Viedoklis

Rakstā "Stūra māja vai Nākotnes nams" Neatkarīgā Rīta Avīze 30. aprīļa–4. maija numurā citē arhitekti Zaigu Gaili: "Pirms tapa [Nākotnes nama] projekts, neviens pat neapsvēra citus variantus, un radās iespaids, ka pagrabā nav pat iegājuši un izvērtējuši (ieskaitot Gunāru Birkertu), ko un kā to varētu izmantot. Uzstādījums, ka trūkst telpu, ir tautas maldināšana, kā arī nepārdomātas un nesaimnieciskas rīcības rezultāts".

Nākamnedēļ Eiropas Savienības prezidentūras laikā Rīgā notiks e-Veselības konference, izstāde, tikšanās, turklāt lielākā daļa iniciatīvas nāk nevis no Eiropas, bet draudzīgajām Amerikas Savienotajām Valstīm.

Svētdien notikušajās Kazahstānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja ilggadējais valsts vadītājs Nursultans Nazarbajevs. Rezultāts ir fenomenāls – pie 90% elektorāta aktivitātes par Nazarbajevu atdoti 97,7% balsu. Tik daudz nav nevienam diktatoram pasaulē. Nazarbajevs ir valsts galva jau kopš 1991. gada un savā valdīšanas laikā gan ar maigām, gan skarbām metodēm ir koncentrējis varu savās rokās tā, ka jebkāda opozīcija noslāpst pat ne saknē, bet jau sēklā.

Būtu labi, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) sūtītu nevis formālus paziņojumus Latvijas skolām, ka tāds un tāds pedagogs reiz pastrādāta nozieguma dēļ nekavējoties jāatbrīvo no darba, bet katrā no, kā ziņots, astoņpadsmit gadījumiem sniegtu apliecinājumu, ka veiktā izpēte ir pietiekami kvalificēta, lai apgalvotu, ka šis reiz sodītais cilvēks skolā strādāt nevar. Proti – es domāju, ka katra konkrētā situācija te ir jāskata atsevišķi un «kolhoza» lēmumi nav pieņemami. Ja Izglītības likums (50. pants) tādu pieeju izslēdz, tad likums šajā gadījumā ir kropls. Katrā ziņā gribētos redzēt vismaz saprātīgu šā panta komentāru, kas izslēgtu patvaļu un paskaidrotu, kā daudzi reiz izdarīti, tostarp smagi, noziegumi (piemēram, satiksmes negadījumi, upura pretošanās,…) traumē pedagoga darbu kā tādi.

Pašlaik iesniegšanai Saeimā tiek gatavots likumprojekts, kas noteiktu aizliegumu sabiedriskajiem medijiem pārdot reklāmu. Ar jēdzienu «sabiedriskie mediji» pamatā ir domāta LTV un Latvijas Radio.

Katrā valstī ir no brīvas aprites izslēgta, valsts īpaši aizsargāta informācija. Par to nav ko brīnīties, un ne jau pielaides valsts noslēpumam tiesisko reglamentāciju te grasos iztirzāt. Lai arī atsevišķu lietu iekļaušana valsts noslēpuma kategorijā likusi domāt, ka par valsts noslēpumu te var kļūt arī to vai citu ļaužu grupu korporatīvās intereses. Savukārt regulējums, kas saistīts ar dienesta vai komercnoslēpumu, manuprāt, pieļauj pārlieku traktējuma patvaļu, kādēļ par noslēpumu var tikt iztaisītas gan inovatīvas lietas, gan brāķis. Taču ne par to būs stāsts. Šo viedokli radīja ar pielaidi valsts noslēpumam saistītās publiskās izpausmes. Tās vedināja domāt, ka pielaide valsts noslēpumam tiek izmantota kā manipulēšanas rīks un ka ne tik svarīgs ir pats valsts noslēpums kā tāds, cik neredzamās varas (specdienestu) iespēja caur to izrādīties.

Turpmāk par nācijas kvalitāti spriedīšu pēc anonīmās interneta publikas kopējo izpausmju satura un formas. Jo tie, manuprāt, pilnīgāk ataino šā brīža realitāti. Tostarp nācijas faktisko attieksmi pret savām vērtībām, pret mantojumu, pret līdzcilvēkiem un senčiem, pret reālo (nevis virtuālo) gribu atklāti rīkoties savas kā kopuma patības, stājas dēļ. Turklāt tāda attieksme ļauj man būt optimistam, skatīties no zemākā punkta uz augšu un skaidrāk redzēt, cik soļus esam atkāpušies no atdzimšanas, no augšāmcelšanās.

«Esmu integrējis vismaz vienu cilvēku – savu sievu,» karstai diskusijai punktu pielika jauns vīrietis, aizstāvēdams cittautiešu integrēšanas ideju, kā pozitīvu piemēru minēdams savu dzīvesdraudzeni – krievieti, kas patlaban mācoties latviešu valodu. Mans viedoklis šajā diskusijā bija vienkāršs: nevienu netaisos integrēt. Nedz ar lūgšanos, nedz piespiedu kārtā. Ja kāds gribēs integrēties (iekļauties) latviešu sabiedrībā, tas to darīs bez maniem mudinājumiem. Bet, ja kāds būs jau sācis integrēties, es ar laipnību un izpratni uzņemšu viņa centienus tuvoties latviskumam.

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena gada laikā ir sarukusi par 38,5% līdz 20-23 centiem par litru. Valsts piensaimniekiem sniedz atbalstu, tomēr tas nav pietiekams, lai saglabātu piena ražošanu līmenī, kas bija pirms Krievijas embargo ieviešanas.

Iedomājieties Stradiņa slimnīcas teritoriju, kas piekļaujas Ventspils un Atpūtas ielai, kā milzīgu veikalu Plaza Pizza Riga vai ar līdzīgu nosaukumu, kurā ārvalstu firmu filiāles tirgo Ķīnā ražotu preci. Jā, es domāju Stradiņa slimnīcas jaunceltni, kur nule faktiski apstādināta celtniecība, kur sastiķētas konstrukcijas, bet ūdensvadam un kanalizācijai nav pat projekta un nav zināms, kā šos kolektorus izbūvēt zem Jūrmalas dzelzceļa. Tā ir tā pati jaunceltne, kurai nauda ņemta no ERAF līdzekļiem un valsts galvotiem kredītiem (ko nule būs jāsāk atdot), bet nauda daļēji iztērēta dažādiem iepirkumiem un atstāta kredītbankā.

Tie, kuri piedzīvojuši Atmodas laikus, droši vien atceras arī jaukos sapņus par drīzo Latvijas ekonomisko izaugsmi un atgriešanos tajā ekonomiskās attīstības līmenī, kāds mums pienāktos, ja ne Ribentropa – Molotova pakts un sekojošā okupācija. Tolaik cirkulēja dažādas aplēses, cik gados sasniegsim Zviedrijas un Dānijas līmeni. Tā brīža ekonomikas virzītāji – Kehris, Godmanis, Repše, Osis un citi Džordžtaunas universitātē neoliberālās «gudrības» īsos kursos sagrābstījušie «eksperti» – kā ticamāko termiņu minēja astoņus gadus.

Ceturtdienas pievakarē Latvijas tradicionāli rāmo sabiedriski politisko pīļu dīķi nedaudz saviļņoja Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ieraksts sociālajā tīklā twitter. Ne visi ir šī tīkla lietotāji, tāpēc citēsim šo ierakstu pilnībā: «Mūsu valstij ir jārada tiesisks regulējums visu veidu partnerattiecībām, cīnīšos par to, zinu, ka tūliņ būs megahistērija, bet #Proudtobegay.»

Ar iesniegumu par atbrīvošanu no amata piektdien daudzus pārsteidza ilggadējais Drošības policijas (DP) šefs Jānis Reiniks. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) Reinika pēcteci solījis nosaukt šodien pēc koalīcijas partneru akcepta saņemšanas.

Saeimas vēlēšanas notiks pēc nepilnas nedēļas, bet vairāk nekā piektdaļa balsstiesīgo joprojām nezina, par ko balsos. Kā sporta spēlēs norit pēdējo minūšu presings – tiek šauti ārā visi resursi, visi paņēmieni.

Uzņēmējdarbības vide ir viens no tiem jautājumiem, kuri nekad nepazūd no sabiedrības dienaskārtības. Pēdējā laikā šim jautājumu blokam pievienojusies jauna tēma – reiderisms (uzņēmumu pretlikumīga pārņemšana). Šodien par reiderisma ietekmi uz biznesa vidi un investīciju drošību runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā diskusijā, bet Neatkarīgā uz sarunu par to, kā uzņēmējus ietekmē tā dēvētais „tiesiskais reiderisms”, aicinājusi Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas vietnieci Inesi Lībiņu - Egneri, SIA Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāju Elitu Moiseju un LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docentu Aivaru Lošmani.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs amatā ir jau 16 gadus, un vismaz 16 reizes ir bijuši centieni viņu no šā amata izmest. Taču Loginovs kā nemirstīgais Kaščejs allaž ir ticis sveikā. Gan jau pienāks tas brīdis, kad viņu no amata atbrīvos, jo nekas nav mūžīgs. Taču šī gan laikam vēl nebūs tā reize.

Ir tikai divas iespējas: vai nu Krievijas politikas maisītāji ir sagājuši pilnīgā galertā, vai nu tā ir ņirdzīga pabikstīšana ar vircas bedrē iemērcētu mietu, sak, nekur tālu no mums neesat aizdevušies, drīz nāksim jums pakaļ. Bet fakts ir tāds: Krievija paziņojusi par nodomu atsākt kriminālvajāšanu pret tiem lietuviešiem, kuri 1990. un 1991. gadā atteicās dienēt padomju armijā vai to pameta. Lietuvas Ģenerālprokuratūra ir apstiprinājusi, ka no Krievijas saņemti dokumenti par tiesiskās palīdzības sniegšanu saistībā ar šiem cilvēkiem. Lietuva, protams, šo prasību nepildīs, jo tur – atšķirībā no Krievijas – šādai rīcībai nav noziedzīgas darbības pazīmju.

Iespējams, jau nākamnedēļ pasaulē būs par vēl vienu neatkarīgu valsti vairāk. 18. septembrī Skotijā notiks referendums par neatkarību. Pirms septiņiem gadiem tika nosvinēta trīssimtgade, kopš Anglijas un Velsas Apvienotajai karalistei pievienojās Skotija. Skotijas pievienošanās iezīmēja arī valsts nosaukuma maiņu. Anglija pārtapa par Lielbritāniju.

Šodien daudzi mēģina saprast Putina Ukrainas avantūras stratēģisko mērķi. Pieļauju, ka vēlme turēt Ukrainu īsā saitītē un neļaut tai izrauties no Krievijas orbītas ir tikai Putina plāna blakusprodukts. Galvenais mērķis ir cits. Daudz grandiozāks. Jaunas Krievijas, bet pēc tam arī jaunas pasaules būve. Tādas Krievijas (pasaules), kur valdītu pavisam citi likumi un tikumi nekā tagad Rietumos.

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai! – TB/LNNK” pirms 12. Saeimas vēlēšanām uzvedas neparasti – ir neredzēti rāma, tikpat kā neizmanto savai retorikai Ukrainas un Krievijas konflikta tēmu, kas tai varētu būt kā medusmaize. Tā neuzbrūk konkurentiem, arī pašreklāmā netiek ieguldīti kādi vērā ņemami līdzekļi. Ja salīdzina ar citām partijām, kas jau iztērējušas teju vai visus priekšvēlēšanu tēriņu griestus, nacionālā apvienība pamanījusies iztikt ar tikai 16% no tēriņu limita – par šo naudu ir pirkts mazliet vides reklāmas, uz stabiem līmējot Dzintara Rasnača, Eināra Cilinska un Daces Melbārdes portrejas. „Nacionāļi” ir pilnīgā pašapmierā – viņi var atļauties netērēties, būt neaktīvi, jo ir pārliecināti, ka tik un tā 12. Saeimā iekļūs, turklāt ar diezgan lielu mandātu skaitu.