Viedoklis

Ceturtdienas pievakarē Latvijas tradicionāli rāmo sabiedriski politisko pīļu dīķi nedaudz saviļņoja Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ieraksts sociālajā tīklā twitter. Ne visi ir šī tīkla lietotāji, tāpēc citēsim šo ierakstu pilnībā: «Mūsu valstij ir jārada tiesisks regulējums visu veidu partnerattiecībām, cīnīšos par to, zinu, ka tūliņ būs megahistērija, bet #Proudtobegay.»

Ar iesniegumu par atbrīvošanu no amata piektdien daudzus pārsteidza ilggadējais Drošības policijas (DP) šefs Jānis Reiniks. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) Reinika pēcteci solījis nosaukt šodien pēc koalīcijas partneru akcepta saņemšanas.

Saeimas vēlēšanas notiks pēc nepilnas nedēļas, bet vairāk nekā piektdaļa balsstiesīgo joprojām nezina, par ko balsos. Kā sporta spēlēs norit pēdējo minūšu presings – tiek šauti ārā visi resursi, visi paņēmieni.

Uzņēmējdarbības vide ir viens no tiem jautājumiem, kuri nekad nepazūd no sabiedrības dienaskārtības. Pēdējā laikā šim jautājumu blokam pievienojusies jauna tēma – reiderisms (uzņēmumu pretlikumīga pārņemšana). Šodien par reiderisma ietekmi uz biznesa vidi un investīciju drošību runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā diskusijā, bet Neatkarīgā uz sarunu par to, kā uzņēmējus ietekmē tā dēvētais „tiesiskais reiderisms”, aicinājusi Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas vietnieci Inesi Lībiņu - Egneri, SIA Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāju Elitu Moiseju un LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docentu Aivaru Lošmani.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs amatā ir jau 16 gadus, un vismaz 16 reizes ir bijuši centieni viņu no šā amata izmest. Taču Loginovs kā nemirstīgais Kaščejs allaž ir ticis sveikā. Gan jau pienāks tas brīdis, kad viņu no amata atbrīvos, jo nekas nav mūžīgs. Taču šī gan laikam vēl nebūs tā reize.

Ir tikai divas iespējas: vai nu Krievijas politikas maisītāji ir sagājuši pilnīgā galertā, vai nu tā ir ņirdzīga pabikstīšana ar vircas bedrē iemērcētu mietu, sak, nekur tālu no mums neesat aizdevušies, drīz nāksim jums pakaļ. Bet fakts ir tāds: Krievija paziņojusi par nodomu atsākt kriminālvajāšanu pret tiem lietuviešiem, kuri 1990. un 1991. gadā atteicās dienēt padomju armijā vai to pameta. Lietuvas Ģenerālprokuratūra ir apstiprinājusi, ka no Krievijas saņemti dokumenti par tiesiskās palīdzības sniegšanu saistībā ar šiem cilvēkiem. Lietuva, protams, šo prasību nepildīs, jo tur – atšķirībā no Krievijas – šādai rīcībai nav noziedzīgas darbības pazīmju.

Iespējams, jau nākamnedēļ pasaulē būs par vēl vienu neatkarīgu valsti vairāk. 18. septembrī Skotijā notiks referendums par neatkarību. Pirms septiņiem gadiem tika nosvinēta trīssimtgade, kopš Anglijas un Velsas Apvienotajai karalistei pievienojās Skotija. Skotijas pievienošanās iezīmēja arī valsts nosaukuma maiņu. Anglija pārtapa par Lielbritāniju.

Šodien daudzi mēģina saprast Putina Ukrainas avantūras stratēģisko mērķi. Pieļauju, ka vēlme turēt Ukrainu īsā saitītē un neļaut tai izrauties no Krievijas orbītas ir tikai Putina plāna blakusprodukts. Galvenais mērķis ir cits. Daudz grandiozāks. Jaunas Krievijas, bet pēc tam arī jaunas pasaules būve. Tādas Krievijas (pasaules), kur valdītu pavisam citi likumi un tikumi nekā tagad Rietumos.

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai! – TB/LNNK” pirms 12. Saeimas vēlēšanām uzvedas neparasti – ir neredzēti rāma, tikpat kā neizmanto savai retorikai Ukrainas un Krievijas konflikta tēmu, kas tai varētu būt kā medusmaize. Tā neuzbrūk konkurentiem, arī pašreklāmā netiek ieguldīti kādi vērā ņemami līdzekļi. Ja salīdzina ar citām partijām, kas jau iztērējušas teju vai visus priekšvēlēšanu tēriņu griestus, nacionālā apvienība pamanījusies iztikt ar tikai 16% no tēriņu limita – par šo naudu ir pirkts mazliet vides reklāmas, uz stabiem līmējot Dzintara Rasnača, Eināra Cilinska un Daces Melbārdes portrejas. „Nacionāļi” ir pilnīgā pašapmierā – viņi var atļauties netērēties, būt neaktīvi, jo ir pārliecināti, ka tik un tā 12. Saeimā iekļūs, turklāt ar diezgan lielu mandātu skaitu.

Iepriekš pazīts kā „Saskaņas centrs”, 12. Saeimas vēlēšanās šis politiskais spēks startē ar jaunu nosaukumu - sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”. Ar to partija uzsver, ka politiskajā spektrā tagad ir nolēmusi turēt kreiso līniju, kas nozīmē īpašu pievēršanos sociālo problēmu risinājumam, lielāku valsts iejaukšanos ekonomikas procesos. Kāds Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs interneta sociālajā tīklā „Facebook” reiz ierakstīja: „Ikreiz, kad „Saskaņa” sevi dēvē par sociāldemokrātiem, pasaulē nomirst kāds kaķēns.” Var redzēt, ka LSDSP dziļi sāp, ka „Saskaņa” cenšas ieņemt viņas kādreizējo nišu, taču pati vainīga – savulaik LSDSP bija varena, veidoja lielu frakciju parlamentā, taču iekšējas nesaskaņas to sagrauza tiktāl, ka tā izkrita no spēles un palika aiz borta. Bet kreisā vieta spektrā ilgi nevar palikt tukša, un tagad tajā iespiežas„Saskaņa”.

Valdība otrdien iepazinās ar pētījumu centra SKDS veikto pētījumu, kurā atspoguļoti rezultāti par Latvijas mazākumtautību pārstāvju piederības sajūtu Latvijai. Aptaujas rezultāti atklāj, ka Latvijai piederīgi jūtas 51% nelatviešu, 64% sevi uzskata par Latvijas patriotiem, savukārt 31% nepilsoņu nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, jo nejūt pēc tās vajadzību.

Vācijas kanclere Angela Merkele pavēstījusi, ka Ukraina „ir brīva" stāties Krievijas prezidenta Vladimira Putina iecerētajā Eirāzijas Savienībā, ko analītiķi tulko kā zīmi centieniem salabt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, raksta „Euobserver". Svētdien, uzstājoties Vācijas sabiedriskajā raidorganizācijā ARD, Vācijas Kanclere teica, ka viņas sestdien notikušās vizītes Kijevā mērķis bija sagatavot miera sarunas starp Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Putinu, taču izteicās, ka uz tām nevajag likt pārāk lielas cerības.

Sabiedrībai ir vajadzība saprast, par kādiem nodarījumiem Nacionālās apvienības politiķiem tiek liegta iespēja pilnvērtīgi strādāt par ministriem. Taču, tā kā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) visus argumentus ir noslepenojis, tad ir plaša telpa izteikt dažādus minējumus un hipotēzes. Šonedēļ portāls pietiek.com publiskoja A. Margēvičas pieņēmumu (apgalvojuma forma ir «varētu būt»), ka Baibai Brokai pielaide valsts noslēpumiem ir liegta, jo viņa 2004. gadā aizņēmās 100 000 ASV dolāru no toreizējā Latvijas goda konsula Marokā Tofika Kavara. Savukārt vēlāk Latvijas diplomāts tika izsludināts Interpola meklēšanā.

Vakar sākās pučs. Rīt tas kaunpilni beigsies. Rīt Augstākā Padome pieņems konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Vakarnakt omonieši ieņēma Latvijas Radio, kas, ēteram izgaistot, vēl paspēja atskaņot Dievs, svētī Latviju!.

13. augustā LTV pārraidē Rīta Panorāma savu priekšvēlēšanu programmu izklāstīja ar daudziem tituliem «bijušais» apveltītais, bet pašlaik no saraksta Vienoti Latvijai ar pirmo numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā izvirzītais deputātu kandidāts Ivars Godmanis. Pašlaik ir īstais brīdis, lai samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, jo, samazinot PVN, viena piektā daļa uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu netiks iesaldēti. Latvijas ražotājiem, lai tie pārvarētu Krievijas noteiktās importa sankcijas, PVN jāsamazina līdz 12% un jāpārtrauc iekasēt ienākumu nodoklis.

Cīniņā par 12. Saeimas mandātiem devušās 13 partiju listes, taču reālas izredzes pārvarēt 5% barjeru ir tikai četrām vai piecām. Viss velk uz to, ka pēc vēlēšanām varas kumosu dalīs apmēram tie paši politiskie spēki, kas pašlaik; neizskatās, ka sabiedrībā būtu pieprasījums pēc kardinālām pārmaiņām, tāpat arī politiķi paši neko jaunu nepiedāvā. Nebūs vairs partijas ar Zatlera un reformu vārdu karogā, var atgadīties, ka starp vecajiem, lielajiem iespraucas Sudrabas sirdspartija, taču kopkora dziesma būs tā pati vecā.

Valdība katru gadu plāno nozagt tautai 15 miljonus eiro, un tas notiek apstākļos, kad Latvenergo jau tā katru gadu nopelna ap 45 miljoniem.

Iedomāsimies, ka Zigmars Liepiņš ir Madrides Karaliskās operas Teatro real direktors. Un mēs esam spāņi. Zigmars Liepiņš uz vienu vakaru iznomā operas namu krievu popmūzikas kompānijai par 250 000 eiro (mazāk nav atļauts). Un mēs to pat nepamanām. Ja pamanām, tad tikai tāpēc, lai pateiktu, ka takse tomēr par mazu. Mēs neplēšam matus no padusēm par to, ka operu uz vienu vakaru pārņēmuši krievi. Jo tāda ārdīšanās būtu zem mūsu goda. Tas nozīmētu, ka mums bail no krieviem vai viņu iedomāti neiznīdējamās auras. Tas nozīmētu, ka mēs esam vāji, ja pievēršam uzmanību lietām, kuras varam lepni ignorēt. Mēs, būdami gana pašpietiekami, iestudējam pasaulslavenas operizrādes, liekam runāt par sevi kā par savas zemes un mākslas telpas saimniekiem, nevis kā par nožēlojamiem vergiem, kas trīc bailēs par to, ko atkal mums uzspiedīs kādi iedomātie vergturi.

Veselības ministre Ingrīda Circene demisionēja, un kopš tā laika neviens nav gribējis kļūt par veselības ministru. Piedāvāja gan šim, gan tam, bet visi atteicās – neviens nav tik traks, lai uz pāris mēnešiem pamestu savu darbu un kļūtu par boksa maisu saniknotajai mediķu arodbiedrībai. Valdība nozari ir pametusi novārtā, nogriezusi tai finansējumu pretrunā ar pašas solījumiem to paaugstināt.

Trīs dienas (23., 24., 25. jūlijs) izturējis lielāko daļu no 11. Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas semināra programmas, es joprojām uzskatu, ka šī diskusiju telpa ir perfektākā no tām, kur vien esmu redzējis pulcējamies kādas jomas praktizējošo un akadēmisko eliti.