Maratona sekas (dalībnieka nāve) – ko darīt, lai šādi gadījumi neatkārtotos

Svētdien notikušais maratona laikā – 25 gadus veca vīrieša nāve, liek man celt trauksmi gan kā ārstei, gan mātei, kuras dēls ir profesionāls basketbolists. Proti, es vēlos runāt par mūsu katra atbildību un zināšanām par savu veselību.

Maratons un jebkura cita fiziskā aktivitāte ir labs stimuls, lai domātu par veselīgu dzīvesveidu un sportotu. Tās ir daudz pozitīvas emocijas par kopā būšanu un sasniegto. Taču, lieliem sporta izaicinājumiem ir arī ēnas puses. Cerība, ka ar mani nekas nenotiks, vai, ka ar mani viss ir kārtībā - nedarbojas.  Ārstes praksē ik dienu sastopos ar jauniem cilvēkiem, kas ikdienas uzkrāto stresu dodas „noskriet” vai „izcilāt” sporta zālē, ķert adrenalīnu ekstrēmos sporta veidos, nemaz nenojaušot, ka iedzimtas, bet nenojaustas sirds kaites, paaugstināts asinsspiediens pie palielinātas fiziskās slodzes, aktivizējas.  Nesagatavotam piedalīties maratonā vai kādās citās izturības sacensībās ir nopietna sevis pakļaušana paaugstinātai slodzei, kuru var neizturēt sirds.

Diemžēl Latvijā sirds un asinsvadu saslimšanas ir nāves cēlonis Nr.1 un viena no galvenajām problēmām ir tāda, ka cilvēki neiet pie ārsta un nepārbaudās. Pirms dažiem gadiem mums bija spilgts piemērs, kā no maratona var nokļūt ilgstošā ārstēšanā ārvalstu klīnikā, kam nepieciešami ļoti lieli līdzekļi. Programma minimums, kas būtu jāveic katram aktīvi sportot gribētājam,  nav liela – analīzes, kardiogramma, veloergometrija. Neatkarīgi no tā, vai Jums ir apdrošināšanas polise, vai par to būs jāsamaksā, tam būs liela vērtība gadījumos, kad ārsts teiks – „sportojiet droši” vai virzīs uz tālākiem izmeklējumiem, novēršot lielākas problēmas.

Kā sportista mamma gribu vērst uzmanību uz tiem pusaudžu vecākiem, kuriem bērni ir bijuši mazkustīgi un te, kādā dienā nolēmuši sākt aktīvas gaitas sporta zālē. Lūdzu - dariet to, bet pirms tam pārbaudieties pie ārsta un, sākat sportot palēnām.

Laiku pa laikam tiek aktualizēts jautājums, ka liels procents bērnu skolā neapmeklē sporta nodarbības, jo viņiem ir attaisnojuma zīmes, taču kādā brīdi viņi sāk izprast fizisko nodarbību svarīgumu un vēlas ātri atgūt gados nokavēto. Profesionālus sportistus ik dienu uzrauga ārsts, bet pusaudžiem ārsta padoms būs tikai tad, ja pie ārsta viņus aizvedīs vecāki un, izvērtējot veselības stāvokli, kopā veidos izpratni par sporta aktivitātēm un katra iespējām.

Ar šo vēstuli vēlos Jūs uzrunāt, lai aktualizētu šo jautājumu. Esam vēl tikai vasaras priekšnojautās, vēl būs daudz un dažādas sacensības - maratoni, skrējieni utt.  tādēļ, es aicinu, lai mēs kopīgiem spēkiem vērstu sabiedrības uzmanību, skaidrojot, cik nozīmīgi ir doties pie ārsta pārbaudīt veselību pirms plānotām paaugstinātām slodzēm. Ir veikti aprēķini, ka viens bojā gājušais valstij izmaksā ap pus miljonu eiro. Tā ir liela naudas summa, ko varētu pārvērst līdzīgās sociālās kampaņās, kādas mēs redzam ik gadu pirms Jāņiem, tikai jāatzīmē, ka no sirds un asinsvadu saslimšanām gadā mirs teju 4 reizes vairāk cilvēku nekā ceļu negadījumos.

Ar cieņu,

Ināra Janičenoka

Ārste interniste, poliklīnikas „Pulss 5” direktore

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais