Bez histērijas

Ceturtdienas pievakarē Latvijas tradicionāli rāmo sabiedriski politisko pīļu dīķi nedaudz saviļņoja Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ieraksts sociālajā tīklā twitter. Ne visi ir šī tīkla lietotāji, tāpēc citēsim šo ierakstu pilnībā: «Mūsu valstij ir jārada tiesisks regulējums visu veidu partnerattiecībām, cīnīšos par to, zinu, ka tūliņ būs megahistērija, bet #Proudtobegay.»

Viļņošanos izraisīja nevis pamatteksts latviešu valodā, bet gan tā saucamais heštegs (tēmu grupēšanas iezīme) angļu valodā bez atstarpēm starp vārdiem. Latviski to varētu tulkot kā «Lepnsbūtgejs».

Ar šādu neuzkrītošu paņēmienu Rinkēvičs publiski apliecināja savu netradicionālo seksuālo orientāciju un, lietojot zināmu aprindu terminoloģiju, beidzot «izlīda no skapja». Jācer, ka šis solis, runājot viņa paša partijas līderes Solvitas Āboltiņas vārdiem, harmonizēs Rinkēviča kunga psihi, jo cilvēkam ir jābūt tam, kas viņš ir, nevis jāslēpjas un jāizliekas par to, kas viņš nav. Līdz ar to Rinkēviča «izlīšana no skapja» ļaus viņam justies labāk, un ar to viņu arī apsveicam, jo ikviens cilvēks, kurš mūsu valstī jūtas kaut mazliet labāk, ir neliels, bet mūsu visu kopējais sasniegums. It īpaši, ja viņš ieņem tik augstu valsts amatu.

Arī no valstiskā viedokļa šis Rinkēviča solis jāuztver bez uztraukuma, par kuru tik ļoti bažījās pats ieraksta autors, prognozējot nez kādu iedomātu megahistēriju. Ir tikai brīnišķīgi, ja dzīvojam brīvā valstī, kur nevienam nav jāslēpj savi uzskati, pārliecība vai kaut kāda orientācija. No Latvijas starptautisko interešu viedokļa Rinkēviča atzīšanās ir vērtējama pozitīvi, jo ar šo soli viņš noņem jebkādus, pat teorētiskus pārmetumus Latvijai par personu ar citādu seksuālo orientāciju iespējamo diskrimināciju. Mūsu ārlietu ministrs ir publiski paziņojis, ka ir gejs, taču neviens netaisās šīs atzīšanās dēļ pieprasīt viņa demisiju. Latvija kā moderna un toleranta valsts ar cieņu izturas pret katra cilvēka individuālajām īpatnībām, un cilvēka seksuālā orientācija nav iemesls viņa diskriminācijai, lai ko teiktu tā saucamie LGBT aktīvisti.

Ar to varētu šo Rinkēviča personiskās problēmas apskatu beigt, ja vien nerastos aizdomas, ka noteiktas aprindas šo soli necentīsies izmantot, lai pārbīdītu sabiedrības uzmanības akcentus. Tajā pašā Rinkēviča tvītā tiek runāts par kaut kādu jaunu tiesisko regulējumu visu veidu partnerattiecībām. Pārtulkojot šo neskaidro formulējumu no birokrātiski kancelejiskās valodas latviešu valodā, tas nozīmē, ka jāmazina tradicionālās ģimenes un it īpaši laulības institūta loma; jāveido sabiedrībā pārliecība, ka laulība ir kaut kas novecojis un lieks. Persona, ar kuru esi kopā, ir tavs partneris, un šim statusam no civiltiesiskā aspekta jābūt līdzvērtīgam laulātā drauga statusam. Ģimenes un laulības jēdziens jānomaina pret partnerattiecību jēdzienu. Ja ne gluži rīt uz brokastu laiku, tad uz to konsekventi jāvirzās.

Sabiedrībā parādījušās dažādas versijas par to, kāpēc tieši tagad Rinkēvičs nācis klajā ar šo paziņojumu, jo parasti šāda līmeņa amatpersonas neizpaužas tikai tāpēc, ka vakarā iedzerta glāze vīna un uznākuši atklātības uzplūdi. Ir izteikti dažādi minējumi par ministra motīviem, taču tiem nav būtiskas nozīmes, ja negribam novirzīties no pareizā ceļa un aiziet pa to maldu ceļu, kādu ministrs neuzkrītoši norāda – megahistērijas ceļu. Ja kāda sabiedrības daļa sāk histēriju, tad panākumu augļus plūc tie, kuri uz šo histēriķu fona saglabā vēsu mieru un pozicionējas kā nopietni, godājami ļaudis. Bēdīgi slavenos «kaku metējus» vēl tagad piemin, lai diskreditētu ģimenes vērtību aizstāvjus.

Latvijā nekādai histērijai nav pamata, jo mūsu valsts Satversmē ir skaidri definēts, kas ir laulība un kas to veido. Iespējams, jāizvērtē papildu tiesiskā regulējuma bāze homoseksuāliem pāriem, taču rūpīgi jāseko, vai šādi pāri nevar dažādas mantiskās un cita rakstura lietas regulēt jau esošo civiltiesisko normu ietvaros. Jebkurā gadījumā ir jāsaglabā miers un pārliecība, ka ģimenes vērtības ir nevis kaut kas arhaisks un pazūdošs, bet tieši otrādi, pazūdošas ir tās sabiedrības (vēsturiski tas jau pierādījies), kurās ģimenes vērtības sairst. Šāda pārliecība ikvienu padara pret gejisma propagandu imūnu, vienlaikus ļaujot saglabāt cilvēcisku cieņu pret sadzīvisku citādību.

Viedokļi

Pēcpusdienās mašīnā pie stūres sēžos tad, kad Latvijas radio 1 ir "starpbrīdis", un es vairākas reizes nedēļā sastrēgumā vai mājupceļā klausos Tomu Grēviņu vai Elvi Jansonu. Elvi es itin labi pazīstu, mēs mēdzam runāties "Tu" formā, un šis pastāsts ir veltīts tieši viņa izteikumam "starpbrīdī". Brīdī, kad viņš savu repliku pauda, es jau gribēju ķerties pie telefona, lai radio skaļi iebilstu par Elvja izteikumu; Elvja personīgais telefona numurs man ir, bet diezin vai viņš ētera laikā telefona klausuli celtu. Nolēmu uzrakstīt šo pastātu; pirmdienas rītā publicēt, zinot, ka Elvim pirmdien nāksies meklēt interesantas ziņas interneta dzīlēs, tad nu es viņam un radioklausītājiem uzreiz varu piedāvāt lasāmvielu.

Svarīgākais