VESELĪBA: Zinātnieki atklājuši, ka cilvēka dzīves ilgums var samazināties

Jau tuvākajā laikā cilvēka dzīves ilgums varētu samazināties par... 20 gadiem. Tā uzskata Krievijas Nacionālās medicīnas universitātes zinātnieki, kas izvirzījuši hipotēzi – šāda notikumu attīstība iespējama tāpēc, ka slimības raisošie mikroorganismi «iemācījušies» nereaģēt uz antibiotikām.

Protams, uz citu zinātnieku optimistisko prognožu fona šī ziņa izskatās dīvaina, turklāt šobrīd attīstītajās valstīs Eiropā vidējais dzīves ilgums sasniedz pat 80–85 gadus. Laikā, kad cilvēce vēl nebija iemācījusies cīnīties ar slimībām un pretstāvēt dabas spēkiem, cilvēka dzīves ilgums bija daudz īsāks – antīkajos laikos cilvēka dzīve vidēji ilga vien 20 gadus, viduslaikos – 40–45 gadus, pat 20. gadsimta vidū 75 gadu vecums šķita ļoti cienījams. Toties mūsdienās 100 gadu slieksni pārkāpušie nav nekāds retums. Par to jāpateicas medicīnas attīstībai, uzskata zinātnieki, jo īpaši – izgudrojumiem farmācijā. Piemēram, ne tik sen pat tuberkuloze un pneimonija tika uzskatītas par nāvējošām... Cilvēki mira epidēmiju laikā, jo nebija vakcīnu pret konkrētām slimībām.

Praktiski visi pētījumi liecina, ka tuvākajā laikā cilvēka dzīves ilgums būtiski palielināsies. Piemēram, vēl 2005. gadā Aberdīnas universitātes profesors Džons Spikmans apgalvoja, ka tuvākajos 30 gados tiks atklāta «brīnumtablete», kas organisma metabolismu izmainīs tā, ka vecumu «pagriezīs atpakaļ». Zinātnieki no Kalifornijas prognozē, ka 2050. gadā attīstītajās valstīs pasaulē pensionēšanās vecums būs vien 85 gados, jo, pateicoties preparātiem, kas aizkavēs novecošanos, cilvēki saglabās darbspējas. Turklāt lielākā daļa cilvēku dzīvos vairāk nekā 100 gadus.

Tomēr šobrīd šķiet, ka šos plānus var izjaukt antibiotikas, ko cilvēce uzskata gandrīz vai par brīnumlīdzekli cīņā ar dažādām infekcijām. Mūsdienu medicīna plaši izmanto līdzekļus, kas nomāc baktēriju augšanu. Tomēr pēdējā laikā tās iemācījušās mutēt un kļuvušas rezistentas pret ārstniecības preparātiem, bet jaunus līdzekļus tik ātri nespēj izgudrot. Tieši tāpēc pie dažādām gripas formām nederīgi kļuvuši līdzekļi, kas ilgu laiku tika uzskatīti par ļoti iedarbīgiem. Turklāt mūsdienu pasaulē cilvēki aktīvi ceļo, un mikroorganismi, kas noturīgi pret antibiotiku iedarbību, izplatās daudz ātrāk un plašāk. Kā atgādina medpulse.ru, jau 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā medicīna saskārās ar situāciju, kad ļoti efektīvi preparāti zaudēja savu iedarbību un, kā izrādījās, mikrobiem piemīt jaudīgas spējas pretstāvēt antibiotikām. Tolaik sāka izgudrot ne tikai jaunus preparātus, bet jau tādus, kas spēj iedarboties uz noturīgajiem mikrobiem. Šobrīd pasaulē eksistē ap 150–160 antibakteriālu ķīmisku savienojumu.

Diemžēl, jo plašāk izplatās antibiotikas, jo vairāk pieaug slimību izraisošo mikroorganismu noturība pret tām, un tas, kas bija efektīvs vakar, šodien vairs nedarbojas...

Kāpēc mikroorganismi tā uzvedas? Eksperti uzskata, ka pašā evolūcijas modelī ir savaldošie faktori. Diemžēl resursu uz Zemes ir nepietiekami, lai nodrošinātu dzīvību strauji augošajam iedzīvotāju skaitam. Tāpēc arī darbojas mehānismi, kas uzvedas kā dabiskā atlase, un viens no tādiem – aizsardzības samazināšanās pret infekcijām un citām patoloģijām, ko izraisa mikroorganismi. Un šādā situācijā pat gēnu inženierija nevar līdzēt.