Pašlaik iesniegšanai Saeimā tiek gatavots likumprojekts, kas noteiktu aizliegumu sabiedriskajiem medijiem pārdot reklāmu. Ar jēdzienu «sabiedriskie mediji» pamatā ir domāta LTV un Latvijas Radio.
2015. gadā LTV budžets ir apstiprināts 18 miljonu eiro apjomā. No šī daudzuma 12,6 miljoni eiro ir tiešie vai pastarpinātie maksājumi no valsts budžeta, bet 5,3 miljoni eiro – pašu ieņēmumi. Latvijas Radio šie skaitļi ir aptuveni trīs reizes mazāki – 7,3 miljoni eiro plānoto ieņēmumu, no kuriem 1,7 miljoni eiro būtu reklāmas ienākumi (pašu ieņēmumi).
Ja mēs rēķinām aritmētiski, tad, lai īstenotu LTV un LR atbīdīšanu no reklāmas tirgus, ir nepieciešams ar valsts budžeta finansējumu aizvietot 7 miljonus eiro gadā. Patiesībā tas būtu nedaudz mazāks skaitlis, jo atkristu izdevumi par reklāmas veidošanu un atalgojumi reklāmas nodaļā nodarbinātajiem, taču pieaugtu ražošanas izdevumi, jo būtu jāveido garākas vai jaunas pārraides pašreizējā reklāmas laika vietā. Tāpēc vismaz pirmajā gadā, nosakot aizliegumu LTV un LR pārdot reklāmu, LTV un LR kopējais valsts budžeta finansējums būtu jāpalielina (vai jāievieš jauns – televīzijas nodoklis) par 7 miljoniem eiro gadā. Populistiski varētu teikt – ja skolotājiem nepalielinās algas, tad varēs izbrīvēt līdzekļus un atbīdīt sabiedriskos medijus no reklāmas tirgus.
Protams, var neapgrūtināt valsts budžetu tieši, bet tad ir jāievieš jauns – TV – nodoklis. Taču šāds solis jau ir vairākkārt vērtēts Saeimā un tikpat daudz reižu noraidīts. TV nodokļa ideja nav populāra. Ļoti daudzi, īpaši jaunākās paaudzes ļaudis, vispār neskatās TV un neklausās radio. Tas var nozīmēt, ka sakotēji būs nepieciešami ļoti augsti administratīvie izdevumi, un tas radīs reputācijas problēmas politiķiem – MTG grupas lobijiem – valdībā. Jo likumprojekta atbalstītājiem būs jāatbild uz jautājumu, kas notiks ar reklāmas ienākumiem? Ar reklāmas ienākumiem, kas pašlaik nonāk LTV un LR. Aritmētiski izslēdzot 7 miljonus eiro no LTV un LR ienākumu posteņa, šādai summai būtu jāparādās kā ienākumiem privātajās TV un radio. Šis, visticamāk, ir galvenais motīvs bīdīt attiecīgo likumprojektu. Pēc būtības sabiedrisko mediju reklāmas aizlieguma likumprojekts ir jāvērtē kā ikgadēja 7 miljonu eiro liela dāvana privātajiem TV un radio. Tā kā nacionālajā apraidē komerctelevīziju segmentā lielākais spēlētājs tirgū ir MTG koncerns, tad attiecīgais likumprojekts ir jāvērtē kā MTG īpašnieku aplaimošanas likumprojekts. MTG grupai, tāpat kā praktiski visiem privātajiem medijiem, pēdējos 7 gadus neklājas viegli. Latvija dzīvo nemitīga iedzīvotāju skaita sarukuma apstākļos. Divsimt tūkstoši iedzīvotāju izbrauca, sākoties krīzei, bet arī tagad iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās par vairākiem tūkstošiem katru mēnesi. Tas nozīmē mazāku lasītāju, klausītāju un skatītāju skaitu pilnīgi visiem. No reklāmas tirgus izstumjot kādu lielu spēlētāju, lielākie ieguvēji būs tirgus līderi, bet zināmas drupačas nobirs arī pār mazākiem tirgus spēlētājiem.
Tomēr šāda aritmētika pilnībā nedarbosies. Lielu daļu LTV un LR auditorijas neviens cits kanāls neaptver. Aizliedzot reklāmas sabiedriskajos medijos, daļa auditorijas paliks vispār ārpus TV reklāmu vēstījumiem, kas radīs augstu uzpirkšanas risku, lai LTV un LR izvietotu reklāmas vēstījumus neoficiāli.
Ja Latvijā jau sākotnēji tiktu ieviesta sabiedriskā TV, kuru finansētu ikvienas mājsaimniecības maksājumi (TV nodoklis), tad būtu citi apstākļi. Taču Latvijā atjaunotās neatkarības 25 gadu laikā ir izveidota mediju sistēma, kurā tiesības pirkt reklāmas sabiedriskajā TV ir viens no vārda brīvības elementiem. Tiesības pirkt raidlaiku līdzsvaro LTV darbinieku un sabiedrisko mediju vadības intereses šo raidlaiku tirgot slepus un nelegāli.
Vārda brīvība ir garantēta arī ar iespēju paust savu vēstījumu sabiedriskās TV skatītājam, kaut vai par samaksu. Pastāv ļoti augsts risks, ka bez šāda vārda brīvības elementa LTV saturs var tikt pilnībā privatizēts un LTV saturu var sākt diktēt kādas šauras politiskas vai tikumības grupas iecelti komisāri.
Aizliegums sabiedriskajiem medijiem pārdot reklāmu ir bīstams no sabiedrības drošības viedokļa, jo paaugstina risku, ka sabiedrisko mediju saturs var tikt slepus privatizēts.
Ja pašreizējais LTV un LR finansējuma modelis ir jāmaina, tad tas nebūtu jādara, ar vienu cirtienu nobirdinot pār MTG grupu eiro miljonus. Vispirms ir jāgūst sabiedrības piekrišana pakāpeniskai pārejai uz citu sabiedrisko mediju finansēšanas modeli.