Mūsu pašu galaktikā jeb Piena Ceļā vien varētu būt miljardiem planētu, uz kurām ir dzīvībai piemēroti apstākļi, vismaz mūsu izpratnē. Šādas aplēses veikuši Austrālijas Nacionālās universitātes un Kopenhāgenas Nilsa Bora institūta zinātnieki, kuru pētījumu rezultāti publicēti žurnālā «Monthly Notices of the Royal Astronomical Society».
Nilsa Bora institūta astronoms Stefens Jakobsens atgādinājis, ka kopš 2009. gada ar Keplera teleskopu pētīts aptuveni 150 000 zvaigžņu sistēmu un identificēts vairāk nekā 1000 planētu, uz kurām varētu valdīt līdzīgi apstākļi kā uz Zemes. Taču ar teleskopa (lai cik tas jaudīgs būtu) palīdzību attālās zvaigžņu sistēmās esošas planētas nemaz nav tik vienkārši pamanīt, jo vairāk tik nelielas planētas, kā relatīvi ir Zeme.
Tāpēc Stefans Jakobsens un viņa kolēģi izmantojuši Titius - Bodes metodi, kas savulaik ļāva teorētiķiem ne tikai prognozēt Urāna eksistenci, bet arī samērā precīzi noteikt tā parametrus, pašu planētu nemaz nenovērojot. Analizējot Keplera teleskopa savāktos datus par 151 planētu sistēmu, kurās teleskops bija fiksējis pa trim līdz sešām planētām katrā, zinātnieki teorētiski pamatojuši vēl 228 planētu eksistenci. «Turklāt katrā sistēmā līdz pat trim planētām atrodas tā sauktajā apdzīvojamā zonā, kur var pastāvēt ūdens šķidrā formā,» skaidrojis S. Jakobsens. Ņemot vērā to, cik daudz zvaigžņu ir mūsu galaktikā, lēsts kopējais tajā esošo eksoplanētu skaits.