Nule izveidoto Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģisko padomi, kas sanāks kopā reizi ceturksnī, zinātnieki un ražotāji vēlas redzēt kā tiltu starp abām pusēm, kas veicinātu sadarbību un ekonomisko attīstību.
Tā kā šīs šūniņas vadītāja ir premjerministre Laimdota Straujuma, ir cerība, ka tā nekļūs par tukšu diskusiju klubu, bet būs ar īstu atdevi...
Shēmošana neko nedod
«Esam pirmajā vietā no otra gala inovāciju un zinātnes (patentu, inovatīvās darbības, Eiropas Savienības (ES) projektu u.c.) jauno projektu jomā. Varētu teikt, ka esam dūņās ar ģīmi pat pret tādām valstīm kā Bulgārija un Rumānija. Biju nesen Turcijā – tur ļoti domā par zinātnes attīstību,» ar rūgtumu saka Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs. Kā vienu no Latvijas zinātnes vājā pienesuma iemesliem viņš nosauc to, ka nozari «koriģē ierēdniecība, kurai nav sajēgas par šo jomu». Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) esot ļoti slikts darbinieku korpuss – «nekādas pieredzes vadošos amatos un redzējuma». Ar shēmošanu diemžēl nekas nebūšot līdzēts, tāpēc šī padome ir kā mēģinājums izrauties no strupceļa, un, esot tuvāk valdības vadītājam, ir cerības būt ātrāk sadzirdētiem. Iepriekš kas līdzīgs gan jau ir bijis: pie Valsts prezidenta kancelejas izveidota struktūrvienība, taču «tā neko nedeva», tāpēc tā arī dabiskā nāvē mirusi. A. Šternbergs šādas padomes izveidē saskata arī iespēju savest kopā atbildīgās ministrijas, kuras «kaut ko čabina atsevišķi, bet ne kopā». Viņš ir pārliecināts, ka jāattīsta infrastruktūra, jāiepērk jaunās tehnoloģijas ar ES finansējumu, un galvenais – nevis tikai apgūt šīs naudas, bet sadalīt ar stratēģisku virzību.
Vēlas mazāk ierēdņu
Piesardzīgi uz jauno struktūrvienību raugās Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns: galvenais, lai padome nekļūtu tikai par diskusiju klubu, bet konstruktīvu lēmumu pieņemšanas vietu – ar reālu atdevi. Pēc pirmās sēdes vēl grūti ko spriest, bet «vismaz nesaplēsāmies», pasmīn E. Grēns, piebilstot, ka «šai padomei šobrīd nav statusa, tāpēc nav skaidrs, vai tā ir tikai konsultatīva vai kas nopietnāks».
Gan viņš, gan A. Šternbergs un Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš uzskata, ka pirmām kārtām jāizveido noteikumi un stabils sastāvs, kurā lielāko daļu pārstāvētu zinātnieki un ražotāji, nevis ierēdņi. Tagad gan izskatoties, ka ir vēlme veidot to pārāk izplūdušu, un tas varētu darbu nevis uzlabot, bet tikai sarežģīt. «Ja padome turpinās paplašināties, būs grūti pieņemt operatīvus lēmumus,» uzskata arī Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna. Viņaprāt, padomē jāpieņem lēmumi uz vietas, nevis tie vēl jāapspriež divus trīs mēnešus starp ministrijām un nozarēm.
Netaisnīga naudas sadale
Viens no jautājumiem, kas apspriests pirmajā sēdē un ir ļoti sāpīgs pētniecības jomai, bija par zinātnisko institūtu (ZI) reorganizāciju. Par to LU Cietvielu fizikas institūta vadītājs ir pavisam pikts: kāpēc par ceturto daļu apcirpts bāzes finansējums tiem ZI, kas starptautisko ekspertu vērtējumā saņēmuši augstāko atzinību, bet tiem, kam gājis slikti, nauda pielikta?
Vai tad tāds ir valsts atbalsts ekselences centriem? – neizpratnē ir arī I. Kalviņš, nosaucot to «par IZM virzītu izčakarēšanu». Ja tāda būšot arī šīs padomes misija, kas drīzāk būs ierocis pret zinātniekiem, nevis atbalsts viņiem, tad no tās nekāda labuma nebūs. Tāpēc viņš uz to visu skatoties ar vājām cerībām.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Vitālijs Skrīvelis, kurš pārstāv uzņēmēju pusi, uzsver: katrai valstij jāspecializējas noteiktās nozarēs, un Latvijai arī tā jādara, lai kļūtu ekonomiski konkurētspējīgāka. Lai to panāktu, noteikti jāstiprina ZI. Diemžēl šābrīža valsts finansējums ir nīkulīgs – tam vajag vismaz vēl 10 miljonus eiro klāt. Arī viņš ir par to, lai stimulēti tiktu spēcīgākie, nevis vājākie – lai viņi nedzīvotu no rokas mutē, bet attīstītos. Tad arī šie ZI kļūs uzņēmējiem industriāli interesantāki, akcentē V. Skrīvelis.