Viedoklis

„Latvijas Avīzē” 8.10.2015. Anna Žīgure raksta: „Ir jāapzinās, ka bēgļu jautājuma adekvāts risinājums liecinās par valsts briedumu. Mūsu līdzšinējās diskusijas rāda absolūtu apjukumu visos līmeņos. (...) Dižo kašķi, kas risinās mūsu sabiedrībā, dēvē par diskusiju, bet tā nav diskusija – vismaz ne tajā nozīmē, kā to saprot izglītotas tautas.” Autore latviešiem pārmet gara tumsību, bet arī pati līdz pat raksta beigām nekādu apgaismības stariņu nenozibina.

Otrdienas, 6. septembra rītā ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņoja, ka bēgļiem paredzētais pabalsts varētu būt mazāks par 256 eiro. Lai gan pagaidām no konkrētas summas minēšanas premjere izvairījās, viņa pauda, ka summai, kuru saņems bēgļi vajadzētu būt nedaudz virs trūcīgas personas ienākumu līmeņa, kas ir 128,06 eiro. Sociālo tīklu lietotāji, šī paziņojuma sakarā, pauduši visai dalītas jūtas.

Ir mums tāds televīzijas raidījums Tieša runa, ko vada žurnālists Guntis Bojārs. Savulaik, būdams laikraksta Diena galvenais redaktors, viņš mēģināja kļūt populārs ar ideju iesaistīt skolniekus savu skolotāju izspiegošanā.

Sociālajā tīklā facebook lielu uzmanību un lietotāju ievērību izpelnījies kāds emocionāli aizkustinošs teksts, kurā Latvieši pauž savu nostāju pret tēvzemi.

Es nevēlos saukt par bēgļiem vai glābiņa meklētājiem cilvēku masu, kurā 75% ir rīcībspējīgi vīrieši. Un negribu saukt par bada cietējiem tos, kuri «aiz kadra» atstāj zemē dubļos iemītu humāno palīdzību. Man ir aizdomas, ka liela daļa no šiem ļaudīm uzskata Eiropu par paradīzi, kura atļaus viņiem būt parazītiem.

Zāle jau noelsās, un daļa aplaudēja – vai tiešām Vienotība uzmetīs Rasnaču un, iespējams, arī savu premjeri Laimdotu Straujumu ar visu viņas valdību? Vai tas brīdis, par ko vasarā baumoja, ir pienācis tagad, kad Latvija, kā draud ārlietu ministrs, tūlīt nonāks starptautiskā izolācijā un paliks bez NATO gaisa patruļām?

Bēgļu krīze ir uzjundījusi un uzcēlusi virspusē dažas Latvijas sabiedrības domāšanas problēmas, kas neko labu par latviešiem neliecina. Bēda ir tāda, ka mēs domājam stipri vien atpalicīgi – ne nākotnes kategorijās un pat ne tagadnē, bet kaut kur pagājušajā gadsimtā, kad Hitlers murgoja par kristāldzidro asiņu āriešu rasi. Taču dabas likums ir tāds, ka viena šaura kopiena, kas pārojas tikai savā starpā, izvirst, izdzimst, kļūst konkurēt nespējīga, sirgst ar visādām slimībām – ar acu šķielēšanu, vai kā Gabrielam Garsijam Markesam Simt vientulības gados – tuvu asinsradinieku bērni piedzimst ar astēm.

Šonedēļ ne pārāk iepriecinoši noslēdzās Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa konsultācijas ar politiskajām partijām, lai pārliecinātu tās atbalstīt lielāka migrantu skaita uzņemšanu.

Pagājušajā nedēļā Jūrmalā notika Baltijas foruma (BF) ikgadējā konference. Jau divdesmito reizi Jūrmalā pulcējās augstākā līmeņa eksperti, lai meklētu izeju Krievijas, ASV un ES saspringto attiecību trijstūrī.

Lai cīnītos ar bēgļu krīzes cēloņiem, Eiropas Savienība veidos jaunu palīdzības fondu Āfrikas valstīm 1,8 miljardu eiro apmērā. Ar finansējumu aicinātas iesaistīties visas ES dalībvalstis, un pagaidām nav zināms, vai Latvija aicinājumam atsauksies, sestdien vēstīja TV raidījums LNT Ziņas.

Šodien Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis dosies uz Eiropas Savienības (ES) ārkārtas iekšlietu ministru sanāksmi Briselē jautājumā par bēgļu krīzi, tostarp Eiropas Komisijas (EK) plānu par papildu 160 000 imigrantu uzņemšanu Eiropā un vēl 526 bēgļiem Latvijā.

Divi pēdējā laikā viskarstāk diskutētie sociālekonomiskie temati - valdības piedāvātais valsts budžets nākošajam gadam un “bēgļi”.

Ne par Blaumaņa noveli būs runa, vienīgi par līdzību ar to. Latvijas sabiedrību ir saviļņojusi gaidāmā Āfrikas bēgļu uzņemšana. Tautas noskaņojums nav viennozīmīgs. Principā neviens neiebilst, ka jāpalīdz cilvēkiem, kas bēg no dažādas motivācijas izraisīto karu, politiskās un releģiskās vajāšanas draudiem.

„Andris Bērziņš, Latvia” ir uzraksts uz galda kartiņas Apvienoto Nāciju organizācijā. Patiesībā līdzīgu kartiņu uz galda saņem Latvijas pārstāvis jebkurā internacionālā sanāksmē, taču Latvijas galvenā galda kartiņa četrus gadus bija šī.

Lai izlauztos no lamatām, dažreiz var noderēt arī pilnīgi neordināra, pat neloģiska vai acīmredzami traka rīcība. Alekša Cipra valdības straujie manevri atgādina par neseno traģisko notikumu Rīgā [1], kad cilvēks, draudot padarīt galu un pieliekot sev nazi pie rīkles, centās nepieļaut ģimenes izlikšanu no apķīlātā dzīvokļa. Šķiet, bijušais grieķu finanšu ministrs Janis Varufakis nolēma kļūt par slazdā palikušo ķepu, ko lapsa pati nograuzusi, lai tiktu brīvībā.

“Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Atklātā vēstule Rīgas Domes izpilddirektoram Jurim Radzevičam Par LGBT un viņu draugu apvienības „Mozaīka” plānoto gājienu 2015. gada 20. jūnijā pasākuma „Europride 2015” ietvaros.

Nupat Saeima kardināli mainīja agrāko mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību. Taisnības labad gan jāsaka: pieņemtais lēmums nozīmē tikai vienu - ir zināms, ka turpmāk vairs nebūs tā kā bija iepriekš, taču kā tad īsti būs turpmāk – pagaidām nav zināms. Līdz rudenim daudziem sīkuzņēmējiem un arī darbiniekiem, kurus nodarbina uzņēmums - MUN maksātājs, jādzīvo kā uz pulvera mucas.

Šogad 5. maijā tika publiskotas Eiropas Komisijas prognozes par 2016. gadu, no kurām izrietēja, ka Latvijas valstij, sagatavojot 2016. gada budžetu, būs jāveic konsolidācija 0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Svētdien notikušais maratona laikā – 25 gadus veca vīrieša nāve, liek man celt trauksmi gan kā ārstei, gan mātei, kuras dēls ir profesionāls basketbolists. Proti, es vēlos runāt par mūsu katra atbildību un zināšanām par savu veselību.