Latvijas zinātnieku uzrāviens silīcija kristālos

© F64/attēlam ir ilustratīva nozīme

Latvijas zinātne nevaid mirusi. Joprojām ir censoņi, kas augstskolās, privātā kārtā vai valsts un privātā partnerībā, izmantojot ārvalstu finansējumu, spēj radīt nozīmīgus projektus datoros, medicīnas, bioloģijas un fizikas jomās. Tostarp nesen vērtīgu projektu izdevies pabeigt uzņēmumam KEEP EU, kas specializējies polikristālisko silīcija stieņu iegūšanā un izstrādā alternatīvas tehnoloģijas pasaulē jau aprobētajiem silīcija kristālu «audzēšanas» paņēmieniem.

Silīcija kristāli jeb krams ir pusvadītāji materiāli, kurus pasaulē plaši izmanto gan ierīcēs ar ļoti mazu strāvas spriegumu, kā datoros un mobilo sakaru ierīcēs, gan arī vidēja sprieguma elektrotehnikā, tāpat arī ierīcēs, kur silīcija kristāliskā viela vajadzīga lielākos apjomos, piemēram, dzelzceļā, kuģu satiksmē, saules baterijās. Problēma, ko risina zinātnieki visā pasaulē, ir, kā šos kristālus attīrīt no dažādu metālu un gāzu piemaisījumiem. Otra lielā problēma ir lielais elektroenerģijas patēriņš, kas nepieciešams šo kristālu ražošanā. Tas procesu sadārdzina, bet tad jāmeklē risinājumi, kā to padarīt rentablāku. Risinot šīs problēmas, divu gadu garumā ir notikusi uzņēmuma KEEP EU sadarbība ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta, Valsts reģionālās attīstības aģentūras un citiem vietēja un pasaules līmeņa speciālistiem un zinātniekiem, lai izstrādātu tehnoloģiju polikristālisko stieņu iegūšanai, audzējot tos no kausējuma, izmantojot elektronu staru sildītājus.

Pētījumi ir vainagojušies ar kopsadarbības projekta No. 2EEZLV02/14/AK/010VRAA «Energoefektīvas tehnoloģijas izstrāde polikristāliskā silīcija ražošanai» noslēgumu. Šis darbs pagājušajā mēnesī tika prezentēts seminārā Latvijas Cietvielu fizikas institūtā, kur piedalījās vairāk nekā 40 ārvalstu un vietējo zinātnieku un uzņēmēju. Semināru atklāja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šteinbergs. Projekta rezultātus skaidroja LU vadošais pētnieks Georgijs Čikvaidze un uzņēmuma KEEP EU īpašnieks, no Krievijas emigrējušais zinātnieks Anatolijs Kravcovs. Seminārā tika parādīts zinātnieku darba lepnums - pirmo reizi pasaulē iegūtais kristāls, kam diametrs 300 milimetru un masa 90 kilogramu. Latvijas zinātnieku projekta rezultāts rāda, ka ir iespējams pat ļoti ievērojami samazināt gan izstrādājuma kvalitāti, gan pašizmaksu, gan pārdot to tirgū par konkurētspējīgu cenu. Viens kilograms kristāla pašlaik pasaulē maksā ap 100 dolāru. Latvijas zinātnieki, ja vēl mazliet piestrādās, varēs to pašu piedāvāt par teju 60 dolāriem. Tiesa gan, lai pārvērstu zinātnes sasniegumus komerciāli izdevīgā pasākumā, uzņēmējiem būtu nepieciešams valstisks atbalsts un sapratne. Tā diemžēl hroniski pietrūkst.



Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais