Patlaban vērojama nopietna zinātnieku migrācijas tendence, tādēļ valstij un sabiedrībai jārada sajūta, ka zinātnieki ir vajadzīgi un gaidīti atpakaļ Latvijā, šodien akadēmiķa Jāņa Stradiņa 80 gadu jubilejai veltītajā preses konferencē atzīmēja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis.
Pēc viņa domām, zinātnes nozīmība sabiedrībā ir jāakcentē un jānoved līdz apziņai, kurā liela loma ir zinātniekiem. Tendenci zinātniekiem izceļot no valsts Ekmanis, atsaucoties uz Stradiņu, salīdzināja ar "sprīdīša sindromu", kuru var ārstēt tikai vienā veidā - jābūt mājām, kur atgriezties. Tādēļ jārada zinātniekiem sajūta, ka viņi ir nozīmīgi, vajadzīgi un gaidīti atpakaļ.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) arī veltīja atzinīgus vārdus Stradiņam un norādīja, ka viņš ir īstens akadēmiķis. Ministrs klāstīja, ka būtu jāpilda trīs galvenie uzdevumi - būt par izcilu zinātnieku, mācībspēku un arī viedokļu līderi, ko Stradiņš godam izpildījis. "Latvijā nav tik daudz cilvēku, kas vienlaicīgi ir izcili zinātnieki un mācībspēki, bet akadēmiķis Stradiņš ir arī viedokļu līderis," akcentēja Dombrovskis.
Tāpat ministrs pauda cerību, ka tagad par Latvijas sabiedrības virsmērķi kļūs izglītība, ņemot vērā, ka viens no pēdējo gadu virsmērķiem - pievienošanās eirozonai - ir paveikts.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš arī pauda pārliecību, ka Latvijā nav daudz dižgaru, par kādu izveidojies akadēmiķis Stradiņš. Kalviņš sacīja, ka mazai tautai ir ļoti svarīgi neaizmirst savas saknes, arī pārdomu brīžos, kad valstī notiek pārmaiņas, vajadzētu atcerēties tās vērtības, kas mums ir, un tās varētu būt izglītība, zinātne, kultūra, ētika, Dievs, daba un darbs.
"Arī šī konference izvēlēta, pateicoties Stradiņa viedoklim par to, ka ir pienācis laiks atgādināt sabiedrībai, ka bez zinātnes, kultūras, izglītības un ētiskajām vērtībām mūsu attīstības ceļš ir uz nekurieni. Lai mēs varētu attīstīties tā, kā vēlamies, lai Latvijā dzīvotu laimīgi un pārtikuši cilvēki, mums visiem kopā vēlreiz ir jāpārdomā, kā un ar kādiem līdzekļiem virzīsimies," piebilda Kalviņš.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs akcentēja Stradiņa ieguldījumu Latvijas monētu mākslā.
Savukārt Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš iezīmēja, ka, koncentrējoties uz dabaszinātnēm un inženierzinātnēm, mēs esam nedaudz aizmirsuši, ka humanitārajām zinātnēm un izglītībai ir ļoti nozīmīga loma sabiedrības attīstībā. Rektors arī uzsvēra, ka, no vienas puses, zinātnei jābūt starptautiskai, no otras puses, nacionālai zinātnei ir ļoti nozīmīga loma nacionālās inteliģences, nacionālās pašapziņas veidošanā. Rīt gaidāmajā konferencē Auziņš runās par nacionālo universitāti un par tās lomu valstī.
Tikmēr Rundāles muzeja direktors Imants Lancmanis konferencē runās par to, kādā veidā kopš apgaismības laikmeta ir attīstījusies pasaule un sabiedrība. Viņš norādīja, ka zinātnei un kultūrai ir jātuvinās un muzejiem ir jābūt kā valsts un nacionālas identitātes stūrakmeņiem.
Kā ziņots, akadēmiķa Jāņa Stradiņa astoņdesmitajai dzimšanas dienai veltītā akadēmiskā konference 10.decembrī notiks Mazajā ģildē.
Otrdien konferencē priekšlasījumu "Vai Latvijai ir nepieciešama zinātne?" sniegs akadēmiķis Stradiņš. Tikmēr Auziņš runās par tēmu "Nacionālās universitātes loma mazā valstī", Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis lasīs referātu "Muzeju veidošanās Eiropā un Latvijā kā apgaismības laikmeta zīme", bet Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs runās par tēmu "Akadēmiskā misija naudas mākslā".
"Zinātnei jābūt savītai arī ar kultūru, unikālo nacionālās kultūras mantojumu, pasaules kultūras mantojumu un moderno tendenču recepciju Latvijā, to iedzīvināšanu sabiedrībā. Zinātnes un kultūras tradīcijas, mantojums ir jāapzina, jāsaglabā un jāieved sabiedrības apziņā, taču nākotne pieder jaunajiem un jaunajam, pat ja tas šķiet dīvains," saka Stradiņš.
Akadēmiķis, ķīmiķis un zinātnes vēsturnieks Stradiņš ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas dibinātājs, bijušais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" vadītājs un daudzu Latvijas zinātnei veltītu pētījumu autors. 1995.gadā viņam piešķirts valsts augstākais apbalvojums - Triju Zvaigžņu ordenis.
Konferenci organizē Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitāte un Latvijas Inovatoru apvienība.