Zinātne

Latvijas zinātne nevaid mirusi. Joprojām ir censoņi, kas augstskolās, privātā kārtā vai valsts un privātā partnerībā, izmantojot ārvalstu finansējumu, spēj radīt nozīmīgus projektus datoros, medicīnas, bioloģijas un fizikas jomās. Tostarp nesen vērtīgu projektu izdevies pabeigt uzņēmumam KEEP EU, kas specializējies polikristālisko silīcija stieņu iegūšanā un izstrādā alternatīvas tehnoloģijas pasaulē jau aprobētajiem silīcija kristālu «audzēšanas» paņēmieniem.

Kā, pēc bijušā Zviedrijas premjerministra Fredrika Reinfelta domām, iespējams harmoniski balansēt starp to, ko darām, un to, kas nepieciešams nākotnes uzņēmējdarbībai, cilvēkiem, valstīm? Kādēļ Londonas biznesa skolas profesors Frīks Vermoulens uzskata, ka emocionālā intuīcija palīdz uzvarēt konkurences cīņā? Kā Latvijas spožākie prāti no Elektronikas un datorzinātņu institūta, Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijas un kiberfizikālo sistēmu laboratorijas nonāk līdz jauniem zinātniskiem atklājumiem? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem gūsiet Vadītāju konferencē EBIT, kas norisināsies 5. aprīlī Radisson Blu Latvija.

Ieguldot 31 miljonu eiro, šodien sākts līdz šim vērienīgākais projekts zinātnes jomā Latvijā, ar kura palīdzību iecerēts kāpināt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta materiālziņātņu ekselences centra jaudu un iespējas plāno kārtiņu un pārklājumu tehnoloģiju, funkcionālo materiālu, nanotehnoloģiju, nanokompozītu un keramikas, kā arī jaunu materiālu radīšanā, modelējot tos atomu līmenī.

Nākamajā gadā papildu finansējums zinātnei Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būs ļoti augsta prioritāte, solīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Inovāciju attīstīšana Latvijā ir tikai tukša politiskā retorika, un zinātnei trūkst valsts atbalsta, savukārt Eiropas Savienības fondu līdzekļi netiek izmantoti lietderīgi – nereti tie aiziet birokrātijas uzturēšanai.

Zinātnieku nakts ikgadējā pasākumā, kas notiks 30. septembrī, būs iespēja uzzināt gan par mums pašiem, gan vidi, kurā dzīvojam, gan par kosmosa dzīļu noslēpumiem. Augstskolu un zinātnieku sagatavotā programma būs baudāma dažādās Latvijas vietās – vien jāizvēlas, kur pavadīt saistošu un izzinošu vakaru (tas sāksies ap plkst. 17/18).

Mēs izmantojam tikai desmit procentus savu smadzeņu - izrādās, šim urbānajam mītam visā pasaulē tic pat daudzi izglītoti cilvēki, ar aizrautību skatoties filmas par brīnumzāļu "iedarbinātiem" prātiem. Kāpēc tā?

Šveiciešu Bertrāna Pikāra un Andrē Boršberga 16 mēnešu ilgais ceļojums ir beidzies. Viņi kļuvuši par pirmajiem aviatoriem, kuriem izdevies aplidot apkārt zemeslodei lidmašīnā, kas izmantojusi tikai un vienīgi saules enerģiju. Speciāli būvētais lidaparāts Solar Impulse 2 veicis vairāk nekā 40 000 kilometru garu ceļu, gaisā kopumā atrodoties 500 stundas, un sasniedzis 19 jaunus aviācijas rekordus.

Kā un kurā Saules sistēmas reģionā izveidojās tās varenākā planēta? Vai Jupiteram ir ciets kodols?

Deviņpadsmitajā maijā notika Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā kopā ar IZM, EM un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) rīkots «augsta līmeņa augstākās izglītības, pētniecības, inovācijas strukturālo reformu forums Kā sekmēt pētniecības un augstākās izglītības ieguldījumu izaugsmē un konkurētspējā?

Šodien 6000 eiro vērtās "L'Oréal" stipendijas "Sievietēm zinātnē" tika piešķirtas trim sievietēm zinātnē - inženierzinātņu doktorei materiālzinātnēs Kristīnei Šalmai-Ancānei, inženierzinātņu maģistrei ķīmijas tehnoloģijā Jevgeņijai Lugiņinai un dabaszinātņu maģistrei bioloģijā Ilzei Dimantai.

Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei, kas ir cieši saistītas, nepieciešama līdzsvarota attīstība. Jāpanāk, lai Latvija ar tās diviem miljoniem iedzīvotāju šajā jomā būtu vienu soli priekšā lielākajām valstīm – pretējā gadījumā uz uzplaukumu nevar cerēt, akcentēja vairāki akadēmiķa Jura Ekmaņa piemiņai veltītās diskusijas Augstākās izglītības un zinātnes nākotnes skices dalībnieki.

2004. gadā starptautiska pētnieku grupa Indonēzijai piederošajā Floresas salā veica atklājumu, ko mediji iedēvēja par gadsimta sensāciju. Salā tika uzietas līdz šim nezināmu hominīdu atliekas, turklāt ne jau miljoniem vai simtiem tūkstošu gadu senas – pētnieki uzskatīja, ka cilvēkiem attāli līdzīgās radības, kuras mazā auguma un savdabīgās ķermeņa uzbūves dēļ tika nosauktas par hobitiem, dzīvojušas pirms nieka 12 000 gadu. Tagad šajā hronoloģijā nākas veikt korekcijas, jo rūpīgāki pētījumi liecina, ka hobiti tomēr izmiruši vismaz pirms vismaz 50 000 gadu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vārdbalvas šodien piešķirtas 16 zinātniekiem, no tiem astoņiem jaunajiem zinātniekiem.

Latvijas Universitātes (LU) Gada balva par sasniegumiem zinātnē šogad tika pasniegta sešiem zinātniekiem, aģentūra LETA uzzināja augstskolā.

Ir atklāts šā gada LOréal Latvijas stipendiju Sievietēm zinātnē konkurss. Šī ir vienīgā atbalsta programma Latvijā, kas paredzēta sievietēm, kuras darbojas zinātnes jomā. Konkursa kārtībā tiks piešķirtas trīs 6000 eiro vērtas stipendijas, un to mērķis ir atbalstīt sieviešu iespējas veidot karjeru zinātnē.

Šā ga­da jū­li­jā vi­sas pa­sau­les plaš­sa­zi­ņas lī­dzek­ļus pār­šal­ca vēsts par Ze­mei ļo­ti līdz­īgas pla­nē­tas at­klā­ša­nu, un 1400 gais­mas ga­du at­tā­lu­mā eso­šā «Kep­ler-452b» bez lie­kas min­sti­nā­ša­nās ti­ka pa­slu­di­nā­ta par «Ze­mes mā­sī­cu». At­ra­dās ne ma­zums cil­vē­ku, ku­ri bi­ja ga­ta­vi pa­fi­lo­zo­fēt un pa­te­ore­ti­zēt ne ti­kai par šīs pla­nē­tas ie­spē­ja­mo kli­ma­tu, bet arī tās even­tu­āla­jiem ie­mīt­nie­kiem – pro­tams, ar sa­prā­tu ap­vel­tī­tu ci­vi­li­zā­ci­ju. Skar­bā pa­tie­sī­ba gan ir tā­da, ka zi­nāt­nie­ku rī­cī­bā eso­šā in­for­mā­ci­ja par pla­nē­tām, kas at­ro­das ār­pus mū­su Sau­les sis­tē­mas (tās dē­vē arī par ek­sop­la­nē­tām), ir diez­gan nie­cī­ga.

Materiālzinātne ir viena no iespējām sildīt Latvijas ekonomiku. Diemžēl šobrīd valsts atbalsts šai jomai ir nepietiekams un Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanai nākamajā periodā budžetā nav paredzēts līdzmaksājums, līdz ar to «tā ir kā mašīna bez motora», atzīst zinātnieki.

Bāzes finansējums Latvijas zinātnei ir saglabāt, tādēļ paziņojumi par zinātnes bērēm ir pārspīlēti, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

ASV Na­ci­onā­lā ae­ro­nau­ti­kas un kos­mo­sa aģen­tū­ra (NA­SA) pub­lis­ko­ju­si ļo­ti in­te­re­san­tu video un fo­to­grā­fi­jas, ku­rās ap­lū­ko­jams Mē­ness uz Sau­les ap­spī­dē­tas Ze­mes fo­na. Ša­jos at­tē­los re­dza­ma tā dē­vē­tā Mē­ness ne­re­dza­mā pus­e, ku­ru no mū­su pla­nē­tas ne­kad nav ie­spē­jams vē­rot.