Arī pēc otra saskaņošanas apļa ministrijās noteikumu projekts par profesijām, kurās uz Latviju aicināmi kvalificēti ārzemnieki, praktiski bez izmaiņām nodots skatīšanai valdībā, bet valdība to neskata, jo trūkst politiskas vienošanās – pārāk daudzas nozares ar šā dokumenta palīdzību cenšas tikt pie vēl lētākiem darbiniekiem. To vidū pat Latvijas zinātne, kas līdz šim gaudusies par drīzu nāvi hroniska naudas bada apstākļos.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs Neatkarīgajai novembrī jau stāstīja, ka abiem apritē esošajiem dokumentiem, kas skar migrācijas tematu, ir uzlikts veto. Koalīcijā nav vienošanās par ieceri atvieglot ģimeņu apvienošanu trešo valstu personām Latvijā, jo tā attiektos arī uz homoseksuāļiem. Tāpat ir strīdi par tiesību piešķiršanu valdībai pazemināt algas barjeras melnstrādnieku ievešanai brīvi izvēlētās nozarēs. Šīs idejas iekļautas Konceptuālā ziņojumā par imigrācijas politiku, kas Ministru kabineta komitejā atbalstīts tikai daļēji.
Savukārt Ekonomikas ministrijas sacerētais dokuments netika pat daļēji atbalstīts, bet nosūtīts pārskaņošanai un vēlreiz netika saskaņots. Tas ir Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki. Preses dienests vēsta, ka dokumentā ir izdarīti atsevišķi precizējumi, taču ne būtiskas izmaiņas. Ministrija to iesniegusi valdībā, bet, kad tas tiks skatīts, nav zināms.
Jāatgādina, ka īpašajā sarakstā, kas viesstrādniekus ļauj uzaicināt atvieglotā kārtībā, vēlas iekļūt autopārvadājumu nozare. Asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš nāca gan uz valdību žēloties, ka mašīnas stāv bez šoferiem, gan šonedēļ - uz Saeimu. Pašlaik pieteiktas 800 vakances. Taču Ekonomikas ministrija pastāv uz to, ka profesiju saraksts vērsts tikai uz nišu nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Tātad tik vienkāršai profesijai kā šoferis tādā sarakstā vietas nav. Toties vieta atradusies 303 citām profesijām 29 profesiju grupās.
Varētu šķist, ka gluži loģiski ekskluzīvais saraksts sākas ar tādām gudrām profesijām kā zinātnieks, fiziķis, ķīmiķis, matemātiķis, statistiķis, ja vien zinātnes nozare nesirgtu ar hronisku naudas deficītu. Ja nav naudas, nav arī darba un darba vietu. Saraksta apspriešanas gaitā pret zinātnes viesstrādniekiem iebilda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Tās ieskatā Latvijā jau ilgstoši netiek nodrošināts atbilstošs finansējums zinātnei, tāpēc Latvijas zinātniekiem ir grūti nodrošināt adekvātu un konkurētspējīgu atalgojumu. Tas savukārt veicinot konkurētspējīgu zinātnieku aizplūšanu uz ārvalstīm. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka prioritāri ir jānodrošina zinātnes finansējums atbilstoši jau pieņemtajiem normatīvajiem aktiem. Lēti ukraiņu zinātnieki nevar aizpildīt Latvijas darbaspēka robus, ja nav darba. Tomēr nozare apgalvo, ka darbs būs un tik daudz, ka pietiks i pašiem, i svešiem. Un tad vieszinātniekiem vajadzēs gan atvieglojumus (ES) Eiropas Savienības zilās kartes saņemšanai, gan viņu namatēviem īsāku termiņu vakances izsludināšanai Nodarbinātības valsts dienestā (10 dienu pašreizējā mēneša vietā).
Šī pasakainā nākotne pienākšot līdz ar ES fondu atvēršanos nākamajā daudzgadu budžeta periodā. Tā vismaz cer Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Ja 2020. gadā zinātnes budžets sasniegs 1,5% no iekšzemes kopprodukta pašreizējo 0,12% vietā - kā tas ir sasolīts Eiropas Komisijai, Latvijai būs nepieciešams divreiz vairāk zinātnieku, nekā ir pašlaik. Kopā vismaz savi četri tūkstoši. Un tad daļu varētu pieaicināt no Ukrainas un Baltkrievijas. Tur esot labi speciālisti par pieejamām cenām. Taču vienlaikus vajadzētu mēģināt panākt, lai arī peļņā uz Rietumiem aizbraukušie latviešu zinātnieki atgriežas mājās.
