Zinātnes nozares gadskārtējie draudi iet bojā saistāmi galvenokārt ar nākamā gada valsts budžeta plānošanu.
Tomēr nule Prāgā aizritējušā Eiropas jauno zinātnieku konkursa EUCYS 2013 rezultāti liek aizdomāties – citas valstis jaunās un talantīgās smadzenēs iegulda krietni vairāk nekā Latvija. Precīzāk – Latvija neko neiegulda, un pat nacionālais atlases konkurss notiek, paļaujoties uz privātu entuziasmu – gan jau kāds jaunietis sagribēs, kāds skolotājs atbalstīs, kāds ministrijas funkcionārs sponsorus pameklēs. Un tā arī notiek, turklāt reizēm pat tīri veiksmīgi, jo Latvijas kontā ir konkursos izcīnītas balvas.
Šogad gan mūsu komanda no Prāgas atgriezusies bez diplomiem. Iespējams, lielākās cerības varēja saistīt ar baldonietes Agneses Līces papildināto Visuma oglekļa zvaigžņu karti, tomēr Eiropas Kosmosa aģentūras uzmanību izpelnījās citi – ar astronomiju tieši nesaistīti projekti. Taču Agnese atzīst, ka jau pati atrašanās šeit ir liels sasniegums. Turklāt neizpaliek arī taustāmi ieguvumi. Edgars Viziņš, kurš konkursā piedalījās ar paša izgudrotu un jau patentētu pjezoelektrisko sistēmu bremzēm, atgādina, ka starptautisku konkursu dalībniekiem mājās spīd dubulta stipendija. Tāpat nākotnē nozīmīgi var izrādīties nodibinātie kontakti. Pēc noslēguma ceremonijas jaunie zinātnieki pulcējās Prāgas labākajā naktsklubā SaSaZu – biedrojās, dejoja, un no malas izskatījās, ka te sapulcējušies vairāk nekā simt hariju poteru. Pat bez balvām palikušie garie ģīmji beidzot atplauka atbrīvotā smaidā.
Konkursa rezultātus ar vispārējo pesimismu Latvijas zinātnē tieši saistīt nevar. Nacionālā konkursa organizētāja Mudīte Kalniņa atzīst, ka te savu lomu spēlē veiksmīgs gadījums: «Bija taču gads, kad Latvija apsteidza arī tādas valstis kā Zviedriju un Franciju.» Un galu galā arī organizatori čehi šogad palikuši bešā – pat neraugoties uz to, ka valsts iegulda ļoti lielu naudu tieši jaunajos talantos. Rīko konkursus, veido saiknes starp vidusskolām, augstskolām un zinātniskās pētniecības institūtiem. Dara visu to, ko Latvijas valdība nedara. Šādā ceļā iespējama lielāka atdeve.
Kopumā konkursā tika sadalītas trīs pirmās, trīs otrās, trīs trešās balvas, kā arī virkne speciālbalvu, ko piešķīra dažādi Eiropas zinātniskie institūti un organizācijas (visu uzvarētāju vārdi atrodami adresē http://eucys2013.ssc.avcr.cz/winners/).
Mūsu trijotne jau sākotnēji derēja uz Apvienotās Karalistes pārstāvja Frederika Tērnera uzvaru, un tā arī notika. Projekts Ģenētika mājās izraisīja vispārēju interesi. Līdz šim vēl neviens zinātnieks pasaulē nav pamanījies radīt iekārtu gēnu atdalīšanai mājas apstākļos. Otrs pētījums, kas saņēma vairākas balvas un lielu publikas interesi, ir soma Pertu Polonena veikums. Tas pārstāv sociālās zinātnes un pilnībā atbilst Eiropas Komisijas uzstādījumam, ka zinātnei jātop noderīgākai sabiedrībai. Muzikālais pulkstenis ir revolūcija mūzikas teorijas apgūšanā – garlaicīgu iekalšanu tagad aizstās rotaļāšanās ar ripuli, kas slīd pāri klavieru taustiņiem, atklājot notis, akordus, intervālus, toņkārtas. Šis ir liels sasniegums.
Žūrijas vadītājs, fizikas zinātņu doktors Henriks Aronsons konkursa noslēgumā rezumē – Eiropa ir saņēmusi ikgadējo jauno ģēniju devu.