Par sasniegumiem ķirurģijā, valodniecībā un citās nozarēs godināti Latvijas zinātniekus

© F64

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vārdbalvas šodien piešķirtas 16 zinātniekiem, no tiem astoņiem jaunajiem zinātniekiem.

Frīdriha Candera balvu mehānikā saņēma Jānis Vārna par tematiski vienotu darbu kopu "Bojājumi slāņainajos kompozītos: to izcelsmes mehānismi, eksperimentālās noteikšanas metodes un to teorētiskā modelēšana".

Edgara Siliņa balvu fizikā pasniedza Robertam Eglītim par darbu kopu "Tehnoloģiski svarīgu materiālu teorētiski pētījumi". Gustava Vanaga balvu ķīmijas zinātnēs pasniedza LZA īstenajam loceklim Mārim Turkam par darbu kopu "Jaunu metožu un produktu izstrāde biorganiskajā un heterociklisko savienojumu ķīmijā".

Paula Stradiņa balva medicīnas zinātnēs piešķirta Aigaram Pētersonam par ieguldījumu bērnu ķirurģijas attīstībā Latvijā un pasaulē, savukārt Jāņa Endzelīna balvu latviešu valodniecībā pasniedza LZA īstenajai loceklei Ainai Blinkenai par mūža ieguldījumu latviešu valodas izpētē un valodas tiesību atjaunošanā un nostiprināšanā.

Tālivalža Vilciņa balvu par monogrāfiju "Profesiju prestižs un izvēle jauniešu vidū: divu paaudžu salīdzinājums" socioloģijā ieguva Ilze Koroļeva. Bet par mūža ieguldījumu arheoloģijā un Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē Friča Brīvzemnieka balvu saņēma LZA korespondētājlocekle Ilze Loze.

Arvīda Kalniņa balvu mežzinātnē, koksnes pētniecībā un pārstrādē pasniedza Gaļinai Teliševai par veikto darbu kopu "Inovatīvu produktu ieguve uz lignīna, zemmolekulāro polifenolu savienojumu un koksnes polifenolu saturošu pārstrādes atlikumu bāzes ar mērķi izstrādāt koksnes biorafinērijas virkni".

Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā saņēma jaunā zinātniece Agnese Grigaloviča, Emīlijas Gudrinieces balvu ķīmijas tehnoloģijā pasniedza Danielam Posevinam, Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā piešķīra Robertam Zabelam, savukārt Zentas Mauriņas balva literatūrzinātnē pasniegta Arnim Koroševskim.

Jauno zinātnieku balvas pasniedza arī Jurģim Grūbem, Marinai Makreckai-Kūkai, Jānim Zariņam un Astrai Zaļumai.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais