Latvija nav baraka bēgļu nometnē

 
©F64

Es nevēlos saukt par bēgļiem vai glābiņa meklētājiem cilvēku masu, kurā 75% ir rīcībspējīgi vīrieši. Un negribu saukt par bada cietējiem tos, kuri «aiz kadra» atstāj zemē dubļos iemītu humāno palīdzību. Man ir aizdomas, ka liela daļa no šiem ļaudīm uzskata Eiropu par paradīzi, kura atļaus viņiem būt parazītiem.

Bet kāpēc gan lai viņi tā nedomātu, ja ES līderi un ES dalībvalstu valdības pašas noskaņo šos ļaudis uz ko tamlīdzīgu. Lietas būtība tiešām nav šo migrantu invāzijā, tā ir «Eiropas pašiedvestā bezspēkā. (..) Un, kad Eiropa piespiež sevi, piespiež savas tautas, visādos veidos nomācot to pašsaglabāšanās instinktu, kur tas vēl ir, pašaizvietoties ar migrantiem – piedodot tiem nekaunību, agresivitāti, rupjību, neuzdrīkstoties aizskart viņu ambiciozo patmīlu, dodot priekšroku nevis savu (ne pases – dzīves, kultūras, likteņa izpratnē) pilsoņu, bet migrantu interesēm – tā ir tik vien kā nāves aicinājuma, tieksmes uz pašiznīcināšanos iemiesošana. Kultūras sagrāve, morāles sagrāve, ģimenes sagrāve, atbalsts parazītiem, izvirtību pielīdzināšana normai, personiskās labklājības absolutizācija un baudkāres likšana augstāk par visu – tajā visā ne musulmaņi kopumā, ne musulmaņu migranti atsevišķi nav vainojami ne mazākajā mērā» (M. Vellers).

Kāpēc gan lai es nepiekristu Vellera kungam, ja ES līderu rīcība atbalsta viņa viedokli, atbilst tam? Pirmkārt, vai ES līderi ir kaut cik aktīvi un solidāri pievērsušies šīs tā sauktās bēgļu plūsmas cēloņu pienācīgai novērtēšanai un to novēršanai? Vai šajā sakarā ir izvilkta no jau pārlieku ieilgušās komas ANO?

Otrkārt, diezgan paņemt pēdējos pāris gadsimtus, lai apgalvotu, ka Eiropai ir milzīga divos pasaules karos un daudzos savstarpējos Eiropas valstu karos gūta pieredze bēgļu lietās. Tas viss, sākot no miljonu masas noskaņojumu vērtējuma un šo masu organizācijas, beidzot ar lāvas dēļa biezumu centimetros vai collās, aprakstīts lērumā grāmatu. Tad kāpēc šī pieredze netiek likta lietā tagad? Kāpēc ES līderi pieļauj lielas, faktiski nekontrolētas, necivilizētas cilvēku masas haotisku, destruktīvu kustību Eiropas telpā? Līderi dēvē šos cilvēkus par bēgļiem, bet pakļaut nespēj. Jau ilgstoši. Manuprāt, tieši ES vadībai, kura nav spējīga, ir par gļēvu un neuzņēmīgu, lai pakļautu šo antropoplūsmu savai gribai, jāatbild par ES valstīm sagādātajām neērtībām ar saviem amatiem.

Treškārt, man arvien vairāk sāk likties, ka ES politika nav vis padarīt svešos par dabisku mūsu (Eiropas) sociuma daļu, bet gan devalvēt šo mūsu sociumu ar imigrācijas (integrācijas) politiku, kura rada ilūziju, ka svešajiem nemaz nav jātiecas kļūt par savējiem, ka tiem ir iespēja un izredzes ne tikai līdzāspastāvēt ar savu cienījamo kultūras un ticības pieredzi, bet arī dominēt, diktēt un uztiept citiem savu dzīves kārtību. Taču – es negrasos atsacīties no Ziemassvētkiem, no ceptas cūkgaļas un šortiem vai peldkostīmiem. Es nebāzīšos ar tiem mošejā, bet pārējā telpā, jebkurā priekšpilsētā un kompānijā, darīšu, kā gribēšu. Bez pozas. Bet – jo izteiktāk manas valsts vai ES vadība turpinās piešķirt vārdiem «multikulturālisms» un «ksenofobija» vienvirziena adresāciju (pret mani), prasīs vienvirziena iecietību (no manis), jo trulāk nodarbosies ar ES dalībvalstu sabiedrību atomizāciju, saskaldīšanu, to identitātes, unikalitātes noniecināšanu, jo mums (pašsaglabāšanās dēļ) jārīkojas uzstājīgāk un konsekventāk. Bez adekvātas politikas, bez savlaicīgai un efektīvai imigrantu masas, citas kultūras cilvēku adaptācijai Eiropā veltīta rīcības kompleksa var rasties konflikti. 720 cilvēku, tas Latvijas mērogam nav daudz. Bet, ja oficiālā uzņemšanas motivācija tiek veidota no bailēm un draudiem (neuzņemsim, maksāsim…), bez jelkādas cēloņu un turpmākās perspektīvas atklāsmes, tad attieksme kļūst problemātiska.

Ceturtkārt, es negrasos atbalstīt pozīciju, kad «ES vadība attieksmē pret bēgļiem uztiepj valstīm kontrkultūras principus» (M. Vellers). Pagaidām Latvija man nav viena no barakām lielā bēgļu nometnē, kuru sauc ES un kurā cilvēki pielūdz vairs tikai savu vēderu un nokārtojas, kur pagadās. Bet, ja Latvijas valdībai astes luncināšana šobrīd liekas spēcīgs un pietiekams žests, tad man, kā daudziem, gribētos dzirdēt vismaz skaidri definētu to, kā vārdā, kāda Latvijas, kāda Eiropas mērķa vārdā šī aste tiek luncināta.