mu in­sti­tū­ta zi­nāt­nie­ku gru­pa, ko va­da Freds Goz­mans, uz­svē­ru­si, ka uz šīs ko­mē­tas at­ras­ti vis­maz 16 or­ga­nis­kie sa­vie­no­ju­mi, tur­klāt čet­ri no tiem ie­priekš nav kon­sta­tē­ti uz ko­mē­tu virs­mas. Pēt­nie­ki ir pār­lie­ci­nā­ti, ka ie­gūts pie­tie­kams ap­stip­ri­nā­jums te­ori­jai, kas pos­tu­lē – ko­mē­tas var pil­dīt sav­da­bī­gu kos­mis­ko la­bo­ra­to­ri­ju lo­mu, uz tām var vei­do­ties mo­le­ku­las, kas ne­pie­cie­ša­mas, lai ras­tos bi­olo­ģis­ka dzī­vī­ba. Tas, ie­spē­jams, no­tie­kot Sau­les ul­tra­vi­ole­tā sta­ro­ju­ma vai kos­mis­kā sta­ro­ju­ma ie­spai­dā, vai arī kā­das spē­cī­gas eks­plo­zi­jas re­zul­tā­tā – pie­mē­ram, ko­mē­tai ie­trie­co­ties pir­mat­nē­jā Zem­ē.

(phi­la­e)Fo­to: REMY GA­BAL­DA,  AFP